Laika ziņas
Šodien
Migla

RIEKSTIŅA

Riekstiņa: Pēkšņi gluži cita realitāte

Tas, ka cilvēks pēc amata atstāšanas nāk klajā ar kritiskām atklāsmēm par bijušo darbavietu un pārstāvēto jomu un šīs atklāsmes ir pretrunā ar iepriekš - amatā atrodoties - pausto, nav nekas unikāls. Cilvēcīgi var saprast, tomēr, kas attiecas uz augsta ranga amatpersonām, atšķirīgas informācijas paušana pirms un pēc amata zaudēšanas sabiedrību mulsina, jo nav saprotams, vai ir tik skaisti, kā iepriekš apgalvots, vai tik slikti, kā tagad pasacīts.

Riekstiņa: Ne tikai nauda un tikumība

Pēc uzņēmumu vadītāju domām, viena no prioritātēm, uz ko drīzumā nāksies koncentrēties, būs labu darbinieku noturēšana, rāda pētījums Ekonomikas pulss 2015. Latvijā labāko darbinieku noturēšanas problēmu izjūt 72% uzņēmēju, atklāj šis pētījums, ko veikusi biznesa konsultāciju kompānija KPMG. Turklāt par darbinieku trūkumu Dienai un citiem medijiem regulāri stāstījuši daudzu nozaru pārstāvji. 

Riekstiņa: Naudas gaitas nākamgad

Drīzumā 2016. gada valsts budžets no valdības nonāks Saeimā. Finanšu ministrijā (FM) Dienai teic, ka budžeta iesniegšana Saeimā plānota tuvākajās dienās. Valdības līmenī iecerēts, ka nākotnē būs ne mazums izmaiņu, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākumiem, to vidū diferencētais neapliekamais minimums, tā dēvētais solidaritātes nodoklis un minimālās algas kāpums - no 360 eiro līdz 370 eiro.

Riekstiņa: Dažādi ekonomiskie motīvi

Asās, patvēruma meklētāju uzņemšanai veltītās diskusijas, kas norit gan Latvijā, gan Eiropas Savienības (ES) institūcijās, iezīmējušas jaunu dimensiju mūsu valsts un ES attiecībās. Jau kopš brīža, kad Latvija virzījās uz iestāšanos ES un, it īpaši, kopš 2004. gada, kad kļuva par ES dalībvalsti, mūsu valsts valdošo politiķu un sabiedrības vairākuma attieksme pret ES lēmumiem bijusi izcili lojāla.

Riekstiņa: Nestabilitāte traucē attīstībai

Nesen mikroblogošanas vietnē Twitter transporta nozares eksperts Tālis Linkaits rakstīja: "Tikai mēnesis pēc atvaļinājuma, un jau iestājies zināms nogurums no veselā saprāta trūkuma valsts pārvaldē." Turklāt uzņēmēju vidū joprojām dzirdamas sūdzības par pēkšņām dažādu prasību izmaiņām, pamatojoties ne tikai uz normatīvo dokumentu grozījumiem, bet arī uz dažādu amatpersonu atšķirīgo viedokli par normu piemērošanu.

Riekstiņa: Arī par augstāko izglītību nevajadzētu aizmirst

Atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem izglītības un zinātnes ministriem, kuri neatlaidīgi mudināja reformēt augstāko izglītību, pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ar uzstājīgiem, regulāriem, sabiedrību un augstākās izglītības jomas pārstāvjus satricinošiem paziņojumiem par reformēšanas centieniem pagaidām nav nākusi klajā. Ministres retorikā vairāk izskan norādes par augstākās izglītības kvalitātes nozīmi tautsaimniecības izaugsmē, kam, protams, var tikai piekrist.

Riekstiņa: Lai bezdarbs samazinātos

Nesen publiskotie dati, ka Latvijā samazinājies bezdarbs, pirmajā brīdī šķiet iepriecinoši. Finanšu ministrija steidz uzsvērt, ka pirmo reiz kopš 2008. gada bezdarba līmenis noslīdējis zem 10% un ir vien 9,8%. Skaitļi, kā mēdz sacīt, nemelo, tomēr ir vērts aizdomāties, uz kā rēķina sasniegts bezdarba kritums un kāda būs situācija turpmāk.

Riekstiņa: Aktuālā skolu konkurence

Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, saasinās diskusijas par to, ko iesākt ar skolām, kurās sarūk skolēnu skaits, turklāt nepastāv apstākļi, kas liecinātu - drīzumā situācija mainīsies un bērnu klasēs atkal kļūs vairāk.

Riekstiņa: Laiks, kad jāmeklē investors

Galvenais, situāciju vajag vērtēt reāli, tā savulaik sacīja kāds Latvijas uzņēmējs, atbildot uz jautājumu, kā jāvada uzņēmums, lai tas neiekļūtu problēmās. Šie vārdi nāk prātā saistībā ar finansiālajām grūtībām, ko cenšas pārvarēt Jelgavas piena produktu ražošanas uzņēmums Latvijas piens, kas pieder mūsu valsts zemniekiem. Vismaz pagaidām pieder.

Riekstiņa: Katastrofālā nevēlēšanās ieklausīties

Nesen sabiedrības uzmanības lokā nonāca Ekonomikas ministrijas (EM) prognoze, ka līdz 2020. gadam humanitāro un sociālo zinātņu jomā radīsies 20 000 speciālistu pārpalikums, savukārt 20 000 informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), dabaszinātņu un inženierzinātņu speciālistu pietrūks. (Diena, 9.06.2015.)

Riekstiņa: Neuzkāpt vēlreiz uz tā paša grābekļa

Lai gan mūsu politiķiem, ierēdņiem un sabiedrībai kopumā jau ir pieredze, kā notiek dažādu tirgu liberalizācija, kad viena monopoluzņēmuma vietā parādās lai arī vārga, bet tomēr konkurence, rodas iespaids, ka ar gāzes tirgus liberalizāciju viegli neies. Paralēli tādām objektīvām grūtībām kā gāzes tirgus saistība ar ģeopolitisko situāciju un Baltijas valstu nevienprātība Krievijas dabasgāzei alternatīvu avotu izvēlē, pavīd divas problēmas, kas liecina, ka politiķi un valsts pārvaldes pārstāvji piemirsuši ērkšķainajā ceļā uz elektrības tirgus atvēršanu gūtās mācības.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide