Deviņdesmitajos gados Latvijā aizsākās snovborda kustība. Sākotnējo dzīves baudīšanu uz kalna nomainīja smagi treniņi ar prāviem finansiāliem ieguldījumiem, taču nevienam Latvijas snovbordistam olimpisko mērķi tā arī nav izdevies sasniegt.
Saeimas vairākums šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas ļautu klātienē rīkot bērnu sporta nodarbības.
Sporta nodarbībām un treniņiem tiek rosināts piemērot reģionālo principu, proti, atļaut tās rīkot iekštelpās, ja to pieļauj saslimstības līmenis konkrētajā pašvaldības teritorijā. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaka atsākt klātienes mācības 1. un 2. klases skolēniem, ja 14 dienu kumulatīvais rādītājs novadā nepārsniedz 200 saslimšanas gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju. Arī tādā gadījumā skolās būs jāievēro visas drošības prasības, ieskaitot darbinieku (ne skolēnu) iknedēļas testēšanu.
Kamanu suņi haskiji ir viena no vecākajām suņu šķirnēm pasaulē – tiek uzskatīts, ka tie ir vismaz 4000 gadu seni un līdz mūsdienām nav būtiski mainījušies. Haskijs ir patstāvīgs, neatkarīgs, enerģisks un dzīvespriecīgs suns, kas ļoti mīl cilvēkus, turklāt šai šķirnei raksturīgs īpašs spēks un izturība. Tieši tādēļ haskiji ir viena no visbiežāk sastopamajām šķirnēm, kas ne tikai pa gleznainām ainavām izvizina ziemas skaistuma baudītājus, bet arī kopā ar saviem saimniekiem piedalās dažādās sacensībās. Tostarp tepat Latvijā.
Paralimpiskā sporta centra epopeja ilgst vairākus gadus. Jau 2017. gadā gan Ministru kabinets, gan Saeimas atbildīgā komisija un apakškomisija, gan Nacionālā sporta padome atbalstīja šāda centra nepieciešamību. Tajā pašā gadā valdība uzdeva Labklājības ministrijai (LM) izvērtēt nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanas iespēju šim sporta centram. Tas nav izdarīts vēl līdz šim. Katrai no pusēm ir savs skatījums, kāpēc tā. LM pārmet Latvijas Paralimpiskajai komitejai (LPK) dokumentu savlaicīgu nesakārtošanu un neiesniegšanu, bet LPK pārmetumus velta ministrijai.
Virkne sporta organizāciju pauž bažas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēlmi likvidēt nozarei veltīto mēneša žurnālu Sports, noskaidroja aģentūra LETA.
Prioritāros sporta veidus mēģina sakārtot jau gadu, bet finiša taisne vēl ir priekšā. Patlaban tās aprises iezīmē divi dokumenti – pētījums Sporta finansēšanas modeļa pilnveide, ko pasūtījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), un nākamā perioda (2021–2027) Sporta politikas pamatnostādnes (SPP), kas nule nodotas sabiedriskajai apspriešanai. Plānots, ka nākamā gada sākumā tās varētu nonākt Valsts sekretāru sanāksmē, bet martā vai aprīlī – Latvijas Nacionālajā sporta padomē, lai galu galā to iesniegtu Valsts kancelejā.
Siguldā divas nedēļas nogales pēc kārtas norisināsies Pasaules kausa izcīņas sacensības skeletonā un bobslejā. Jānis Skrastiņš jau divpadsmit gadu rūpējas par trases ledus kvalitāti.
Vēl pirms mēneša, runājot par nākamā gada sporta jomai atvēlēto budžetu, daudzi nozarē strādājošie neslēpa bažas, ka turpmāk rieciens būs krietni plānāks nekā pēdējos trīs gadus piešķirtais. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs neslēpa, ka iztrūkums sasniegs 2,9 miljonus eiro un tāds robs varētu likt samazināt virkni Latvijas Olimpiskās vienības sportistu un atstāt bez valsts atbalsta lielu daļu sporta federāciju.
Desmit nominācijās sācies Trīs Zvaigžņu balvas tautas balsojums par 2020.gada Latvijas labākajiem sportistiem, vēsta Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).
Mēs nelamājam ministrijas. Izprotam situācijas nopietnību, nākam ar saviem priekšlikumiem, kā vienlaikus izsargāties no saslimšanas un tomēr saglabāt treniņu procesu, – intervijā Romānam Meļņikam pauž Kristaps Kozlovskis, bērnu un jauniešu basketbola kluba Basketbola klase vadītājs.
