Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem noteica, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Skolas krievu valodas vietā kā otro svešvalodu varētu piedāvāt apgūt vācu, franču un spāņu valodu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktā aptauja.
Apgalvojums, ka skolēns nevarētu iegūt pamatizglītību, mainot otrās svešvalodas izvēli pamatskolas vecākajās klasēs, neatbilst patiesībai, šodien parlamentā uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga, noliedzot publiski izskanējušos apgalvojumus.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā.
Plānots, ka no 2026./2027. mācību gada visās izglītības iestādēs kā otrā svešvaloda būs jānodrošina kāda no Eiropas Savienības (ES) valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Šīs izmaiņas veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmēs ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt paver plašas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās, informē Izglītības un zinātnes ministrija.