Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Guntars Gūte

Olainfarm kā ''zelta ādere''

Pērn 1. aprīlī ''busiņa sapulcē'' notikušajā a/s Olainfarm akcionāru sapulcē apstiprināja ne tikai jaunus padomes un revīzijas komitejas locekļus, kuri jau ilgstoši nebauda uzņēmuma vairākuma akcionāru uzticību, bet arī padomes un revīzijas komitejas locekļu atalgojuma nosacījumus. Uzņēmuma oficiālajā informācijā biržai par sapulces lēmumiem redzams, ka padomes kopējā mēneša atlīdzība noteikta 70 tūkstoši eiro, bet katra padomes locekļa atalgojuma apjoms atstāts pašas padomes ziņā.

Ministrs izsaka piezīmi notārei

Izskatot Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) šā gada 8. maijā pieņemto galīgo lēmumu pērn ierosinātajā disciplinārlietā par Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Līgas Eglītes rīcību, ar kuru tika nolemts notārei nepiemērot disciplinārsodu, bet tikai izskaidrot rīcības nepareizību, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šo lēmumu atcēlis un nolēmis Eglītei izteikt piezīmi. Dienai zināms, ka notāres pārkāpums ir saistīts ar informācijas pārbaudīšanu un, iespējams, šīs informācijas nodošanu trešajām personām par a/s Olainfarm līdzīpašnieces Nikas Saveļjevas izsniegtajām pilnvarām.

Esam cilvēku, nevis automašīnu departaments

Par plānotajiem uzlabojumiem galvaspilsētas satiksmes jomā Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktoru Vitāliju Reinbahu.

Vai turpināsies akcionāru tiesību ignorēšana?

Nākamajā otrdienā, 22. septembrī, notiks divas farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcionāru sapulces – no rīta būs kārtējā akcionāru pilnsapulce, bet jau pēcpusdienā paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce, kas sasaukta pēc Igaunijas uzņēmuma Olfim OÜ prasības, kurš pārstāv vienu no Olainfarm līdzīpašniecēm – Irinu Maliginu.

Vivi straujā dzimšana

Uzņēmuma tēls un reputācija nereti ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas nodrošina biznesa veiksmi vai neveiksmi. Taču ne vienmēr šie faktori kā izšķiroši svarīgi ir attiecināmi uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, vēl jo vairāk tām, kuru biznesa daļa konkrētajā jomā ir ļoti liela, ja ne pat dominējoša.

Olainfarm notikumi: dažādi akcionāri – dažādas tiesības?

Iepriekšējā sērijas rakstā Diena analizēja informāciju par vairākām personām a/s Olainfarm vadībā, kuru reputācija nevarētu tikt uzskatīta par nevainojamu. Šoreiz Diena pētīja, kādā veidā un ar kādām metodēm tika nodrošināta konkrētu cilvēku nonākšana Olainfarm vadošajos amatos, kas ļauj tiešā veidā ietekmēt jebkuru ar uzņēmuma darbību saistītu lēmumu un rīcību, kā arī veidus, kā, iespējams, tika nodrošināta nepieciešamo lēmumu apstiprināšana vai arī bloķēšana. Neviennozīmīgi vērtējama, bet būtiska loma šajos procesos ir arī Uzņēmumu reģistram (UR).

Rīgā aug konteineru bizness

Augusta beigās svinīgā ceremonijā, izkraujot pirmos konteinerus no Cosco konteinerlīnijas kuģa, Rīgas ostas uzņēmumā Baltic Container Terminal (BCT) tika atklāts jauns konteinerceltnis, kas turpmāk papildinās Baltijā modernāko konteineru apstrādes loģistikas sistēmu un sekmēs ātrāku konteinerkravu apstrādi.

Olainfarm vadībā – cilvēki, kas krāpuši valsti?

A/s Olainfarm ir viens no vadošajiem Latvijas farmācijas nozares uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 1000 cilvēku. Uzņēmumam ir liels akcionāru skaits, tostarp ārvalstu investori, turklāt Olainfarm akcijas kotē biržā. Jebkuras akciju sabiedrības vadības – padomes un valdes – uzdevums ir pēc labākās sirdsapziņas pārstāvēt akcionāru intereses, nodrošinot augšupejošu uzņēmuma darbību un attīstību. Taču kopš 2019. gada 1. aprīļa Olainfarm valdē un padomē strādā cilvēki, kuri jau vismaz gadu nebauda uzņēmuma akcionāru vairākuma atbalstu.

