Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -9 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 2. februāris
Spīdola, Sonora

Ieva Štāle

Klimata perspektīvas: Kļūs siltāks un mitrāks(4)

"Klimata pārmaiņas mēs nevaram apturēt, jo skaidrs, ka tās notiek un notiks arī nākotnē. Ilgtermiņā tās varam mazināt, dzīvojot videi draudzīgāk, sagatavojot likumprojektus, kas nosaka atbalsta mehānismus videi draudzīgas enerģijas izmantošanai, bet tas viss jādara kompleksi un vispirms katram jāsāk pašam ar sevi," norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

Veidos jaunu hidrobūvi Lielupes krastā(2)

"Globālo klimata pārmaiņu procesu ietekme kūrortpilsētai un tās ilgtspējīgai attīstībai nav labvēlīga. Bez bargajām ziemām mēs zaudējam būtisku Jūrmalas kā kūrortpilsētas resursu – pludmali," norāda Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs. Taču jūra nav vienīgā ūdenstilpe, kas noskalo sauszemi, jo no otras puses to grauž arī Lielupe. Nupat jūrmalnieki sākuši izstrādāt jaunu projektu, kas paredz Lielupes kreisā krasta nostiprināšanu Majoros un Dzintaros, un turpina darbus pie esošā krasta stiprinājuma Dubultos.

Dzīve sākas tikai pēc 60(1)

Dzīves degustatore Maija Spunde aktīvi ceļo un krāj pildspalvas, cep pankūkas un visbiežāk smaida.

Skolēns, kurš izglāba ledū ielūzušo(5)

"Ja es būtu viņa vietā, no šoka un bailēm laikam nespētu izdarīt itin neko, bet Herberts man parādīja, ka tikai ar vēsu prātu iespējams ko paveikt," tā par Ādažu vidusskolas nu jau 10. klases skolnieku Herbertu Zeibotu pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam 2016 raksta viņa kādreizējā klasesbiedrene Alise Dzirkale.

Baltijas jūras resursi nav pilnībā izmantoti(2)

Valstij vajadzētu vairāk atbalstīt inovatīvos veidus un risinājumus, kā izmantot jūras resursus, jo šie resursi nav tikai zivis cilvēku vai dzīvnieku uzturā, uzskata Dr. biol., Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore un vadošā pētniece Anda Ikauniece.

Mūsdienu latviešu strēlnieki(10)

"Tauta pastāv tik ilgi, kamēr zina savu vēsturi," uzskata Lauris Kalējs, kurš 2010. gadā izveidojis biedrību Meklēšanas vienība Zvaigzne, lai meklētu XX gadsimta karos bezvēsts pazudušos un viņu mirstīgās atliekas nonāktu dzimtajā zemē, dzimtas kapos, kur tuviniekiem uzkavēties, nolikt svecīti un atgūt sirdsmieru.

80% gadījumu insultu var novērst

Latvijā ik gadu gandrīz 10 tūkstošus cilvēku piemeklē insults, katru dienu mirst vidēji septiņi cilvēki. Tāpēc oktobra nogalē Latvijas speciālisti – pacientu biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Insulta biedrību, aicināja pievērst īpašu vērību šīs saslimšanas riskiem.

Kā palīdzēt tuviniekam ar sirds mazspēju?(3)

Sirds mazspēja ir nopietna slimība, taču mūsdienās, pateicoties pētījumiem un medicīnas tehnoloģiju attīstībai, ir pieejama plaša informācija gan par sirds mazspējas attīstību, gan tās ārstēšanas iespējām. Ir pieejami vairāki efektīvi medikamenti, kā arī speciālas implantējamas ierīces. Tāpat nozīmīga loma ārstēšanas procesā ir tuviniekiem un draugiem, kas ar savu atbalstu var būtiski uzlabot pacienta pašsajūtu, veicināt vispārējā stāvokļa uzlabošanos.

Skaņākalna dabas krāšņums ap igauņu iecienīto upi(1)

"Ne vienmēr nepieciešami lieli, gigantisku projektu līdzekļi, lai uzlabotu infrastruktūru. Arī ar mazākiem ieguldījumiem var daudz paveikt, ja vēlas," uzskata Mazsalacas novada pašvaldības nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Valdis Kampuss. Viņš īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas parka Salacas ieleja – teritorijā jau vairāk nekā 15 gadu rūpējas par Mazsalacas pusē tūristu kājāmgājēju iecienītāko maršrutu – Skaņākalna parku.

Palīdz slimajiem cilvēkiem attīstīt zīmēšanas prasmes(1)

Skolotājs ar lielo burtu. Skolotājs, kurš savus audzēkņus nekad neredzēs iestājamies labās augstskolās, kļūstam bagātus un veiksmīgus. Apbrīnojami pacietīgs, dziļš un mierīgs. Tāds, kurš ilgus gadus dara savu darbu klusumā, pretī negaidot neko. Tā talsnieku gleznotāju Andri Biezbārdi pieteikumā Latvijas lepnumam 2016 raksturo Ina Strazdiņa, kura pati nāk no Kurzemes.

