Attālinātais darbs ir izplatījies ļoti plaši. Covid-19 pandēmijai sākoties, to ieviesa pat tie uzņēmumi un iestādes, kas iepriekš bija kategoriski pret darbinieku strādāšanu no mājām. Ir secināts, ka vairākums Eiropas strādājošo arī pēc pandēmijas vēlas strādāt attālināti vismaz daļu darba laika. Latvijā vēlmi arī turpmāk ilgtermiņā strādāt attālināti, pauduši vairāk nekā 60% darbinieku. Pētījumi arī rāda, ka attālinātais darbs spēj nodrošināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, lielāku efektivitāti un labāku garīgo veselību, bet to nevar sasniegt bez būtiska priekšnoteikuma – piemērotas vides.
Mentālā veselība ir kļuvusi par new black (jaunais melnais – angļu val.), respektīvi, par modes vārdu. Visās līderības, personālvadības un pat tehnoloģiju konferencēs tiek uzsvērts, cik svarīgi ir tas, lai darba devēji rūpētos par darbinieku emocionālo labsajūtu
Covid-19 pandēmijas iespaidā strauja digitālā attīstība notikusi ne tikai biznesa vidē. Arī valsts sektors aktīvi ieviesis un attīstījis dažādus informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus. Digitalizācijas jomā valsts iestādes pietuvojušās privātajam sektoram, tāpēc kļuvušas interesantākas kibernoziedzniekiem un attiecīgi arī drošības riski ir līdzīgi tiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi.
Aizejošajā 2021. gadā ir strauji audzis uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits. Ir paplašinājies arī elektroauto uzlādes staciju tīkls.
Šā gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem samazinājās pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Ar dzelzceļa transportu 2021. gada pirmajos deviņos mēnešos tika pārvadāti 8,3 miljoni pasažieru, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē gada griezumā samazinājās par 18,9%, bet starptautiskajos pārvadājumos – pat par 86,4%, rāda CSP dati. Galvenais pasažieru skaita krituma iemesls ir Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.