Piemiņas pasākumā Zolitūdes traģēdijas vietā, Priedaines ielā 20, piektdienas vakarā bija sapulcējušies vairāki simti cilvēku, novēroja aģentūra LETA. Daudziem cilvēkiem rokās bija sveces un ziedi, kas vēlāk novietoti pie nožogojuma traģēdijas vietā.
Pirms gada notikusī traģēdija Zolitūdes lielveikalā Maxima likusi arī Lietuvai stingrāk izvērtēt būvniecības normatīvus un vērīgāk sekot ēku stāvoklim, piektdien vēsta Lietuvas Radio, atsaucoties uz šīs valsts vides ministru Ķēstuti Trečoku.
Zolitūdes Maxima bija bīstama jau divus gadus pirms traģēdijas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam _Rīta Panorāma _atklāja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.Ekspertu slēdziens ļauj secināt, ka traģēdija nebūt nesākās 21.novembrī, bet jau krietni agrāk, divus gadus pirms traģēdijas.
Nauda nedziedē, tāpēc naudas kompensācijas traģēdiju upuriem nav pareizais ceļš. Tā vietā drīzāk jāpiedāvā rehabilitācija, psihologa palīdzība un cita veida atbalsts, lai cietusī ģimene nepaliek viena, Zolitūdes traģēdijas gadadienā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma norādīja_ Ziedot.
Zolitūdes traģēdijas vietā cilvēki katru dienu turpina pieminēt upurus. Pie norobežojošā žoga joprojām redzams Latvijas karogs, kas tur parādījās jau pirmajās dienās pēc veikala sabrukšanas. Uz zemes novietoti mākslīgie ziedi, fotogrāfijas un pāris aizdegtu sveču. Tām blakus sasēdināti pūkaini lāči, kas saulē un lietū sākuši balēt.
Nedēļa, kurā tiekamies ar Aļonu Burvi viņas dzīvokļa virtuvē vienā no Zolitūdes blokmājām, paiet traģēdijas gadadienas zīmē. Ziņu virsrakstos tiek locītas ar pērnā gada melno datumu saistītās tēmas, šķetinātas mācībstundas. Uzņēmuma Maxima Latvija sabiedrisko attiecību speciālisti liela savu priekšnieku sasniegumus: jauni krēsli kasieriem, cilvēcīgāki darba apstākļi, ērtāki formastērpi.
Gada laikā kopš traģēdijas Zolitūdes lielveikalā Maxima valsts un pašvaldības iestādes organizējušas dažādus palīdzības veidus nelaimē bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem, savukārt ar izmaiņām likumdošanā būvniecības norise un uzraudzība kļūs stingrāka. Palielināsies arī soda mēri, taču tie nedarbosies ar atpakaļejošu datumu - uz iespējami vainīgajiem par Zolitūdes traģēdiju paaugstinātās sankcijas neattieksies.
Lai gan pagājis jau gads kopš Zolitūdes traģēdijas, joprojām nav atrisināts jautājums, kas notiks ar teritoriju, uz kuras atradās sagruvušais veikals Maxima. Gan Rīgas dome, gan - vismaz vārdos - uzņēmums, kam pieder īpašumi šajā adresē, atbalsta traģēdijā cietušo biedrības prasību izveidot memoriālu, tomēr par tā izbūvi vēl tikai tiek runāts, jo nav skaidrs, kas notiks ar daudzdzīvokļu māju, kas atrodas šajā vietā.
Aizvadītajās brīvdienās uzmanību piesaistīja ziņa, ka tieši
pirms gada Zolitūdē sagruvušā lielveikala galvenais būvuzņēmējs
laikā pēc minētās traģēdijas saņēmis valsts un pašvaldību
pasūtījumus 11 miljonu eiro apmērā un ka arī citi konkrētā objekta
būvniecībā iesaistītie strādājuši ar peļņu. Kamēr izmeklētāji vēl
joprojām nav skaidri pauduši, kuram konkrēti būtu jānes atbildība
par 54 cilvēku nāvi traģiskajā negadījumā, skaidrs, ka šādi
vēstījumi daudzos gluži spontāni raisa neizpratni - kā tas nākas,
ka šo būvuzņēmumu darbība vēl nav pārtraukta vai vismaz apturēta;
kā tas nākas, ka viņi turpina pelnīt no publiskajiem
pasūtījumiem?.
Zolitūdes lietas izmeklēšanas beigu posmā kriminālpolicijas vadība sākusi norādīt uz baltiem plankumiem likumos - ar būvniecības jomu saistītie normatīvie akti pietiekami skaidri nenosauc neizdarību par pārkāpumu, bet paši iesaistītie vainu likuma priekšā neredz, svētdienas vakarā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums De Facto.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pērn 21.novembrī notikušās Zolitūdes Maximas traģēdijas izmeklēšanas procesu vērtē kā optimālu un normālu, savukārt Valsts policija vēlamības izteiksmē pieļauj izmeklēšanu pabeigt līdz gada beigām, kaut "termiņi nav nosprausti", liecina amatpersonu trešdien paustais īpaši sasauktā preses konferencē.