Tas esot sens stāsts - kādreiz pirms iebraukšanas rezervātā uz autoceļa stāvējusi zīme _Slīteres valsts rezervāt_s, bet reiz kāds asprātis uzrakstam noņēmis vārdu "rezervāts", palicis monumentālais - Slīteres valsts.
«Dabisko, neskarto teritoriju Latvijā un arī citur Eiropā nemaz
tik daudz nav. Dažādu iemeslu dēļ dabas daudzveidība pie mums labi
saglabājusies. Turklāt šīs dabas vērtības gan saņemam, gan
izmantojam par velti. Tie finanšu līdzekļi, ko pašreiz ieguldām
dabas aizsardzībā, ir tik niecīgi! Varam dzīvot, pateicoties
uzkrātajiem resursiem, un mācīties no tām kļūdām, kas pieļautas
citur Eiropā un par ko tagad dārgi maksā,» uzsver Dabas
aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālās administrācijas
direktors Andris Širovs.
Parastam atpūtniekam mežs ir...
vienkārši mežs. Skaists. Visādiem labumiem – svaigu gaisu,
sēnēm, ogām bagāts krājums. Pavisam citām acīm uz mežu skatās
dabas pētnieki, vides aizsardzības darbinieki un vēl citādi –
mežu izstrādes un apsaimniekošanas speciālisti. Savā ziņā viņi
ir "divi vienā", jo labam meža saimniekam jāprot ne tikai iegūt
kvalitatīvu koksni, bet arī pazīt un novērtēt konkrēto vidi,
meža augšanas īpatnības, augsnes specifiku un tamlīdzīgi, kā
prioritātes izvirzot apsaimniekošanas efektivitāti un ekoloģiju.
Pērnais gads bijis ražīgs Daugavpils
Universitātes koleopterologiem (zinātniekiem, kas pēta vaboles).
Ir atklātas un aprakstītas 28 zinātnei jaunas sugas, tai skaitā
trīs fosilās jeb izmirušās sugas, kas atrastas Baltijas jūras
dzintarā. Atklātas un aprakstītas divas līdz šim zinātniekiem
nezināmas vaboļu ģintis.
