Dievs radīja cilvēkus, bet Kolts viņus padarīja vienlīdzīgus – šī klasiskā frāze ar dažādām variācijām (izplatītākā tās pirmā daļa ir, ka Abrahams Linkolns atbrīvoja cilvēkus) Savienotajās Valstīs tiek piesaukta bieži. BBC History Magazine atgādina, ka ieroču kults Atlantijas okeāna viņā pusē valdījis jau kopš laikiem, kad tur ieradās pirmie eiropiešu kolonisti. Citādi jau arī nevarēja būt, jo nācās gādāt medījumu, tāpat aizsargāties ne tikai no reizēm naidīgi noskaņotām Amerikas pamatiedzīvotāju ciltīm, bet arī pašu tautiešiem, kuri bija nostājušies uz noziedzības takas un nosprieduši, ka izdevīgāk ir nevis kopt zemi vai audzēt lopus, bet aplaupīt savus kaimiņus.
1836. gada 25. februārī Kolts saņēma patentu ASV, taču interesants ir fakts, ka gadu iepriekš viņš jau to bija paspējis paveikt Anglijā, jo prātīgi padomdevēji bija tikuši pie informācijas, ka arī britu inženieri prāto par līdzīgu ieroci. Revolvera priekšrocības tā laika cīņas laukos (un to nebija mazums) ir acīmredzamas – citus ieročus nācās pārlādēt pēc katra šāviena, savukārt no revolvera piecas, bet vēlāk arī sešas lodes ienaidnieka virzienā bija iespējams raidīt pavisam īsā laika sprīdī.
Bet, kā jau gadās visos laikmetos, inovāciju gadījumā sabiedrība pie tām jāpieradina, raksta The National Interest. Pagāja zināms laiks, līdz Koltam to izdevās panākt, nodrošināt finansējumu ražošanas paplašināšanai un mūža beigās kļūt par vienu no tolaik bagātākajiem amerikāņiem.
KALNI UN LEJAS
1814. gadā dzimušā Kolta bērnība un jaunība aizritēja kā pa kalniem un lejām. Viņa tēvs Kristofers bija diezgan avantūriski noskaņots biznesmenis, izmēģinot dažādas uzņēmējdarbības jomas, sākot ar lauksaimniecību un beidzot ar tekstilrūpniecību, vēsta History.com. Šāda mētāšanās ne pie kā laba nenoveda, un bija periodi, kad ģimene ilgāku laiku dzīvoja uz zaļa zara, bet pēc tam nāca kārtējais pēkšņais bankrots. Tolaik vēl pavisam jaunā Sema izpratnei par lietu kārtību tas gan nāca par labu, jo viņš iemācījās pavisam vienkāršu patiesību: garantēts šajā dzīvē nav nedz trūkums, nedz pārticība, un pašam jāmeklē ceļi, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti.
Dažādu populārzinātnisku rakstu studēšana Koltam kļuvusi par apsēstību jau pusaudža gados. Turklāt teoriju viņš varēja apvienot arī ar praksi, pildot izpalīga pienākumus tēva tekstilrūpnīcā, vērojot, kā darbojas dažādi mehānismi, un saņemot vērtīgus padomus no fabrikas darbiniekiem – nu, kurš gan saimnieka dēlam nepastāstīs kādus knifiņus. Pašmācības ceļā apguvis ķīmijas pamatus, Sems pievērsās dažādu spridzekļu izgatavošanai. Izejvielu tēva rūpnīcā netrūka, taču visu nācās darīt slepus, jo tēvs par šādu sava dēla nodarbi pavisam noteikti nebūtu sajūsmā, raksta All About History.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 20. - 26. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!