Lai gan pēdējā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta biedējošajiem polimēru atkritumu kalniem, tekstila izstrādājumu plūsmā, izrādās, kalnu nav mazāk. Droši vien vai katrs Latvijas iedzīvotājs, veicot revīziju drēbju skapī, saskāries ar dilemmu: kur likt nevajadzīgo apģērbu? Diemžēl visbiežāk tas nonāk kopējā sadzīves atkritumu konteinerā. Aprēķināts, ka Eiropā aptuveni 16 miljardi kilogramu tekstilizstrādājumu nokļūst atkritumos un vairumu no tiem sadedzina. Taču Latvijā, pēc neoficiālām aplēsēm, tikai 10% no žēlsirdības organizāciju rīcībā nonākušajiem apģērbiem sasniedz nākamo reālo lietotāju. Vietējais lietoto apģērbu tirgus ir piesātināts.
Izaicinājums patērētājam
Ķīnā trijos gados tiek izmantots tikpat daudz cementa, cik ASV visa XX gadsimta laikā; jau tuvākā laikā pieprasījums pēc šī izejmateriāla pasaulē divkāršosies – šis ir tikai viens no kliedzošajiem faktiem par globālo resursu un dažādu izejmateriālu pārmērīgo patēriņu, kas izskanēja aizvadītajā nedēļā Rīgā notikušajā konferencē Aprites ekonomika Ziemeļu un Baltijas valstu reģionā: cik tālu mēs esam?, ko organizēja Latvijas Vides investīciju fonds, vides aizsardzības organizācija Zaļā brīvība, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Stokholmas Vides institūts un Nīderlandes vēstniecība Latvijā. Konferences mērķis bija veicināt dialogu par aprites ekonomikas ieviešanu un attīstības veicināšanu starp galvenajām iesaistītajām pusēm Latvijā: patērētājiem, ražotājiem, likumdevējiem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām un uzņēmējiem. Kopumā konferences laikā tās dalībnieki bija vienisprātis – tikai sistemātiskas sadarbības rezultātā iespējams veicināt aprites ekonomikas iedzīvināšanu sabiedrībā.
Globāli patēriņa sabiedrības apetīte, mērīta skaitļos, kontekstā ar planētas iedzīvotāju skaita pieaugumu ir biedējoša. Pēdējos 40 gados materiālo resursu patēriņš pasaulē ir trīskāršojies, bet, rēķinot gadsimta griezumā, – pieaudzis no septiņiem miljardiem tonnu XX gadsimta sākumā līdz 84 miljardiem tonnu 2015. gadā.
"Prognozē, ka līdz 2050. gadam tiks iegūts vēl divreiz vairāk resursu. Neskaitot ūdeni, globālajā ekonomikā katru gadu tiek izmantoti 92,8% resursu, kas nozīmē aptuveni 34,4 kilogramus izejmateriālu uz cilvēku dienā. Planētas iedzīvotāju skaits aug, un, ja nemainīsim domāšanu, arī resursu patēriņš tikai pieaugs," konferencē norādīja Ziemeļvalstu Ministru padomes institūcijas Nordic Innovation pārstāvis Eliss Benediktsons un piebilda: "No 19,4 miljardiem tonnu materiālu, kas tiek klasificēti kā atkritumi, tikai 9,1% tiek atkārtoti izmantots. Pārējie tiek sadedzināti, nonāk poligonos vai tiek izkaisīti vidē. Taču, runājot par vērtībām, man nepatīk lietot vārdu "atkritumi" – mūsdienās atkritumiem ir ļoti dažāda vērtība." Aprites ekonomikas kontekstā runājot par tekstilindustriju, Benediktsons arī uzsvēra, ka
ik gadu tiek zaudēti vairāk nekā 500 miljardi ASV dolāru (454,42 miljardi eiro) tāpēc, ka tekstila produkcija netiek pārstrādāta otrreiz.
"Mūsu uzdevums ir atrast veidu, kā ne tikai tekstilizstrādājumiem, bet arī daudzām citām sadzīvē izmantojamām lietām piešķirt otru dzīvi – lai šīs lietas kalpotu ilgāk, lai būtu pārveidojamas jaunos nepieciešamos produktos. Pašlaik dzīvojam laikā, kad notiek domāšanas veida maiņa. Jāņem vērā, ka tas, ko cilvēks patērē šodien, atstāj nospiedumu viņa personīgajā un mūsu zemeslodes nākotnē," norādot uz paradumu maiņas nepieciešamību, konferencē teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Ministrs arī pauda, ka Latvijas sabiedrība diemžēl vēl nav iemācījusies atbrīvoties no tā modeļa, kurā ekonomikas izaugsme vienlaikus nes līdzi arī lielāku ietekmi jeb tā dēvēto pēdu (nospiedumu) vides aizsardzībā. Visizteiktāk šī iezīme atspoguļojas atkritumu apjoma pieaugumā – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kļūstot turīgāki, rada arvien vairāk atkritumu. "Daudzi paradumi, kas bija ierasti vēl pavisam nesen, šodien ir jāaizmirst, piemēram, jāmeklē veidi, kā preces saremontēt, kā paildzināt to dzīves ciklu. Tas prasa ne tikai domāšanas modeļa maiņu, bet arī tādu uzņēmumu veidošanos, kas spēj to nodrošināt. Tā ir gan ražotāju, gan tirgotāju atbildība, bet vislielākais izaicinājums skar patērētāju un viņa izvēles," atzina Pūce.
