Koronaķibeles izraisītās blaknes radījušas traucējumus vairāku tautsaimniecības nozaru, piemēram, izklaides, atpūtas, viesmīlības un tūrisma, darbā, liekot arī uzdot jautājumus par vēl vairāku citu tautsaimniecības sfēru attīstības perspektīvām.
Sekojot pagājušā gada pēdējo mēnešu tendencēm, Latvijas rūpniecība pozitīvus rādītājus turpina demonstrēt arī šajā gadā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi Latvijas rūpniecības produkcijas apjoms audzis par 2,8%, tajā skaitā galvenajā ražošanas pamatnozarē – apstrādes rūpniecībā – produkcijas izlaides apjoms gada laikā palielinājies par 2,2%. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē produkcijas izlaide pieaugusi par 4%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē fiksēts 7,5% vērts kāpums. Pēdējais gan nav nekas neparasts, ja ņemam vērā, ka šogad ir aukstāka ziema nekā iepriekšējā.
Globālais Covid-19 uzplaiksnījums turpinājis veicināt noslāņošanos Latvijas mājsaimniecību segmentā. Par to liecina fakts, ka līdz ar darba tirgus sašaurināšanos pagājušajā gadā ir pieaudzis to mājsaimniecību skaits, kuras uzskata, ka ikdienas izdevumus sedz ar ļoti lielām grūtībām.
Šobrīd jau esam aizvadījuši apmēram desmitgadi, kopš centrālās bankas sāka masveida ekonomikas stimulēšanu, dzenot lejup procentu likmes, un kā mehānismu izmantoja valdību parāda vērtspapīru uzpirkšanu.
Pēdējā laikā aizvien biežāk dažādu aptauju rezultāti norāda uz to, ka iedzīvotāju labklājības līmenis krītas, līdzi nesot gan neapmierinātības pieaugumu, gan arī dažādus riskus, kas galu galā var kavēt valsts ekonomisko atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas.
Covid-19 pandēmijas radītie riski aizvadītajā gadā veicināja intereses pieaugumu par drošāka naudas patvēruma meklēšanu, tādējādi augot interesei par ieguldījumiem zeltā un citos dārgmetālos.
Lai gan Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Latvijā un citur pasaulē ir ietekmējuši daudzu uzņēmumu darbu, tomēr uzņēmēji nav zaudējuši cerību nākotnē atjaunot apgrozījumu un peļņu tādā apjomā, kāds tas bija pirms pandēmijas. Pagaidām gan vairāk par detalizētiem ilgtermiņa plāniem ir vajadzīga prasme ātri pielāgoties mainīgajai situācijai.
Ir tādas rokdarbnieces, kuras vienā vakarā kā līgot nolīgo zeķu pāri, bet daudziem cilvēkiem adīšana vispār šķiet kā nesaprotama, nezināmas valodas ābece.
Lai gan Maltas Republikā pērnā gada novembrī bezdarba līmenis sasniedza 4,8%, tas joprojām ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņa rādītājiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū. Novembrī ES valstu vidējais bezdarba līmenis bija 7,5%, bet eirozonas valstīs – pat 8,3%.
