Dzelzceļa sliedes ir vilciena šoseja, un pa tām nav paredzēts pārvietoties gājējiem, velobraucējiem vai jebkādiem transportlīdzekļiem. Neuzmanības un pārgalvības bīstamākās sekas ir tiešs apdraudējums savai un citu cilvēku veselībai, kā arī dzīvībai. Va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) apkopotā statistika liecina, ka ik gadu Latvijā uz dzelzceļa vai tā tuvumā notiek ap 30 nelaimes gadījumiem, un gandrīz divas trešdaļas no tiem ir letāli.
Modrība visa pamatā
"Dzelzceļš nav vieta spēlēm, tā ir paaugstinātas bīstamības zona, kuras tuvumā jāievēro īpaša piesardzība. Pats galvenais ir neatrasties uz dzelzceļa sliedēm. Skaidrs, ka daudziem ikdienā bieži jāšķērso dzelzceļš, tomēr tas pēc iespējas jādara piemērotā vietā, un galvenais – pirms sliežu šķērsošanas jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens. Dzelzceļa sliedes atļauts šķērsot tikai tam paredzētās vietās, kur ir ierīkotas pārbrauktuves, pārejas, īpaši tilti un tuneļi. Vilcienam vienmēr ir priekšroka! Tas nevar strauji nobremzēt vai arī apbraukt tos, kas atrodas uz sliedēm," norāda LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners. Viņš arī atgādina, ka mobilo telefonu, austiņu vai planšetdatoru lietošana dzelzceļa tuvumā var būt bīstama dzīvībai. Viņš aicina – atrodoties uz dzelzceļa pasažieru platformas vai gatavojoties šķērsot dzelzceļa pāreju vai pārbrauktuvi, ieliec viedierīci kabatā vai somā, izņem austiņas no ausīm un pievērsies dzelzceļam – novērtē, vai atrašanās tā tiešā tuvumā un tā šķērsošana ir droša, vai netuvojas vilciens. To, ka arī pasažieru platforma stacijā ir daļa no dzelzceļa un uzskatāma par bīstamu zonu, Zvaners uzsver īpaši – arī atrodoties uz tās, vienmēr jāatceras par drošību. Visdrošākā vieta uz platformas ir zona aiz spilgti dzeltenās līnijas. Ir jābūt uzmanīgiem, jo garāmbraucošs vilciens var paraut ar vēja plūsmu. Dzelzceļa pārbrauktuves un pārejas ir domātas tikai sliežu šķērsošanai – citas darbības uz tām ir aizliegtas! Tāpēc īpaši svarīgi – dzelzceļa pārbrauktuves zonā ir jāievēro aizlieguma zīmes un signāli. Šķērsot sliedes atļauts tikai tad, kad pārbrauktuve ir atvērta satiksmei. Taču pat tad, ja pārbrauktuve ir atvērta, un neatkarīgi no tā, kā tā ir aprīkota, gan transportlīdzekļa vadītāja, gan velobraucēja, gan gājēja uzdevums ir ikreiz pirms sliežu šķērsošanas novērtēt, vai vilciens netuvojas un vai ceļa turpināšana ir droša.
Atgādina un brīdina
Zvaners pauž, ka drošība bija, ir un būs LDz prioritāte, tāpēc katru gadu uzņēmums īsteno informatīvās kampaņas, ar kurām iedzīvotājus dažādās vecuma grupās izglīto par drošības noteikumu ievērošanu uz dzelzceļa un tā tuvumā. Pieredze rāda, ka nereti gan jauniešu, gan arī pieaugušo uzvedības maiņu spēj rosināt tikai iepazīšanās ar citu cilvēku pieredzi un tās radītajām negatīvajām sekām viņu veselībai un dzīvībai, tādēļ LDz, piemēram, ir izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti par cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem.