Astoņi jauni, viens lietots
Tomēr mūsdienu Eiropas sabiedrībā ir vērojamas arī pozitīvas tendences. Konferences ekspertu rīcībā ir dati, ka Eiropas Savienībā (ES) 77% iedzīvotāju labprāt labotu savas mantas. Piemēram, Francijā aprēķināts, ka ap 80% no atkritumos nonākušajām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām pēc nelieliem labojumiem var tikt otrreiz izmantotas. Ja no šī apjoma atkārtoti izmantotu 60% iekārtu, rastos 1500 jaunu darbvietu un tiktu novērstas 810 000 tonnu siltumnīcgāzu jeb SEG emisiju.
"Neatkarīgi no tā, kurā valstī dzīvojam, ilgtspējīga rīcība saistās ar ieguvumiem. Jo mazāk resursu izmantojam, jo labāki rezultāti – aug iekšzemes kopprodukts un darbvietu skaits. Apritei ir svarīga nozīme arī no ekonomikas viedokļa," konferencē norādīja Mērvins Džonss, ilgtspējas un resursu pārvaldības risinājumu uzņēmuma Sustainable Global Resources vadītājs.
Runājot par ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, viņš uzsvēra, ka 65% no tiem nevar tikt sasniegti bez publiskā iepirkuma. "Bet ko es šajā situācijā varu darīt?" – vaicātu, teiksim, Rīgas, Ventspils vai Balvu iedzīvotājs. "Katrs no mums taču ir kaut ko nopircis! Tas, ko mēs pērkam, ir būtiski. Piemēram, man gribas Ferrari, bet nevaru to atļauties. Meklēju citu mašīnu un domāju: kāda ir vislabākā automašīna tieši man? Es varu ietekmēt šo procesu, jo esmu patērētājs un uzdodu autoindustrijai jautājumus, kas man ir vissvarīgākie. Es nevaru ietekmēt to, kā uzvedīsies Ferrari, bet, kad meklēju produktus, varu ietekmēt to, kādi produkti tiek pieprasīti un kādi attiecīgi tiks ražoti," situāciju tēlaini raksturoja Džonss.
Kā piemēru par patērētāju ietekmi viņš min darba apģērbu izvēli, turklāt šajā jomā valsts ir galvenais iepircējs. Viens no piemēriem saistās ar Nīderlandi, kur kuģīšu apkalpotājiem formastērpus īrē un katru gadu jaunas šāda veida drēbes iegūst no pārstrādāta materiāla.
Te jāuzsver, ka globālā aina liecina: 73% no tekstilindustrijas saražotajiem materiāliem nonāk atkritumos.
Ziemeļvalstu Ministru padomes finansētā projekta Zaļā brīvība pārstāve ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule veikusi pētījumu par pēcpatēriņa tekstila plūsmu Baltijas valstīs un secinājusi: "Latvijā – un līdzīgi arī Igaunijā un Lietuvā – aptuveni 5% no mājsaimniecību atkritumiem ir tekstila atkritumi. Pētniekiem gan vēl jānoskaidro, kāpēc šis skaitlis ir mazāks nekā citviet Eiropā – vai tāpēc, ka mūsu sabiedrība, jo īpaši pēckara paaudze, vairāk turas pie mantām un cenšas neko neizmest, neatdot, bet tikai glabāt, pat ja, piemēram, drēbes kļuvušas nevajadzīgas? Pieļauju, ka daļu no tekstila izstrādājumiem cilvēki otrreiz izmanto paši savās saimniecībās: salabo, sagriež lupatiņās, atstāj dārza darbiem."
Pētījumā salīdzināts: Lielbritānijā gadā katrs iedzīvotājs nopērk 54 jaunus apģērbus, savukārt Latvijas iedzīvotājs iegādājas tikai astoņus jaunus un vienu lietotu apģērbu. Te gan netiek ņemti vērā dati par pirkumiem internetā. "Salīdzinot ar citām valstīm, neesam dziļi iegrimuši patērētāju kultūrā, pie mums valda lielāka cieņa pret apģērbu un pret mantām kopumā. Citviet tā dēvētās ātrās modes zīmolu ietekme ir bijusi ilgāka un rezultātā ir daudz apjomīgāki atkritumi. Baltijas valstīs iedzīvotāji arī nav tik turīgi, lai varētu atļauties regulāri mainīt garderobi un reaģēt uz sezonas trendiem. Tāpēc pie mums ir tik populāri lietoto apģērbu veikali," komentē Akule.
