Berlīne ir vēlīga. Ierodoties Potsdamas laukumā, kur no 12. līdz 22. februārim risinās 76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls jeb Berlināle, ne tikai klimats ir maigāks, bet arī šī gada filmu klājums ir saistošs un augstvērtīgs. Galvenajā konkursā ir 22 kinodarbi – festivālā esmu sekojusi līdzi galvenokārt tieši šim pavedienam –, un jāteic, ka Berlināle kā viens no senākajiem kinoforumiem pasaulē pakāpeniski piedzīvo kvalitatīvu pacēlumu. Nemainīgi pilsētas aprisēs izkaisītajā festivālā klātesošas ir arī diskusijas un šķēpu laušanas, kas skar politisko atbildību.
Laika ziņu Bricis var teikt, ko grib, par šīs ziemas bargumu, balstīties dažādu gadu janvāru statistikas datos un teikt, ka šis janvāris ir bargākais tikai kopš 2010.gada (un otrs vēsākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra, bet, kā smejies, tikai piecpadsmitais aukstākais kopš novērojumu sākuma pirms 102 gadiem), bet es savos 69 gados otru tik garaukstu ziemu neatceros.
Pirms 190 gadiem amerikāņu uzņēmējs Semjuels Kolts dzimtenē saņēma patentu šaujamierocim, kas tiek dēvēts par revolveri, bet sarunu valodā nereti arī par koltu neatkarīgi no tā, kas būtu ražotājs. Mūsdienās tas tiek uzskatīts par leģendāru, taču interesanti, ka pašam Koltam revolveru izgatavošana sākotnēji nozīmēja tikai finansiālus zaudējumus. Bet sava izgudrojuma ziedu laikus viņš tā arī nepiedzīvoja, jo nomira ASV pilsoņu kara pirmajā gadā.
«Ir reizēm forši, ka ir grūti,» par savu kino pieredzi stāsta jaunais režisors un operators Aivars Šaicāns (26). Kopā ar komandu viņš pretendē uz Lielo Kristapu par īsfilmu Žļurga un patlaban strādā pie plašāka darba par to, kas svarīgs cilvēkiem šobrīd tik daudz piesauktajā Grenlandē.
Nesen 48 gadu vecumā mūžībā aizgāja seriāla Dousona līcis galvenās lomas atveidotājs Džeimss van der Bīks. Aktieris pēdējos divus gadus cīnījies ar zarnu vēzi, tomēr diemžēl ārstēšanās process nav bijis veiksmīgs.
Grāmata, kas pēc apraksta solījās būt diezgan jestrs psiholoģiskais krimiķītis, man izvērsās par skaudru jaunības atmiņu pilnu, smeldzīgu gabalu par zaudētajiem gadiem, par neatgūstamajām noskaņām un izplēnējušām kaislībām.
Gadu gaitā uzkrātie dati par cilvēku veselību noveduši mediķus pie secinājuma, ka pūcēm jeb tiem cilvēkiem, kuri labprātāk ceļas vēlāk un visu dara vakarā, ir sliktāka sirds veselība nekā cīruļiem, un, iespējams, beidzot gūts skaidrojums šai parādībai.