Ņemot vērā ierobežojumus, kas saistīti ar Covid-19 izplatību Latvijā, un skolēnu brīvlaika tuvošanos, LDz ir izstrādājis īpašu drošības stundu Kas jāzina un kā jārīkojas dzelzceļa tuvumā, ko skolēniem un pirmsskolas vecuma bērniem rādīt digitālajā vidē. Jau maijā LDz eksperti sākuši sadarbību ar izglītības iestādēm, lai interaktīvā, bērniem un jauniešiem saprotamā veidā stāstītu, kā pareizi un droši uzvesties dzelzceļa tuvumā un vilcienā, lai izvairītos no neuzmanības vai vieglprātības izraisītiem negadījumiem nākotnē. Zvaners norāda – mērķtiecīgā LDz darbība sekmējusi, ka katru gadu negadījumu skaits samazinās, taču tas tomēr joprojām ir augsts, tāpēc LDz turpinās ne tikai izglītot sabiedrību, bet arī uzlabot dzelzceļa infrastruktūru, lai pārvietošanās pa to kļūtu arvien drošāka.
Runājiet par bīstamo!
Kā liecina LDz veikta aptauja, 63% iedzīvotāju savā bērnībā ir rīkojušies pārgalvīgi, iespējams, apzināti vai neapzināti riskējot ar savu veselību vai pat dzīvību. Vairākkārtīgi to ir darījuši 54%. Vienlaikus teju visi aptaujātie iedzīvotāji jeb 97% mēdz pārrunāt ar saviem bērniem satiksmes drošības jautājumus, piemēram, kā pareizi uzvesties uz ielas, gājēju pārejām, dzelzceļa tuvumā u. tml. Tostarp 12% iedzīvotāju savu bērnu zināšanas vērtē kā izcilas, bet 66% – kā labas. Tiesa, 17% respondentu uzskata, ka viņu bērnu zināšanas par satiksmes drošību ir viduvējas. Tāpat 60% atzīst, ka viņu atvases ņem vērā un ievēro lielāko daļu no mācītā un stāstītā par satiksmes drošību, bet ne visu.
Tāpēc, par spīti ikdienas steigai un aizņemtībai, vecākiem obligāti jāatrod laiks sarunai ar saviem bērniem par drošību dzelzceļa tuvumā. Jāaprunājas tagad, nevis vēlāk, kad, iespējams, nelaime jau būs notikusi, uzsver D. Zvaners un piebilst – LDz tīmekļa vietnē www.dzirdiredzidzivo.lv ir apkopojis padomus pieaugušajiem, kurus izmantot sarunā ar bērnu. Kā saka viens no LDz dokumentālās īsfilmas varoņiem – Aleksandrs, kurš īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas zaudēja kājas, pieķeroties braucošam vilcienam: "Ieteikums vecākiem – vienmēr runāt ar saviem bērniem par bīstamām lietām. Jo vairāk bērns zinās, kas tas ir bīstami, ka tas nav droši, jo mazāk viņam būs vēlme to izmēģināt!" Līdzīgu nostāju pauž citas LDz dokumentālās īsfilmas varone Irina, kuras dēlu Viktoru pirms vairāk nekā 10 gadiem notrieca vilciens: "Principā, kad tas viss notika, es sapratu vienu savā dzīvē – kāpēc mēs nekad laikus nepasakām, ka mēs tevi mīlam, kāpēc mēs necenšamies laikus pasargāt. Mēs – vecāki – vienmēr to darām par vēlu. Tāpēc es gribētu ieteikt – darām visu uzreiz, nevis pēc tam, kad nelaime jau ir notikusi."
Blakus dzelzceļam atceries!
• Vilciena bremzēšanas ceļš atkarībā no tā, vai tas ved pasažierus vai smagu kravu, ir no 200 metriem līdz pat vienam kilometram. Jo lielāks vilciena svars, jo ilgāks laiks un attālums nepieciešams, lai tas apstātos.
• Vilciens ir neticami smags – viena kravas vilciena divsekciju lokomotīve sver 250 tonnu, kas ir tikpat, cik 50 Āfrikas savannas ziloņu, savukārt kravas vilciena sastāva kopējais svars ir no 3000 līdz 6000 tonnu.
• Iespēja palikt neskartam sadursmē ar vilcienu ir tikpat liela kā skārda bundžiņai sadursmē ar auto. Sadursmē ar vilcienu iespēja izdzīvot ir 40 reižu mazāka nekā divu citu sauszemes transportlīdzekļu sadursmē.