Riskanti uzvedas internetā

Vecāks un prātīgāks? Tomēr, kā liecina Kaspersky Lab un B2B International jaunākais pētījums, uz drošības aspektiem, datorā lietojot internetu, šis pieņēmums neattiecas. Kaspersky Lab ir starptautisks kiberdrošības uzņēmums, kas dibināts 1997. gadā. Uzņēmuma jaunākais pētījums Vecāki un prātīgāki? Skats uz apdraudējumiem, ar ko tiešsaistē saskaras tie, kam pāri 55 liecina, ka šīs vecuma grupas pārstāvji var riskanti uzvesties internetā un bieži kļūst par krāpšanas upuriem.

Pasteidzies apskatīt, bet apskatot - nesteidzies(3)

"Baltā kāpa Saulkrastu pašvaldībai ir liels izaicinājums. No savas puses pašvaldība vēlētos atsevišķos posmos mazliet ierobežot tempus, kādos tā brūk, taču tie ir dabas procesi, kuros brutāli iejaukties nevajag. Kā atzinuši dabas speciālisti - Baltās kāpas skaistums ir tieši tās mainīgumā. Te Inčupe, jūra un vējš dara savu. Savukārt labiekārtojot teritoriju ap Balto kāpu, esam novērojuši, ka pamazām mainās arī cilvēku attieksme. Jo sakārtotāka ir vide, jo saudzīgāk pret to izturas," uzskata Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.

Pasteidzies apskatīt, bet apskatot - nesteidzies

«Baltā kāpa Saulkrastu pašvaldībai ir liels izaicinājums. No savas puses pašvaldība vēlētos atsevišķos posmos mazliet ierobežot tempus, kādos tā brūk, taču tie ir dabas procesi, kuros brutāli iejaukties nevajag. Kā atzinuši dabas speciālisti - Baltās kāpas skaistums ir tieši tās mainīgumā. Te Inčupe, jūra un vējš dara savu. Savukārt labiekārtojot teritoriju ap Balto kāpu, esam novērojuši, ka pamazām mainās arī cilvēku attieksme. Jo sakārtotāka ir vide, jo saudzīgāk pret to izturas,» uzskata Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.

Veido Latvijā lielāko musturdeķi

Ieaust, ieadīt, ietamborēt - košas pļavu puķes, Daugavas loku gleznaino skaistumu, mīlestību pret savu zemi, pret Likteņupi Daugavu. Uz to arī seniorus aicina Naujenes Novadpētniecības muzejs, kurš 2011. gadā Starptautiskās akcijas Muzeju nakts laikā uzsāka Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanu. Šīs idejas autore ir Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore Evita Kusiņa-Koļesņika, bet musturdeķa veidošanas mērķis ir vairāku gadu garumā izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, kuru varētu nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram vietā, ko Latvijā pazīst kā vienu no desmit zaļajām pērlēm - Daugavas vārtos pie Slutišķiem.

FOTO: Dabas liegums ap Čertoku, Cirīša ezeru un Upursalu(3)

"Mūsu valstī dabai atstāti tikai 14 procentu, un liela daļa no šīm teritorijām ir nepieejami purvi. Patiesībā teritoriju ar ierobežojumiem nav daudz," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. Kopā ar viņu dodamies uz Aglonas pusi apskatīt dabas parku Cirīša ezers, ar laivu aizirties uz leģendām apvīto Upursalu un ielūkoties dabas lieguma Čertoka ezers jeb Velnezers jutīgajā teritorijā.Neparedzamais līmenis

Zemes īpašnieku interesēs ir zināt vairāk par vidi

«Mūsu valstī dabai atstāti tikai 14 procentu, un liela daļa no šīm teritorijām ir nepieejami purvi. Patiesībā teritoriju ar ierobežojumiem nav daudz,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. Kopā ar viņu dodamies uz Aglonas pusi apskatīt dabas parku Cirīša ezers, ar laivu aizirties uz leģendām apvīto Upursalu un ielūkoties dabas lieguma Čertoka ezers jeb Velnezers jutīgajā teritorijā.

Jāiemācās dzīvot ar to, kas tev ir(11)

"Nestrīdieties, nemēģiniet kādam kaut ko pierādīt. Ir jāiemācās ieklausīties sevī un visu uztvert mierīgi," saka Vija Tīruma, izcilās Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces līdzgaitniece. Ilgus gadus plecu pie pleca strādājot kopā ar Rigvir pretvēža zāļu izgudrotāju Mucenieci un ārstējot tūkstošiem onkoloģisko pacientu, nu jau pensionētā medmāsa Vija Tīruma ar lielu sirds siltumu atceras kopā ar profesori pavadīto laiku.

Senioriem ir potenciāls uzņēmējdarbībā

Starp visām Baltijas valstīm Latvijas senioriem ir lielākais uzņēmējdarbības potenciāls - teju katrs ceturtais varētu uzsākt biznesu, norāda Amway jaunākais globālais uzņēmējdarbības pētījums AGER.

