Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +9 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 1. jūnijs
Mairita, Bernedīne, Biruta
Lauris Kalējs un Meklēšanas vienība "Zvaigzne" atrod pazudušos

Mūsdienu latviešu strēlnieki

"Tauta pastāv tik ilgi, kamēr zina savu vēsturi," uzskata Lauris Kalējs, kurš 2010. gadā izveidojis biedrību Meklēšanas vienība Zvaigzne, lai meklētu XX gadsimta karos bezvēsts pazudušos un viņu mirstīgās atliekas nonāktu dzimtajā zemē, dzimtas kapos, kur tuviniekiem uzkavēties, nolikt svecīti un atgūt sirdsmieru.

"Viņus varētu nosaukt par mūsdienu strēlniekiem," pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam 2016 par Lauri Kalēju un viņa meklēšanas vienību raksta Inita Semjonova un turpina: "Viņi ir cilvēki – staigājošas vēstures. Cilvēki, kuri arī bērniem māca sirdsapziņas vēsturi, patriotisma, cieņas un pateicības vēsturi. Tie ir cilvēki, kuri strādā bez atalgojuma, ziedo savu brīvo laiku un līdzekļus, lai palīdzētu nepazīstamiem cilvēkiem atgādāt dzimtenē savus mīļos no kara."
 

Dažādu profesiju pārstāvji

Meklēšanas vienība Zvaigzne nodarbojas galvenokārt ar Otrajā pasaules karā bojā gājušo un oficiāli neapbedīto kareivju mirstīgo atlieku meklēšanu, identifikāciju un nodošanu pārapbedīšanai kapos. 

Lauris Kalējs uzsver – ikvienam kritušajam ir tuvinieki, vai tas būtu latvietis, polis, vācietis, krievs, tuvinieki, kuriem būtu svarīgi aiziet uz kapiem. Nupat oktobrī Lauris Kalējs un viņa vienība Zvaigzne šādu brīdi – var teikt – dāvāja sešu atrasto karavīru tuviniekiem, kopumā šogad vienības biedri atraduši 28 bezvēsts pazudušos. Viņi sadarbojas ar Polijas, Vācijas, Krievijas kolēģiem un meklē arī citu valstu karavīrus.

Pašreiz meklēšanas vienībā ir 26 biedri un kandidāti. Latvijā darbojas vairākas Zvaigznes grupas – Skrīveros, Vecbebros, Bauskā, paredzēts izveidot arī Balvu un Meņģeles grupas. Mūsu sarunas laikā Lauris apliecina – ja vienreiz kāds brīvprātīgi devies līdzi karavīru meklējumos un darbojies kopā ar vienības pārstāvjiem, tas pārvēršas par aicinājumu, no kura vairs nevar atteikties. Meklēšanas vienībā Zvaigzne brīvprātīgi iesaistījušies visdažādāko profesiju pārstāvji, to vidū bijušie mūsdienu militāristi, ar ceļu būvi saistītu profesiju pārstāvji, skolotāji.

Pats Lauris pēc profesijas ir lauksaimniecības mehanizators, pēc dienesta armijā strādājis iekšlietu sistēmā, pēc tam ceļu būvē. Tagad viņš ir algots darbinieks uzņēmumā, bet vakarus pavada pie datora, lai meklētu informāciju par bezvēsts pazudušajiem karavīriem, savukārt brīvdienās, bruņojies ar metāla detektoru, dodas meklējumos.
 

Informācija krājās

Laura Kalēja bērnība pagāja Skrīveru pusē. "Vecmamma stāstīja, kara laikā mūsu mājas tuvumā bijusi frontes līnija. Vēlāk mežā šad un tad varēja atrast kādu zābaka galu, kādu kaulu. Vecāmāte gan par daudzām lietām klusēja, jo vectēvs 1949. gadā tika izsūtīts uz Sibīriju. Par daudz ko ģimenē nerunāja,» atceras Lauris. Viņa vectēvs Ēvalds Mednis Latvijas brīvvalsts laikos bijis aizsargs. Otrā pasaules kara sākumā 1941. gadā Skrīveru aizsargiem tikusi izziņota trauksme – mežā parādījušies ienaidnieki. Aizsargi veikuši reidu, pretinieks ticis iznīcināts, un, kad sākuši pētīt situāciju, atklājies, ka tie bijuši vācu armijas desantnieki. Lauris Kalējs bērnības gados dzirdējis daudz līdzīgu stāstu un TV noskatījies, kā darbojas karavīru meklētāji. Tikai noskatījies, jo ieroči tolaik jauno puisi nesaistīja. Arī uzreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad Lauris jau strādāja Valsts policijā un Zemessardzes sevišķo uzdevumu vienībā, par karavīru meklēšanu viņš vēl nedomāja.

Taču informācija pamazām krājās – vecie ļaudis zināja teikt, ka tur un tur, un vēl tur apglabāts kāds nezināms kareivis. "Vientuļajiem lauku cilvēkam bieži gribējās parunāties," stāsta Lauris un atceras, kā reiz kādas viensētas saimnieks ceļa malā parādījis milzīgu apsi, tās tuvumā esot aprakti karavīri. Lauris paņēmis metāla detektoru un mēģinājis meklēt, taču sākumā pieredzes trūkuma dēļ – bez rezultātiem.

