Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Otrdiena, 16. aprīlis
Mintauts, Alfs, Bernadeta

Zinātne

No linu apstrādes līdz pārvietojamām krāsnīm - apkopoti pirmskara Latvijas izgudrotāju atklājumi

Latvijā izgudrotājiem pirmajās divās desmitgadēs pēc valsts dibināšanas iegūšanas piešķirti 2944 patenti. Lai arī daļa palikuši tikai vēstures lapās, starp pirmskara Latvijas gudro prātu idejām bijuši arī patenti, kas atstāja nozīmi pasaules līmenī, piemēram, visiem zināmā Minox fotokamera un krietni mazāk zināmais fakts, ka izgudrotājs no Latvijas nopelnījis 10 000 latu, pārdodot savu ideju Singer šūšanas uzņēmumam, secinājusi Patentu valde, kas apkopojusi Latvijas pirmskara izgudrotāju patentus.

Atrast vienradzi putekļainās atvilktnēs

Zinātnieki bieži runā par finansiālā atbalsta trūkumu viņu darbam. Arī žurnālam SestDiena, tiekoties ar Latvijas pētniekiem, bieži nācies dzirdēt, ka finansējums, pateicoties dažādiem Eiropas Savienības atbalsta mehānismiem, ir, taču pie tā ir jāprot tikt – dažkārt pētnieki to sauc par vēl vienu darba pienākumu, kur panākumi ir atkarīgi tikai no projekta vadītāja talanta "pārdot savu atklājumu" fondiem un mecenātiem. Vienlaikus gan paši uzņēmēji, gan nozares eksperti min, ka Latvijā gan ražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji ir kūtri inovāciju ieviesēji.

Viens tu neesi karotājs

Šogad Laiks Ziedonim apbalvojumu zinātnē saņēmusī pētniece Maija Dambrova ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore. Dambrovas vadītā laboratorija devusi ieguldījumu Latvijas slavenās eksportpreces – mildronāta – darbības mehānisma izpētē, bet par dopinga skandālu, kas pasaules medijos uzliesmoja pirms pāris gadiem, viņa nebēdājas, jo Latvija sevi vienalga varēja parādīt kā zāļu radīšanā spējīgu valsti.

VIDEO: RTU zinātnieki rada ekoloģisku pārklājumu atkritumu poligoniem

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas (MLĶF) Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnieki izstrādājuši jauna veida izsmidzināmu pārklājumu atkritumu poligoniem, portālu Diena.lv informēja universitātē.

Finansējumu saņems tikai labākie zinātnes projekti konkrētos virzienos

Turpmākajos četros gados zinātnieku darbs tiks fokusēts deviņos virzienos. Mainīti arī nosacījumi, kā būs jāīsteno jaunie fundamentālie un lietišķie pētījumi, kā tos vērtēs un finansēs. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norāda, ka šie ir svarīgi lēmumi, lai sekmētu valsts attīstību. Šos lēmumus nozarē gan gaidīja jau novembra sākumā, kas nozīmē, ka tagad process ir aizkavējies un zinātnieki naudu saņems vien nākamā gada rudenī.

No trakas idejas līdz tirgum

Solvitu Kostjukovu Diena satiek Budapeštā, kur nesen norisinājās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) inovāciju balvas pasniegšanas ceremonija un EIT inovāciju forums. Tur savs vārds sakāms bija arī Latvijai. Lai gan bieži no zinātnieka trakās idejas līdz konkrētam produktam tirgū ir grūts ceļš ejams un Latvijā tieši šī ir nopietna problēma, Solvitas dibinātajam uzņēmumam Alina tas ir izdevies. Uzņēmums piedāvā alternatīvu, lai būvniecības procesā varētu izmantot krāsas, kam nav pievienotas toksiskas ķimikālijas. Eiropa ir izvirzījusi mērķi ieviest būvniecībā videi un cilvēkam draudzīgus produktus un tehnoloģijas, tāpēc potenciāls ir ļoti liels. Vienlaikus Solvitai ir svarīgi pasaulē nest Latvijas zinātnieku vārdu.

Atņemot naudu zinātnei, valsts šauj sev kājā

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturoja situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai (ES) un Eiropas Komisijai (EK) par to, ka 2020. gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā atzīst zinātnieks, tad finansējums šobrīd sasniedz tikai desmito daļu no tā. Tas kārtējo reizi akcentē to, ka uz solījumiem paļauties nevar. Turklāt jāuzrauga tie projekti, kas pašlaik spēj sniegt finansējumu zinātniekiem, lai nauda aiziet pareizajiem mērķiem.

Zinātne kopsolī ar biznesu

Uzņēmums KEPP EU, kas Latvijā darbojas kopš 2011. gada, tikko veiksmīgi beidzis projektu, kura mērķis bija izstrādāt alternatīvu tehnoloģiju polikristālisko silīcija stieņu iegūšanai, audzējot tos no kausējuma un izmantojot elektronu staru sildītājus. KEPP EU zinātniskais konsultants Anatolijs Kravcovs, kura vadībā notiek silīcija stieņu ražošana, norāda, ka uzņēmuma pamata produkcija ir silīcija monokristāli, kas ir pamata izejviela dažādu spēka pusvadītāju ierīču ražošanā, to vidū, piemēram, sadzīves elektronikā, dažādās vidēja sprieguma elektroiekārtās, kā arī vēja enerģijā, kuģu, elektrovilcienu ražošanā un citās jomās.

Ņems no senču gudrībām

Atliek tikai ieklepoties vecmammas klātbūtnē, kad priekšā jau tiek likta gaiļbiksīšu vai pelašķu tēja un vakarā pirms gulētiešanas ome spītīgi zeķē bāž svaiga sīpola ripiņas – nākšot par labu. Daži par to vīpsnā, citi tic uz vārda, bet nu arī pētnieki ir gatavi ielūkoties senču zinībās, lai tām dotu zinātnisku pamatojumu. Iespējams, tur slēpjas bagātības, kas Latvijas vārdu var nest pasaulē.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide