Ēnu ekonomika glāba Latviju deviņdesmitajos gados, un ēnu ekonomika glābj tagad. Ja valsts zaudē uzticību, ja valdībai netic, ja vara nespēj nodrošināt kārtību un godīgus spēles noteikumus visiem, uzņēmēji pārvietojas ēnas pusē.
Politiskā vara cer saskaitīt divus miljonus cilvēku Latvijā. Ar interneta starpniecību pieskaitot ārvalstīs dzīvojošos, panākt pieklājīgu skaitli. Iespējams, tāpēc tautas skaitīšana ir pagarināta tieši internetā. Tomēr tautas skaitīšanas dati var izrādīties stindzinoši.
Vislabprātāk bērni dzimst tradicionālā ģimenē. Viņi nedzimst homoseksuāliem pāriem. Māte, tēvs un bērni - tā ir dabiska ģimene. Diemžēl ir vientuļie vecāki, ir šķirtās ģimenes. Valstij īpaši jāatbalsta vientuļās māmiņas, jāatbalsta katrs, kas audzina bērnus, bet tas nenozīmē, ka nepastāv ģimenes ideāls. Tāds pastāv.
Latvijas nacionālās intereses enerģētikā. Vairākums publiskajā sektorā nodarbināto vairs nespēj uztvert šī vārdu salikuma nozīmi. Viņi zina, kas ir Kioto protokola «izaicinājums». Viņi runā par Eiropas Savienības direktīvu «ambīcijām». Jautājums par viendzimuma laulību legalizāciju šai domubiedru grupai šķistu pieklājīgāks nekā nacionālo interešu pieminēšana. Tā ir īstā «piektā kolonna» - amatpersonas, kas savu valsti vairs neuzskata par valsti.
Situācija Hipotēku un zemes bankā spiež uzdot vissmagākos jautājumus. Īpaši ņemot vērā to, ka šī valstij 100% piederošā banka ir iecienīta augstu ierēdņu, politiķu un viņu ģimenes locekļu kreditēšanās vieta.
Mazā HES uz foreļupes nav maza, tā ir liela cūcība. Šādi gadījumi smagi diskreditē zaļo domāšanu, ar kuru Latvijā tiek pamantota tā saucamo atjaunojamo energoresursu (AER) ieviešana. Zaļā domāšana ir vairāk kā atbalstāma. Nav atbalstāma manipulācija un meli zaļās domāšanas vārdā.
Ministram Jānim Dūklavam ir liela iespēja izdarīt labu Latvijai, labu kaimiņiem, izdarīt labu darbu visām Austrumeiropas tautām. Latvijas lauksaimniecības ministram ir oficiāli jāatbalsta Bulgārijas lauksaimniecības ministra jautājums Eiropas Komisijai un Eiropas Pārtikas drošības uzraudzības aģentūrai, proti, vai multinacionālās kompānijas zem vieniem un tiem pašiem nosaukumiem jaunajās ES dalībvalstīs pārdod zemākas kvalitātes produktus?
Starptautisku noklausīšanās skandālu ar Latvijas Radisson centrā sola deputāta Aināra Šlesera paziņojums par daudzus gadus pastāvīgi īstenoto noklausīšanos viesnīcā Rīdzene, kas ietilpst prestižajā viesnīcu ķēdē. Numuros, kuros, iespējams, veikta noklausīšanās, gadu laikā apmetušies valstu prezidenti, premjeri, oficiālas ārvalstu delegācijas, starptautiska mēroga uzņēmēji.
Draugs atveda avīzi no Budapeštas. Vai tiešām divu atšķirīgu līmeņu pārtiku ar vieniem un tiem pašiem nosaukumiem starptautiskās kompānijas piegādā Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm? The Budapest Times (25 April-1 May 2011) raksta par skandālu, kas pārņēmis Ungāriju, Slovākiju, Bulgāriju un citas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis.
Varbūt Artim Kamparam ir taisnība. Varbūt Frankfurter Allgemeine Zeitung (FAZ) žurnālists ir kļūdījies, pārpratis Latvijas ekonomikas ministra intervijā teikto, ka vidējā alga Latvijā ir 600 eiro jeb 421 lats uz rokas. Varbūt ministrs tiešām bija domājis vidējo algu uz papīra. Salīdzinot ar vācu algām, mūsu algas jebkurā gadījumā ir niecīgas.
Radikālas izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa sistēmā Finanšu ministrija tagad mierinoši sola tikai 2013. gadā. Vai pagaidām cilvēkiem reāli maksājamo nodokļa summu palielinās tāpat, kā ierasts? Bez kaut kāda «sistēmiska risinājuma».