Izvērtējot aizejošo gadu un raugoties uz nākamo gadu Eiropas Savienības (ES) ekonomikā, starptautisko domnīcu un Eiropas Centrālās bankas (ECB) eksperti ir vienisprātis – 2024. gadā eirozonas ekonomikas izaugsme bijusi vājāka, nekā prognozēts, taču 2025. gadā var cerēt uz augšupeju.
Šāgada lielākais panākums ir tas, ka izdevies mazināt inflāciju (Latvijā tas notika krietni ātrāk nekā citur eirozonā), un ECB jau ceturto reizi ir pazeminājusi procentu likmes, lai stimulētu patēriņu. Jāpiebilst, ka 16. decembrī ECB prezidente Kristīne Lagarda paziņoja, ka procentu likmju mazināšana tiks turpināta, ja inflācija tuvosies 2% līmenim.
Jāteic, ka nākamajā gadā ES ekonomiku vistiešākajā mērā ietekmēs starptautiskā politika. Galvenie spriedzes avoti ir Krievijas izraisītais karš Ukrainā, militārie konflikti Tuvajos Austrumos, iespējamais «tarifu karš» pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā, kā arī procesi tepat ES iekšienē, to vidū – grūti prognozējamie gaidāmo vēlēšanu rezultāti Vācijā un ieilgusī politiskā nestabilitāte Francijā.
Vairākas domnīcas uzskata, ka eirozonas kopējo ekonomisko vājumu vistiešākajā mērā ietekmē stagnācija tās lielākajā ekonomikā Vācijā.
Ietekmīgā Vācijas domnīca Bertelsmann Stiftung par galveno nākamā gada ES
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 20. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40