"Lai veiksmīgi konkurētu Eiropas sveču ražošanas industrijā, ir jābūt fleksibliem un spējīgiem piedāvāt produkciju ar pievienoto vērtību," uzskata SIA Diana sveces direktora vietniece Agnese Olesena.
Šī Ventspils uzņēmuma pirmsākumi meklējami Dānijā 1969. gadā. Tolaik Dānijā bija grūti pieejamas sveces, un Gerts Olesens ar dzīvesbiedri sāka tās liet savā garāžā, vēlāk piesaistot arī kaimiņus. Attīstot uzņēmējdarbību, Oleseni izveidoja rūpnīcu, un Gerts Olesens sāka darboties kā tirdzniecības pārstāvis šajā nozarē. XX gadsimta 90. gados tika meklēti partneri citās valstīs, jo auga pieprasījums pēc tādām dekoratīvajām svecēm, kuru liešanā izmanto roku darbu.
Sākās sadarbība ar Latvijas uzņēmumu Dobeles sveces, kas ilga līdz 2003. gadam, kad, piesaistot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras palīdzību, tika meklēta cita rūpnīcas atrašanās vieta. Ventspilī uzņēmums atrada piemērotas telpas, turklāt vietējās pārvaldes institūcijas izrādīja ieinteresētību ražotnes infrastruktūras sakārtošanā. Vēl viens no iemesliem, kāpēc tika izvēlēta Ventspils, bija saistīts ar speciālo ekonomisko zonu. Daļa rūpnīcas iekārtu tika pārņemtas no Dobeles, vēl daļa vestas no Dānijas, kā arī iegādātas jaunas. 2004. gada vidū uzņēmums Diana sveces, kura vadītājs ir Larss Olesens, sāka strādāt ar pilnu jaudu un šo gadu laikā kļuvis par vienu no lielākajiem sveču ražotājiem Baltijā. Jāpiebilst, ka ražotāja mātesuzņēmums Diana Lys Hald Dānijā ir tirgus līderis savā nozarē.
Novērtē roku darbu
"Sveču ražošanas industrijā ir sīva konkurence. Rietumeiropā, kā arī Ķīnā ir daudz lielo ražotāju, kuru mēneša apgrozījums, pieņemu, ir līdzvērtīgs mūsu gada apgrozījumam. Taču mūsu galvenie plusi ir fleksibilitāte un plašais sortiments, turklāt varam piedāvāt arī tādu produkciju, kuras ražošanā tiek izmantots roku darbs," stāsta uzņēmuma pārstāve Agnese Olesena.
Diana sveces galvenais noieta tirgus ir Eiropā. Aptuveni 93% produkcijas tiek eksportēts uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Vāciju, Austriju, Lietuvu. Ik gadu 17. maijā īpaša partija tiek sagatavota eksportam uz Norvēģiju – tās ir ar rokām izgatavotas sveces Norvēģijas nacionālā karoga krāsās. Roku darbs šajā rūpnīcā tiek izmantots aptuveni tikpat daudz kā modernas iekārtas, kurās gadu gaitā investēti aptuveni astoņi miljoni eiro. Olesena norāda, ka tieši ar rokām izgatavotās dekoratīvās sveces arī nes uzņēmumam procentuāli lielāko peļņas daļu.
"Esam mēģinājuši uzsākt sadarbību arī ar Spāniju, taču pagaidām tā nesekmējas. Katru gadu piedalāmies izstādē Frankfurtē Vācijā, mums ir ļoti skaisti iekārtots stends, par ko saņemam daudz komplimentu no Vācijas pārstāvjiem, taču ar piebildi – pārāk skandināvisks. Arī paši jūtam, ka mūsu dizains ir vairāk pielāgots Skandināvijas gaumei, tomēr arī sveču industrijā mode regulāri mainās un tendencēm ir jāseko līdzi. Mums patīk Skandināvijas tirgus, tur varam izpausties. Skandināvijas klienti ir atvērti visam jaunajam un bieži nāk arī ar savām idejām," atzīst Olesena. Vaicāta, vai nācies izpildīt arī tādus pasūtījumus, kas dizaina ziņā pašiem nemaz neiet pie sirds, Agnese pasmaida: "Ir. Patiesībā tas ir grūti, bet prasme paveikt darbu, kas nepatīk, ir profesionalitātes jautājums. Reizēm klientu jāprot arī pārliecināt."