Politiku veido cilvēki, ne partijas

Par Rīgas domes koalīcijas aprisēm žurnālists Guntars Gūte sarunājas ar partijas Progresīvie valdes locekli un Rīgas nodaļas vadītāju Mārtiņu Kossoviču.

"Cepiens" par "zveju"

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods vienmēr bijis interesants ar to, ka šajā laikā visiem politiķiem pēkšņi kā uz burvju zižļa mājienu ārkārtīgi sāk interesēt vēlētāju problēmas un viņu viedoklis par to, kā labāk attīstīt valsti, pilsētu, novadu. Nekas nav mainījies arī Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu sakarā – lielāka un mazāka kalibra politiķi teju sacenšas, kurš ātrāk apstaigās nekad iepriekš neapmeklētās pilsētas apkaimes, pārspīlētās rūpēs savilktām sejas grimasēm klausās pilsētnieku sūdzībās un vēlmēs, ko nepieciešams uzlabot un mainīt galvaspilsētas ikdienā.

Politisks paziņojums bez seguma?

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš sarunā ar žurnālistu Guntaru Gūti skaidro valdības lēmuma nozīmi un iespējamās sekas.

Graudu raža Latvijā arī šogad solās būt izcila

''Augstākie spēki augustā bijuši izcili labvēlīgi pēc diezgan dramatiska jūlija ar lietu, negaisiem un krusu, kādu es pat neatceros redzējis, un veldri, kas jūnijā stipri par agru sagāza ziemas kviešus. Savukārt augustā iestājās kulšanai ļoti labvēlīgi laikapstākļi. Zemniekiem ir samērā zemas izmaksas – graudi pēc nokulšanas nav jākaltē, līdz ar to daļu graudu jau uzreiz ved tieši uz ostu,'' šāgada graudkopības tendences kopumā sarunā ar Dienu iezīmēja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Soda dumpīgās pašvaldības?

Politiķa Jura Pūces (AP) vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), iespējams, ne visai godprātīgi izmanto administratīvo varu un formālu birokrātisku iebildumu dēļ bremzē vai vispār nedod akceptu atsevišķu pašvaldību infrastruktūras projektiem, kā dēļ pašvaldības nevar saņemt valsts aizdevumu projektu īstenošanai atbilstoši Ministru kabineta (MK) pieņemtajai kārtībai, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību.

Domāt ilgtermiņā

Ceturtdien Dienā publicētajā intervijā auditorkompānijas EY Latvija partnere nodokļu, juridiskajā, grāmatvedības un atbilstības praksē Ilona Butāne akcentēja, ka nodokļu politika ir jāskata un jāveido, skatoties un domājot ilgtermiņa kontekstā. Turklāt tikpat svarīgi ir jebkuru nodokļu reformu vispirms rūpīgi izvērtēt un skatīt visus nodokļus kopumā, lai sistēma darbotos savstarpējā sinerģijā un sasniegtu divus galvenos mērķus – tiktu piepildīts valsts budžets un vienlaikus nebūtu pārspīlēti augsti nodokļi, jo pretējā gadījumā tas pat visapzinīgākajiem nodokļu maksātājiem radītu pārdomas par pienākumu maksāt nodokļus.

Nodokļu politikai jābūt ilgtspējīgai

Nodokļi nav tikai ienākumu avots, bet arī instruments ekonomikas sekmēšanai, Guntaram Gūtem uzsver auditorkompānijas EY Latvija partnere nodokļu, juridiskajā, grāmatvedības un atbilstības praksē Ilona Butāne.

Ciparu savirknējums bez loģikas

Lai gan Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu 'Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai' plānots skatīt valdības sēdē šodien, tā projekts, kas kļuva publiski pieejams pagājušajā nedēļā, guvis izteikti spēcīgu kritiku no lielākās daļas finanšu un ekonomikas ekspertu, kā arī dažādu nozaru pārstāvjiem.

Paģiru laika produkts?