Kad Lauris jau strādājis ceļu būvē, darba gaitās gadījušās vairākas situācijas, kad nejauši atklātas neidentificētu cilvēku mirstīgās atliekas, un apstākļu sakritības rezultātā Lauris nolēmis nopietni pievērsties pazudušo karavīru meklēšanai. "Satikāmies vairāki domubiedri un prātojām – bet ko darīsim, ja atradīsim kritušos karavīrus? Tāpēc oficiāli nodibinājām organizāciju – Meklēšanas vienību Zvaigzne, jo gribējām, lai viss norit kā pieklājas," stāsta Lauris un datorā rāda laika gaitā izveidoto, nu jau pamatīgo datubāzi. Tajā aprakstīta katru atrasto mirstīgo atlieku ekshumācijas procedūra, fiksēts kaulu uzbūves apraksts, nāvējošā ievainojuma raksturs, atrastās personiskās liecības, sākot ar papīra formāta dokumentiem uz sabiršanas robežas, beidzot ar armijas identifikācijas žetoniem un vērtslietām. Atrastais tiek nodots speciālai glabāšanai līdz ekspertīzes veikšanai. 
 

Ir goda kodekss

Lauris Kalējs stāsta par biedrības statūtiem, kas kā stingrs reglaments noteikts vienības biedriem. Obligāta prasība ir forma un "kultūra. Mums ir savs goda kodekss, ko drīkst un ko nedrīkst, ja to pārkāpj, ir jāaiziet", stāsta Lauris. Viņš neslēpj – Latvijā darbojoties arī tā saucamie melnie racēji, kuri orientēti uz vērtslietu iegūšanu, bet tas lai paliek uz šo ļaužu sirdsapziņas.

Jāteic, no Zvaigznes dažam labam kritušo meklētājam nācies izstāties, jo emocionāli sācis pāriet vienā vai otrā savulaik karojošo pusē. "Ja šajā lietā ienāk politika, tad ir cauri. Tāpēc esam neitrāli, neatbalstām un nestrādājam ne par labu vācu, ne krievu kareivjiem. Nešķirojam pēc piederības – vienalga, atrodam padomju vai vācu armijas kareivi. Sadarbojamies arī ar līdzīgām bezvēsts pazudušo karavīru meklētāju organizācijām aiz robežas," uzsver Kalējs un stāsta –  piemēram, Polijā nereti atklājas – oficiālajās padomju karavīru kapsētās pieminekļi ir, bet apbedīto nav. XX gadsimta 50. gados veiktās pārapbedīšanas, iespējams, bijušas falsificētas.

Lauris stāsta arī par kaujām Ērgļu pusē: "Tiek minēts, ka 1944. gadā kaujas pie Ērgļiem notikušas divas trīs dienas, bet aculiecinieki zināja teikt, ka septiņas nedēļas. Tajos mežos zem zemes joprojām var atrast daudz mirstīgo atlieku." Taujāju – vai vēsturi Lauris rūpīgi pētījis? Esot pētījis gan – tieši par šīm kaujām Lauris lasījis vēstures grāmatā: "Tur bija tūkstoši, kas gāja bojā, bet savulaik bija tieksme slēpt patieso kritušo skaitu. Bausku arī aizstāvēja vietējie iedzīvotāji kopā ar vācu armiju un leģionāriem. Bauskā ir piemineklis padomju karavīriem, bet kur tad aizstāvji palika? Joprojām nav atrasti."
 

Bērniem jāzina vēsture

Kopumā šajos gados Zvaigzne atradusi aptuveni 150 pazudušo kareivju. Vai šajā brīvprātīgajā darbā iespējams gūt arī gandarījumu? Lauris atbild ar stāstu par Kurzemē atrastā karavīra Vasīlija Ņikuļina mirstīgajām atliekām. Iesaistoties Meklēšanas organizācijai Daugava un sabiedrības pārstāvjiem, viņiem izdevies atrast Vasīlija tuviniekus – meitu Nadeždu Makarovu un mazmeitu. 2014. gada 22. novembrī kritušais karavīrs tika guldīts Kārsavas novada Goliševas kapsētā, Ņikuļinu ģimenes kapos. Bērēs piedalījušies tuvinieki, ciema iedzīvotāji, Meklēšanas vienības Zvaigzne un Meklēšanas organizācijas Daugava biedri. Tie esot emocionāli brīži: "Meita – veca, sirma kundze pāri 70 gadiem, bija ļoti pateicīga, ka beidzot atradusi savu tēvu."

Meklēšanas vienības Zvaigzne izveidotājs par savu brīvpratīgā darbu stāsta arī bērniem skolās, vēstures stundās. "Bērniem jāzina savas tautas vēsture," uzskata Lauris Kalējs.


Jau piecpadsmito gadu laikraksts Diena un TV3 rīko akciju Latvijas lepnums. Vairāk par tās norisi lasi akcijai veltītajā sadaļā

 

 

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli



2017. gada stāsti

Vairāk 2017. gada stāsti


2016. gada stāsti

Vairāk 2016. gada stāsti


2015. gada stāsti

Vairāk 2015. gada stāsti


2014. gada stāsti

Vairāk 2014. gada stāsti


2013. gada stāsti

Vairāk 2013. gada stāsti


2012. gada stāsti

Vairāk 2012. gada stāsti


2011. gada stāsti

Vairāk 2011. gada stāsti


Jaunumi

Vairāk Jaunumi