Vides Diena

Uz Ziemeļkurzemi dodas skatīt pirmatnējo skaistumu

"Briežu te ir vairāk nekā cilvēku," sagaidot Ances pagasta Krastiņos, saka tūrisma uzņēmuma Daba laba saimnieks Reinis Pižiks. Par briežiem – tā, visticamāk, ir patiesība, jo atrodamies vietā, kur apdzīvotība uz vienu kvadrātkilometru ir vismazākā Latvijā. Visapkārt ir plaši meži ar lielu savvaļas dzīvnieku blīvumu, tīrām upēm, meža ezeriem. Blakus atrodas dabas liegums Ances purvi un meži, un Daba laba šai apkārtnē piedāvā visplašākās atpūtas iespējas tiem, kuri grib aizmukt no civilizācijas, – laivošanu, loka šaušanu, foto medības, safari izbraucienus pa t. s. tanku ceļiem, briežu ragu meklēšanas pārgājienus un eksotisku kafejnīcu meža vidū.

24. septembris, 2019, 7:08

Tekstilindustrija atstāj nozīmīgas pēdas ekosistēmā

Lineārās ekonomikas modelis – iegūstam resursus, saražojam produktus, tos lietojam noteiktu laika periodu un tad izmetam – vairs nav efektīvs, jo izsmeļ dabas resursus, patērē lielu daudzumu enerģijas un rada daudz atkritumu. Tas nevar būt ilgtspējīgs. Aprites ekonomika piedāvā alternatīvu – izlietoto produktu nevis izmest, bet pagarināt tā dzīves ciklu, pēc iespējas saglabājot visas vērtīgās īpašības: pārstrādājot, atjaunojot un izmantojot kā izejvielu jaunu produktu ražošanā. Šāda pieeja turklāt rada jaunas darbvietas un ir ekonomiski izdevīgāka.

17. septembris, 2019, 10:10

Zilo ezeru zemē gandarīti par vidi un tīriem ūdeņiem

Ir daudz veidu, kā saudzēt resursus un kā vidi, kurā dzīvojam, padarīt tīrāku. Lai arī šķiet, ka mūsu katra individuāli mežā atstāto atkritumu daudzums Zemes "pašsajūtu" globāli nemainīs, tomēr tas ir arī veids, kā paust savu attieksmi pret planētas nākotni, kurā turpinās dzīvot mūsu bērni un mazbērni.

10. septembris, 2019, 9:30

Ar niedru pludiņu ezerā, kad makšķerēšana ir process

Polimēri ir viens no jaunākajiem cilvēces radītajiem izejmateriāliem, bez kuriem mūsdienu pasaule šķietami vispār nav iedomājama. Taču plastmasas atkritumi aizvien vairāk piesārņo zemi un ūdeņus. Tiek lēsts, ka zemi klāj aptuveni astoņi miljoni tonnu plastmasas, no kurām lielākā daļa bioloģiski nesadalās un saskaņā ar jaunākajiem pētījumu datiem aprēķināts, ka 2050. gadā okeāni svara ziņā saturēs vairāk plastmasas nekā zivju. Cilvēcei ir jāmeklē risinājumi, kā samazināt piesārņojumu. Var teikt, ka Jānis Kupra zināmā mērā to ir atradis Rāznas ezera niedrēs – no niedrēm un arī no uz zemes atrastām kormorānu spalvām viņš izgatavo makšķerēšanas pludiņus. Pieredzējušais makšķernieks uzskata, ka daudzus mākslīgi radītus izstrādājumus iespējams aizstāt ar dabā atrodamiem izejmateriāliem, tikai jābūt vērīgākiem.

3. septembris, 2019, 8:00

Sirdsdarbs, kas patīk arī tajos brīžos, kad ir grūti

Klimata izmaiņas ir mūsdienu jaunā realitāte. Ekosistēmu saudzēšana un videi draudzīga saimniekošana ir jāintegrē jebkurā saimnieciskā darbībā.

11. decembris, 2018, 12:22

Ir vērts investēt dabas dārgumu sargāšanā

Zaļo kapitālu jācenšas maksimāli gudri pārdot. Tūrisma attīstība īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var veicināt visas Latvijas ekonomikas izaugsmi.

4. decembris, 2018, 11:18

Ekodizaina pamatā ir izpratne par produkta mūžu

Lai radītu jaunus un uzlabotu esošos produktus, nepieciešama sistemātiska vides prasību izvērtēšana un ievērošana visās produkta dzīves cikla fāzēs.

27. novembris, 2018, 9:10

Aprites ekonomika nozīmē saimniecisku domāšanu

Iespējami labāk izmantot pieejamos resursus ir uzņēmējdarbības ekonomiskajās interesēs. Industriālās simbiozes parku veidošana iespējama arī Latvijā.

20. novembris, 2018, 9:55

Atkritumi okeānā draud pārmākt zivju resursus

Okeānu un jūru piesārņojums ir viena no lielākajām vides problēmām, ko radījis mūsdienu cilvēks ar savu darbību gan uz sauszemes, gan, iespējams, arī ūdeņos, – to apliecina daudzi zinātnieku pētījumi. Lielāko daļu piesārņojuma rada plastmasas atkritumi, un jau pirms vairākiem gadiem zinātnieki lēsuši, ka Pasaules okeānā varētu būt uzkrājies vismaz 150 miljonu tonnu plastmasas. (Pasaules okeāns ir termins, kas ietver visu Zemes okeānu kopumu.)

13. novembris, 2018, 8:50

Jaunie ES mēroga nosacījumi mudinās taupīt

"Viens no galvenajiem efektīvas atkritumu daudzuma samazināšanas traucēkļiem piejūras teritorijā ir sezonalitāte un mainīgais atpūtnieku daudzums, lai gan ne visi vasarnieki izturas ļaunprātīgi. Taču jāatzīst arī, ka pēdējā laikā ceļmalās un mežā atstāto atkritumu daudzums ir gājis mazumā, jo savulaik no astoņus kilometrus garas ceļmalas lidlauka tuvumā ir nācies izvest pat 64 kubikmetrus atkritumu vienas akcijas laikā. Pamazām situācija mainās," uzskata Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.

6. novembris, 2018, 8:20