Jāiemācās dzīvot ar to, kas tev ir

«Nestrīdieties, nemēģiniet kādam kaut ko pierādīt. Ir jāiemācās ieklausīties sevī un visu uztvert mierīgi,» saka Vija Tīruma, izcilās Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces līdzgaitniece. Ilgus gadus plecu pie pleca strādājot kopā ar Rigvir pretvēža zāļu izgudrotāju A. Mucenieci un ārstējot tūkstošiem onkoloģisko pacientu, nu jau pensionētā medmāsa Vija Tīruma ar lielu sirds siltumu atceras kopā ar profesori pavadīto laiku.

Ar Daugavas loku glābšanu reiz sākās atmodas laiks(11)

Mūsu likteņupe Daugava izsenis bijusi tirdzniecības ceļš. Tās krastos tika veidotas dažāda rakstura apdzīvotās vietas, Daugavas ainavās vērojama dabas vērtību un cilvēka darbības rezultātu simbioze. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija - aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugava - izveidota, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskās un dabaszinātniskās vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē, piemēram, Adamovas krauju, Daugavas vārtus ar Slutišķu un Ververu krauju, Mālkalnes un Viļušu avotu, Sandarišķu karengravas, Sproģu gravas.

Ar Daugavas loku glābšanu reiz sākās atmodas laiks

Mūsu likteņupe Daugava izsenis bijusi tirdzniecības ceļš. Tās krastos tika veidotas dažāda rakstura apdzīvotās vietas, Daugavas ainavās vērojama dabas vērtību un cilvēka darbības rezultātu simbioze. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija - aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugava - izveidota, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskās un dabaszinātniskās vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē, piemēram, Adamovas krauju, Daugavas vārtus ar Slutišķu un Ververu krauju, Mālkalnes un Viļušu avotu, Sandarišķu karengravas, Sproģu gravas.

Latgales seniores: Arī pensijā visu var izskaitļot(19)

Smeldzīgi skaistā septembra atvasarā apceļojot Daugavas lokus, lauku ainava nav iedomājama bez darbīgiem ļaudīm krietni gados saimniekojam savā zemītē. Netālu no Slutišķiem, līkumaina grantsceļa malā, sēžot uz laikazobu izturējuša soliņa zem kupla smiltsērkšķa, sastopam Jefrasiniju (73) un Bronislavu (80). Abas kundzes priecīgi smaida, kad tiek uzrunātas - kāda ir pensionēta cilvēka dzīve Latgales laukos, dzīvojot viensētā?

Arī pensijā visu var izskaitļot

Smeldzīgi skaistā septembra atvasarā apceļojot Daugavas lokus, lauku ainava nav iedomājama bez darbīgiem ļaudīm krietni gados saimniekojam savā zemītē. Netālu no Slutišķiem, līkumaina grantsceļa malā, sēžot uz laikazobu izturējuša soliņa zem kupla smiltsērkšķa, sastopam Jefrasiniju (73) un Bronislavu (80). Abas kundzes priecīgi smaida, kad tiek uzrunātas - kāda ir pensionēta cilvēka dzīve Latgales laukos, dzīvojot viensētā?

Ome teica, ka lietus nebūs!(3)

"Uzskatu, ka, pensijā esot, valsts man nodrošina iztikas minimumu, tātad par vēderu jādomā nav. Viss pārējais ir manās rokās," uzskata vides cilvēks un tūrisma nozares aizsācējs Kurzemē Andris Maisiņš, kurš nupat devies pensijā.

Ar klientiem – arī uz vienota muzikālā viļņa

Kas gan ir ballīte bez labas mūzikas? 98% korporatīvo pasākumu muzikālo fonu noskaņas radīšanai parasti nodrošina dīdžejs, savukārt profesionāla mūziķa sniegums ir kā saldais ēdiens.

Ome teica, ka lietus nebūs!

«Uzskatu, ka, pensijā esot, valsts man nodrošina iztikas minimumu, tātad par vēderu jādomā nav. Viss pārējais ir manās rokās,» uzskata vides cilvēks un tūrisma nozares aizsācējs Kurzemē Andris Maisiņš, kurš nupat devies pensijā. Andri apciemojam viņa mājās Klampju ciemā pie Papes. Pirmais, kas raisa sajūsmu, ir mazs viesu namiņš ar niedru jumtu un viršu kori uz tā. Namiņš tapis paša rokām, sākotnēji iecerēts kā 4x6 metrus plaša pirtiņa. Andris ir viens no pirmajiem Kurzemē, kurš pašmācības ceļā apguvis niedru jumtu likšanas mākslu.

Dekorējot pasākumu telpas, pārsteigt kļūst grūti

Telpu interjera veidošanas un dekorāciju noformēšanas nianses korporatīvajos pasākumos nosaka ballītes tematika. Nemainīgi pieprasīti ir radoši floristu darbi, savukārt jaunākās tendences saistās ar LED apgaismojumu un lāzeršoviem.