Dabas Diena kopā ar a/s Latvijas valsts meži ekspertu Māri
Neicinieku devās uz Jelgavas novada mežiem, lai izpētītu jaunākos
mežu apsaimniekošanas principus un tehniku.
Meža kopšanas principi
A/s Latvijas valsts meži informācija
vēsta – ja ir runa par meža kopšanu, tad tā sākas tūliņ pēc
meža stādīšanas. Meža kopšana ir viens no svarīgākajiem
mežsaimniecības darbiem. Sākotnēji tā ir agrotehniskā kopšana
– ar mērķi novērst lakstaugu, puskrūmu un nevēlamu koku un
krūmu atvašu konkurenci ap mērķa sugas kokiem. Kopšanas
rezultātā mazie stādiņi tiek nodrošināti ar telpu, kur tiem
augt. Kad kociņi sasnieguši divu metru augstumu, tad veic
jaunaudzes kopšanu – ar galveno mērķi nodrošināt atbilstoša
sastāva kvalitatīvu, produktīvu un vitālu mežaudžu veidošanos.
Kokam sasniedzot vismaz 12 metru augstumu, tiek veikta krājas
kopšanas cirte jeb koku retināšana ar mērķi uzlabot kopējo
audzes kvalitāti, paliekošo koku augšanu, atbrīvojoties no
augšanas gaitā atpalikušiem kokiem. Tiek iegūts kokmateriāls un
vienlaikus imitēts dabisks koku atmiršanas process. LVM izmanto
apakšējo kopšanas cirti, kuras pamatprincips ir cirst tievākos un
zemākos kokus un, ja pieļaujams, arī daļu no tievākajiem vai
sliktas kvalitātes valdaudzes kokiem. Dažādu apstākļu ietekmē
mežaudzē koki aug atšķirīgi. Augšanas gaitu raksturo koku
iedalījums Krafta klasēs, kas ir pavisam piecas un mežzinātnieka
Krafta nodefinētas jau tālajā 1886. gadā. Valdaudzē ietilpst
1.–3. Krafta klases koki, bet LVM zāģē galvenokārt 4. un 5.
klases kokus – pakļautos jeb nomāktos, augšanā atpalikušos ar
saspiestu vainagu, kalstošu vainagu, kā arī ēnciešu sugas, kas
kopā veido aptuveni 19–23% koku. 10–12% mežā ir 1. klases jeb
virsvaldu koki – 12 un vairāk metru gari ar kuplu zaru vainagu,
25–45% valdošie jeb 2. klases koki ar samērā labi attīstītu
vainagu, kā arī 25–35% līdzvaldu jeb 3. klases koki ar normālu,
šad tad no sāniem saspiestu vainagu. Tie ir par 10% zemāki nekā
2. klases koki. Vainags ir koku augšanas un koksnes ražošanas
fabrika, tā garums nosaka koksnes ražošanas iespējas, tāpēc tam
jābūt optimālā lielumā atbilstoši koku sugai. Lai mežaudzē
veidotos pietiekami lieli vainagi, jānodrošina vislabvēlīgākie
apstākļi vērtīgu koku augšanai, periodiski nocērtot tos, kuri
to kavē. Mežaudzes pēc iespējas veido kā mērķa koku sugas
tīraudzes, to nosakot pēc meža tipam vispiemērotākās koku
sugas. Prioritārā secībā tie ir priede, egle, ozols, osis, bērzs,
melnalksnis, liepa, apse, baltalksnis.
Saudzīgi pret vidi
Krājas kopšanas cirte ir brīdis, kad tiek izmantotas meža mašīnas – harvesteri, kas zāģē kokus, atzaro, sadala sortimentos, un forvarderi, kas pieved kokmateriālu no meža līdz krautuvei, kur to sašķiro. LVM tās izmanto kopš 2006. gada, nodrošinot efektīvu darbu ar augstu ražīgumu, jo viena meža mašīna aizvieto pat trīsdesmit cilvēku ar motorzāģiem rokās. Lai veiksmīgi veiktu krājas kopšanas cirti, ir nepieciešams to perfekti izplānot: saglabāt visas dabas vērtības, piemēram, mitras ieplakas, vecus, dobumainus kokus, skudru pūžņus, mežmalās saglabā vietējo sugu pamežu un sausokņus, necērt kokus ar lielām putnu ligzdām, ap lapsu un āpšu alām, saudzē kadiķus, mežābeles. Pēc tam plāno tehnoloģiskos koridorus, lai saudzētu augstākminētās dabas vērtības.
Pa tehnoloģiskajiem koridoriem pārvietojas harvesters, kas retina audzi, bet pēc tam forvarders savāc sagatavotos kokmateriālus un pieved tos uz krautuvi un sašķiro. Cirsmu plānošanā nozīme ir arī gadalaikam un atbilstošiem laikapstākļiem, kas nosaka, vai un kā tehnikai būs iespējams pārvietoties pa attiecīgās teritorijas augsni atkarībā no tās nestspējas. Piemēram, dažviet iespējams pārvietoties vienīgi tad, kad ir sals. Tādēļ vispirms jāizvērtē augsnes īpatnības – kūdrainums, mitrums. Pamatojoties uz vides izvērtējumu, ievērojot ekonomiskos un sociālos aspektus, tiek plānoti meža auto ceļi – iekšējie mežsaimniecības ceļi, kas savienojas ar valsts, pašvaldības un citu uzņēmumu ceļiem un izmantoti mežu apsaimniekošanai. Lai augsnē no tehnikas pārvietošanās neveidotos rises, ciršanas atliekas tiek novietotas uz ceļa. Pēc mežizstrādes darbu veikšanas parasti tās savāc, bet, ja to ir maz, tās var arī palikt. Liela nozīme darba efektivitātē ir tehnikas kvalitātei un precizitātei, bet neaizstājams ir cilvēka faktors.
Meža izstrādes tehnikas operatora darbs ir komplicēts, tāpēc maldīgs ir priekšstats, ka meža mašīnu operatoram ir jāpārzina tikai harvestera vai forvardera tehniskā puse, uzbūve un vadīšana. Operatoram ir jābūt zināšanām par mežsaimniecību, apaļo koku kvalitātes, dabas aizsardzību un vides saglabāšanas prasībām. Viens no atslēgas vārdiem efektīvam darbam ir arī pieredze.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
....
Rita
nopļauj visu,