Vēlos šo komentāru iesākt ar kādu loģisku un ļoti precīzu citātu: "Nodokļu politikas stratēģisko virzienu skaidrība un stabilitāte ir būtiska gan uzņēmējdarbības, gan sabiedrisko pakalpojumu un investīciju efektīvai plānošanai. Svarīga ir arī to sasaiste ar valsts vispārējiem attīstības mērķiem."

Atbalsts nepieciešams arī lielajiem

Par jaunā lielo uzņēmumu atbalsta fonda mērķiem un finansējuma avotiem Guntaram Gūtem stāsta finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš

Spēle ar valsts naudu

Laikā, kad grūtībās nonākušajiem privātajiem uzņēmējiem nereti līdz pat sīkākajai niansei nākas sniegt argumentus un pamatojumus, lai varētu vispār pretendēt uz finanšu palīdzību Covid-19 negatīvo seku pārvarēšanai, valsts kapitālsabiedrībām nauda no valsts (lasi – mūsu kopējā) maka tiek piešķirta ar vieglu roku, pat īsti nezinot, vai piešķirtos daudzos miljonus eiro vispār kādreiz atgūs.

Grūtā izvēle par atgriešanos mājās

Kas stimulē un kas kavē tautiešus izlemt par atgriešanos Latvijā – Guntaram Gūtem stāsta Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Ija Groza.

Cik rūgta pēcgarša draud Latvijai?

Varam ieklausīties Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojumos un viedokļos, bet varam, protams, tos arī ignorēt un nedaudz izsmiet. Sevišķi, zinot visu neseno vēsturi, tajā skaitā ASV pausto attieksmi pret PVO un arī pašas organizācijas ne vienmēr loģisko un adekvāto rīcību un reakciju uz notikumiem. Un tomēr ir nianses, kas arī man – atzīšos, salīdzinoši skeptiski pret PVO noskaņotam, – liek ieklausīties PVO pašreizējās situācijas vērtējumā nākotnes kontekstā.

Iespēja nākotnē strādāt atraktīvāk

Pandēmija paātrinās rutīnas darbu atdošanu tehnoloģijām, ļaujot gan ietaupīt, gan arī paplašināt biznesus, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver IT uzņēmuma Emergn Eiropas reģionālais vadītājs Kārlis Mikoss.

Dārgais politiskais teātris

Pēdējo nedēļu laikā uzmanības centrā nonācis Liepājas teātris. Diemžēl plašās popularitātes iemesls ir ar ļoti negatīvu pieskaņu, jo Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi teātri ir noveduši ļoti tuvu bankrotam.

Olainfarm plosīs gabalos?

Dienas rīcībā nonākusi neoficiāla, bet ticamu avotu sniegta informācija, ka daļēji paslepenā kārtā diezgan aktīvi tiek gatavota divu a/s Olainfarm meitasuzņēmumu – elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast un aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka – pārdošana, par to liecinot vairāki diezgan nepārprotami notikumi koncernā.

LDz plāniem draud stopkrāns

Pagājušajā nedēļā va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs medijiem prezentēja uzņēmuma jauno biznesa modeli, kas paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus. Biznesa stratēģijas maiņu tiešā mērā ietekmējusi situācijas krasa pasliktināšanās kravu pārvadājumu jomā kopš pagājušā gada vidus, kā dēļ būtiski kritušies LDz ieņēmumi. Tādēļ pēdējo pusgadu uzņēmuma vadība intensīvi meklē iespējas samazināt izdevumus, tostarp arī būtiski samazinot nodarbināto skaitu.

Bez populisma, kungi!

Uzņēmēji vēlas stabilitāti, paredzamas nodokļu izmaiņas, konkurētspējīgu vidi un pārdomātus lēmumus, lai var plānot un rēķināties ar izdevumu slogu. Nav pieļaujamas nodokļu izmaiņas tikai mainīšanas pēc vai uzliekot kaut mazāko papildu izmaksu vai administratīvo slogu tiem, kas jau šobrīd godprātīgi maksā visus nodokļus. Šādu diezgan vienkāršu, bet reizē precīzu viedokli nesen notikušajā uzņēmēju un politiķu diskusijā pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.