Viņa gan atzīst, ka Latvijā pagaidām nav vērojama sadarbība starp tiem, kas darbojas tekstila plūsmas jomā – labdarības organizācijām, importētājuzņēmumiem, atkritumu apsaimniekotājiem un dizaineriem, kuri mēģina rast jaunu izmantojumu lietotām drēbēm. "Ir ļoti maz sarunu starp šiem spēlētājiem, no kuriem katram ir savas intereses. Arī man kā neatkarīgai pētniecei bija jādzird, ka uzņēmumi pat anonīmi nevēlas publiskot datus, kas raksturo šo uzņēmumu darbību. Taču sadarbības kultūras zemais līmenis un sadarbības trūkums arī ir tas milzīgais šķērslis, lai Latvijā un arī Baltijas valstīs varētu iekustināt tekstila apriti. Bez sadarbības nevar!" uzskata Akule.
Jauni konteineri tekstilam
ES līmeņa normatīvais regulējums paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm būs jānodrošina dalīta tekstila izstrādājumu vākšana. Kā noskaidrots Latvijas Zaļā punkta veiktajā aptaujā, Latvijas iedzīvotāji jaunu apģērbu iegādājas biežāk nekā atbrīvojas no vecā – 63 procenti jaunu apģērbu iegādājas vairāk nekā trīs reizes gadā, bet tikpat bieži savus apģērbu krājumus pārskata tikai 30 procentu. (Aptauju pēc Latvijas Zaļā punkta pasūtījuma veica pētījumu kompānija OMG Latvia šā gada augustā).
Aptaujas dati liecina, ka tikai 29% pilngadīgo Latvijas iedzīvotāju apģērbu iegādājas pat piecas un vairāk reizes gadā, kamēr tikai 9% tikpat bieži pārskata savus krājumus. Vairākums iedzīvotāju (69%) savu garderobi atjauno 1–4 reizes gadā, un 63 procenti savus apģērbu krājumus pārskata 1–2 reizes gadā.
Visaktīvāk jaunu apģērbu iegādājas sievietes (39 procenti pērk jaunu apģērbu piecas un vairāk reižu gadā), jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (47%), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem virs 1200 eiro uz ģimenes locekli (44%). Taču tikpat biežu skapja revīziju veic tikai 12% sieviešu, 3% jauniešu un 5% augstākās ienākumu grupas pārstāvju. Vienlaikus aptaujā secināts, ka 89% iedzīvotāju labprāt nodotu sev nederīgo apģērbu atkārtotai izmantošanai, bet visbiežāk no tā attur informācijas trūkums par nodošanas iespējām (60%) un savākšanas punktu pieejamība (30%). Informācijas trūkums aktuālāks ir lielo pilsētu iedzīvotājiem reģionos, bet nodošanas punktu trūkumu akcentē mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.
Vides apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia vide un Latvijas Zaļais punkts sācis tekstila šķirošanas pilotprojektu, lai praksē izvērtētu iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu. Projekta ietvaros Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās kopumā tiks izvietoti 20 speciāli konteineri apģērbu, apavu un citu tekstila izstrādājumu šķirošanai.
"Aptauja rāda, ka mūsu vēlme patērēt un pirkt jaunas lietas pārsniedz vēlmi atteikties no liekā. Taču agri vai vēlu arī no uzkrātā apģērba cilvēki gribēs atbrīvoties, tāpēc mums jau laikus jādomā par iespējām to izdarīt videi draudzīgā veidā. Pēc mūsu aplēsēm, sadzīves atkritumu apjomā, kas nonāk apglabāšanai poligonā, tekstila izstrādājumi veido 3–5%. Taču, kā rāda iedzīvotāju aptauja, apģērbu apjoms, kas krājas skapjos, varētu būt ievērojami lielāks," norāda Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Projektā plānots veikt izpēti, cik, kāda veida un kādas kvalitātes tekstila izstrādājumus iedzīvotāji nodod kā nevajadzīgus, kādas ir pārstrādes un realizēšanas iespējas, cik plašs konteineru pārklājums nepieciešams un kādas ir sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas. Datu vākšana notiks vismaz līdz 2020. gada februārim.
Iedzīvotāji tiek aicināti konteineros ievietot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus. Konteineros nedrīkst izmest tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos, bijuši saskarsmē ar ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji. Tāpat iedzīvotāji aicināti nemest apģērbu konteinerā dažādus citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.