Arhitekti Austris Mailītis (39) un Jānis Sauka (44) par to, kā tikt galā ar padomju stampu, padarīt nepieejamu ēku atvērtu un atklāt skanīgo Baltijas mirdzumu.
Gadumijā, simboliski sadauzot un šķīvja lauskās atstājot vecajā gadā visu slikto, tik tiešām aizdomājos par to, ko sagaidu no jaunā, 2024. gada. Tas nu jau lēnu garu iesācies un pasaulē neko īpaši mierīgāks nesolās būt. Tomēr vismaz personīgajā dzīvē, protams, gribētos drusku skaistāku, kaut nedaudz veiksmīgāku, interesantāku, brīnišķīgiem notikumiem un piedzīvojumiem pilnāku – vārdu sakot, labāku un laimīgāku gadu
Hokeja un basketbola valstsvienības sasniegumu latiņu šogad pacēlušas vēl nebijušos augstumos. Tas bija vienreizējs uzplaiksnījums vai likumsakarība – lielā mērā atbildi sniegs 2024. gada atbildīgie turnīri.
"Ir jāiet līdzi laikam. Arī Dziesmu svētkos," saka pieredzējušais diriģents, pedagogs un izglītības jomas pētnieks, vadībzinību doktors Andrejs Mūrnieks (61).
Vairākas Kristmasas, dažas Ziemassvētku salas un Natalas (Natālas), arī Santaklausas, Rūdolfas un tamlīdzīgi – visi šie pasaules kartē iemūžinātie vietvārdi tā vai citādi ir saistīti ar gada baltākajiem (vismaz ziemeļu puslodē) un kristīgajai pasaulei vieniem no nozīmīgākajiem svētkiem.