Astoņas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Nīderlandes vadībā nākušas klajā ar aicinājumu stiprināt ekonomikas stabilitāti, brīdinot no pārāk "tālejošiem priekšlikumiem" par eirozonas reformām.
Valdība otrdien apstiprināja Valsts pārvaldes reformu plānu, kas paredz līdz 2020. gadam valsts pārvaldē nodarbināto skaitu samazināt par sešiem procentiem. «Nekas nenotiks bez rūpīgas analīzes, kā ar cirvi skaldīšanas veidā. Darbs ir tikai pašā sākumā. Tā ir atbilde tiem, kas uztraucas par atsevišķu struktūru nākotni,» valdības sēdē sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS). Ministri uz piedāvāto plānu reaģēja ļoti aktīvi – viņiem bija gan iebildumi, gan ierosinājumi. Daļēji ņemot vērā ieteikto, atbrīvojamo skaitā apņēmās ieskaitīt arī tās amata vietas, no kurām ministrijas pēdējos divos gados ir atteikušās pēc savas iniciatīvas.
Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie malas, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Valdībai vēl būs jārod skaidrība par kopumā trūkstošo 9,3 miljonu eiro atrašanu pedagogu atalgojuma reformas īstenošanai, aģentūrai LETA norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Parlamenta vakar apstiprinātais valdības vadītājs vairākkārtīgi uzsvēris reformu izskaidrošanas nepieciešamību. Laiks rādīs, kā tieši Kučinskis to saprot, tomēr dažas tēzes būtu lietderīgi paturēt prātā.
Lielvalsts ar pasaulē lielāko armiju un otro lielāko militāro budžetu - Ķīna - nupat ir ķērusies pie lielākajām militārajām reformām tās vēsturē. Ķīnas ekonomiskās attīstības piebremzēšana likusi domāt par efektīvāku līdzekļu tērēšanu arī militārajām vajadzībām, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Visas izglītības un zinātnes nozarē sāktās un īstenotās reformas ir pamatotas starptautiskos novērtējumos un pētījumos, pārliecināta izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Pašlaik Ukrainas sabiedrībā valda uzskats, ka reformu ieviešanas tempi ir neapmierinoši, ka visam ir jānotiek ātrāk, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze.Runājot par nepieciešamo reformu ieviešanas gaitu, vēstniece norādīja, ka ir vērojama zināma inerce, daļā ierēdniecības un politiķu aprindu ir personas, kuras nav ieinteresētas situācijas maiņā.
Atvieglojums un vilšanās reizē, jo atkal neīstenojas solītās reformas, kas pēc būtības varēja uzlabot skolotāju dzīvi, - tā varētu raksturot vispārējo skolotāju noskaņojumu, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kas ceturtdienas vakarā ieradies Parīzē, aicinājis Eiropas Savienību (ES) būt "elastīgai un apveltītai ar iztēli", lai varētu īstenot nepieciešamās reformas.
Neraugoties uz to, ka vēl tikai aprīlis, amatpersonu izteikumos (piemēram, premjeres paustajā šīs nedēļas valdības sēdē) pavīd kritēriji, atbilstoši kuriem nozares var cerēt uz lielāku finansējumu nākamā gada budžetā. Tie būtu: drošība plus ja papildu naudu pavada reformas konkrētajā sektorā. Lai tā būtu, tikai noderētu arī vienoties par vairākiem jautājumiem.
