Covid-19 pandēmija ir visai strauji mainījusi cilvēku paradumus. Daudzi iekārtoja mājas birojus vai pat nolēma pārvākties dzīvot tuvāk dabai. Arī biroju vide pakāpeniski kļūst videi draudzīgāka. Piesakot karu epidemioloģiskajiem riskiem, daudzviet pasaulē mainās ēku būvniecības un pat pilsētu infrastruktūras attīstības tendences.
Nevienam nav noslēpums, ka Covid-19 pandēmijas laikā darba tirgus dažādās nozarēs ir mainījis savu gaitu. Pieprasījums pēc speciālistiem, kas spēj izmantot digitālās prasmes, ir krietni audzis, piemēram, pārdevēji/ konsultanti, kuri ir apveltīti ar ļoti labām komunikācijas spējām apvienojumā ar izcilu pārdošanas pieredzi, vairs nevar iztikt bez digitālajām prasmēm.
Dabas kaprīzes, kas šogad visai dāsni piemeklējušas Eiropu, nesot gan sausumu, gan plūdus, jau pirms vairākiem mēnešiem nozares speciālistiem likušas izteikt viedokli par gaidāmo cenu palielinājumu pārtikas produktiem.
Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi. Jūlijā pieaugums gada griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9% lielāks nekā pirms gada.
Jaunākie statistikas dati liecina, ka mūsu valsts tautsaimniecība ir piedzīvojusi straujāko kāpumu kopš treknajiem gadiem šī gadsimta sākumā. Tiesa, šajā gadījumā runa pārsvarā ir par Covid19 pandēmijas laikā zaudētā atgūšanu. Taču neraugoties uz to, ka pandēmija aizvien turpinās un vairākās ekonomikas nozarēs joprojām ir krīze, šobrīd mūsu valsts ekonomikai kopumā ir izdevies pārsniegt gan pirmspandēmijas līmeni, gan arī sasniegt jaunu vēsturiski augstāko punktu. Tas gan nenozīmē vispārēju labklājības pieaugumu pat tad, ja redzams vidēji statistiskās algas kāpums. Turklāt ir jārēķinās, ka krīzes laikā krietni vien padilušā uzņēmumu finansiālā kapacitāte var likt sevi manīt jau nākamo ceturkšņu laikā.
Kā zināms, Covid-19 pandēmija visvairāk skāra ēdināšanas, viesmīlības un tūrisma nozari. Ir dzirdēti vairāki bēdīgi stāsti par to, kā nācies slēgt vienu otru naktsmītni, kā arī tūrisma uzņēmumu, kas līdz šim savu darbību galvenokārt balstīja uz ekskursijām, tātad – uz daudziem apmeklētājiem. Dažam labam tūrisma uzņēmējam pat vajadzējis meklēt darbu pilnīgi citā jomā. Stāsti un pieredze ir ļoti dažāda, tāpat kā dažādi ir cilvēki, viņu spējas, kā arī prasme pielāgoties un izdzīvot krīzes laikā. Atšķirīgi, protams, ir arī apstākļi, kādos uzņēmēji strādā, tāpēc Diena uzklausīja četrus cilvēkus – viesu nama 365 brīvdienas īpašnieci Lieni Pelši Baložos, Rāmavas (Depkina) muižas pārvaldnieci Ilzi Stefaņenkovu Rāmavā, atpūtas kompleksa Sauleskalns īpašnieku Jāni Meijeru Ropažos un zirgu fanu kluba Īriss īpašnieci Ievu Kondrāti Rīgā.
Doties pārgājienos ir modē. Daudziem šajos dīvainajos Covid-19 pandēmijas uzspiestajos apstākļos pārgājiens ir terapija, jo ceļš – tas vienlaikus ir meditācija, sevis apliecināšana, redzesloka paplašināšana, prāta atbrīvošana un iespēja tikties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Par iespējām, ko piedzīvojumu tūrisma kompānijai PostNos pavēra robežu aizvēršana, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Valdis Vītoliņš.
Pēc teju pusotra gada ierobežotām ceļošanas iespējām esam atsākuši izbaudīt brīvdienas ārpus Latvijas. Daži cer ieraudzīt interesantas vietas bez lielas cilvēku plūsmas, daži ir izslāpuši pēc citādas ainavas nekā ikdienā redzamā, vēl daži – pēc kādas metropoles piedāvātajiem kultūras pasākumiem. Pērnais gads bijis labvēlīgs Latvijas vietējā tūrisma jomai, bet šogad, kad valstis atver robežas tūrismam, ieviests un darbojas Eiropas Savienības vienotais Covid19 sertifikāts, ceļošana ārpus Latvijas kļūst arvien populārāka un pieprasītāka.