Profesionālās izglītības programmās šogad mācās gandrīz 39% vidējās izglītības posma audzēkņu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā statistika.
Dainis ir jelgavnieks. Diena, ienākot vienā no Jelgavas tehnikuma mācību telpām, sastop viņu rasējam. Uzdevums ir uzrasēt krēslu bez atzveltnes. Ņemot vērā, ka viņš mācās pagaidām tikai 1. kursā, praktiskās nodarbības vēl nav sākušās. Tās gaidāmas pēc pāris nedēļām, savukārt prakse kādā uzņēmumā - nākamgad.
Darba vidē balstītām mācībām Latvijā ir nākotne - šādu viedokli par tā dēvētās duālās izglītības pilotprojektu, kas sešās Latvijas profesionālās izglītības iestādēs tika uzsākts pērnā gada septembrī, pauž gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), gan aptaujātie uzņēmēji un skolu pārstāvji. Audzēkņiem tā ir iespēja efektīvāk apgūt teorētiskās zināšanas, kuras nepieciešamas konkrētajā jomā, savukārt uzņēmēji šādi var sagatavot savām prasībām atbilstošu speciālistu, otrdien raksta laikraksts Diena.
Puse skolēnu profesionālajās skolās un puse vispārējās izglītības iestādēs - šāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis. Tomēr patlaban situācija neliecina par to, ka tas būs viegli sasniedzams. Esošās konkurences dēļ ir pat gadījumi, kad profesionālajām vidusskolām neļauj nākt pie 9. klašu skolēniem, lai stāstītu par izglītības iespējām. Arī pašas skolas nenoliedz, ka nevēlas savus skolēnus laist prom uz citām skolām, trešdien raksta laikraksts Diena.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad no profesionālo izglītības iestāžu piedāvātā jaunieši kā populārākās profesijas atzīst automehāniķa, ēdināšanas pakalpojumu speciālista, viesmīlības pakalpojumu speciālista un viesnīcu pakalpojumu speciālista arodu, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Valsts profesionālās izglītības iestādēs 2013.gadā uzņemti 10 287 audzēkņi, kas ir par 469 audzēkņiem vairāk nekā pērn, savukārt papildus uzņemšanā septembrī mācības profesionālās izglītības iestādēs uzsākuši 229 jaunieši, portālu Diena.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrija.
Trešdien, 14.augustā, koalīcijas darba grupa par ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem vienojās veikt ES fondu līdzekļu pārdali, lai maksimāli lietderīgi izmantotu esošā finanšu perioda līdzekļus, portālu Diena.lv informēja Valsts kancelejas pārstāve Diāna Germane. Būtiskākās izmaiņas veiks izglītības jomā, nodrošinot, ka profesionālo skolu audzēkņi saņems Eiropas Sociālā fonda stipendijas līdz pat 2015.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis aizvadījis tikšanos ar ASV vēstnieku Latvijā Marku Pekalu. Tikšanās laikā tika apspriesta iespēja iesaistīt Latvijas profesionālās izglītības audzēkņus praksē ASV uzņēmumos, portālu Diena.lv informē ministra padomniece komunikācijas jautājumos Una Ahuna-Ozola.
Pirmdien, 8.jūlijā, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un Vācijas Federatīvās Republikas vēstniece Latvijas Republikā Andrea Viktorīna parakstīja Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Vācijas Federatīvās Republikas Federālās Izglītības un pētniecības ministrijas nodomu deklarāciju par sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, portālu Diena.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrijā.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) piektdien, 12. aprīlī, slēgs pirmo vienošanos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē _Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai _projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā. Kopumā otrajā kārtā plānots īstenot 11 projektus par kopējo finansējumu 90 708 240 latu, portālu Diena.lv informēja VIAA.
Lai nodrošinātu profesionālās izglītības iestāžu tīkla līdzsvarotu reģionālo attīstību, otrdien, 12. jūnijā, valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu uzņemties vēl papildu virssaistības 13 miljonu latu apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētajā aktivitātē Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai.
Iemesls profesionālās izglītības reformu neveiksmēm visdrīzāk
meklējams 2010. gadā valdībā apstiprinātajās pamatnostādnēs, jo
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pašā krīzes karstumā tās
plānojusi ar nepamatoti pozitīvu skatu nākotnē. Zaļo un Zemnieku
savienības (ZZS) vadītā ministrija finansējumu pa drusciņai no
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) paredzēja 34 skolām un
pie profesionālās izglītības finansēšanas ķērās klāt ar cerību, ka
trūkstošie 200 miljoni latu uzradīsies.