Ražošanu plāno vienmērīgi
Sveču ražošanā produkcijas kvalitāti nosaka Eiropas Savienības direktīvas izstrādāti standarti, kas ietver tādus parametus kā, piemēram, kvēpu indekss, pilēšana, liesmas augstums, degļa novietojums, degšanas masas patēriņš. Diana sveces ražotnē ir atsevišķa telpa, kurā katras partijas sveces tiek pārbaudītas, noteiktā laika intervālā tās dedzinot speciālā grozā. Virs svecēm novietotas stikla plāksnītes, uz kurām krājas kvēpi – to daudzumu aprēķina mēraparāts. Kvalitatīvi izgatavota svece saskaņā ar standartiem nedrīkst pilēt, taču šo nepilnību ražotājam ne vienmēr izdodas novērst. Tas esot atkarīgs no izejmateriāla kvalitātes.
Olesena stāsta, ka degšanas ilgumu svecei ražotājs parasti mēdz norādīt mazāku, nekā tas paredzēts ražošanas procesā – lai patērētājam nebūtu vilšanās. Taču arī pašam patērētājam jāņem vērā dažas lielo sveču izmantošanas nianses, proti, tām nepieciešams ilgāks laiks, lai parafīns uzsiltu, bet, lai svece izdegtu pilnībā un deglim piekļūtu skābeklis, tai jānolauž maliņas.
Sveces atšķiras pēc to ražošanas veida. Presētās sveces var atpazīt pēc rievotas pamatnes. Tās izgatavo no pulverveida izejmateriāla, kas kopā ar degli tiek sapresēts sveču formās un pēc tam iemērkts krāsā. Minūtes laikā iekārta izgatavo vairāk nekā simt presētu sveču. Citās pasaules valstīs tiek izmantotas tehnoloģijas, kurās parafīnu uzputo – šādas sveces svara ziņā ir vēl vieglākas un arī izdeg vēl ātrāk. Darbietilpīgāks ir rustikas sveču izgatavošanas process. Šīs sveces lej, līdz ar to sveču blīvums ir lielāks, tās ir smagākas un arī degšanas ilgums lietajām svecēm ir lielāks. Veikalu plauktos rustikas sveces vienmēr būs dārgākas, jo to izgatavošana noris ilgāku laiku un pats liešanas process prasa uzraudzīšanu – lai neveidotos gaisa burbulīši, katra svece darbiniekam ir jāpagroza.
Galvenās izejvielas, ar kurām strādā Diana sveces, ir parafīns un stearīns, kas pēdējā laikā kļūst aizvien populārāks kā ekoprodukts. Vēl nelielos apjomos ražotnē strādā arī ar palmu vasku – to izmanto sveču liešanai glāzēs, taču šī līnija izejmateriāla specifisko īpašību dēļ pagaidām nav īpaši attīstīta. Parafīnu uzņēmums iepērk Vācijā, bet stearīnu – Zviedrijā. "Cenšamies sildīt Eiropas ekonomiku," piebilst Olesena. Tiesa, viņa arī norāda, ka pieņēmumam par naftas tirgus ietekmi uz parafīna kā naftas blakusprodukta cenu tomēr neesot pamatojuma.
Darba process šajā ražotnē ir pakārtots pasūtījumiem un svētku dienām. Piemēram, pašlaik jau tiek ražotas sveces ar Ziemassvētku tematiku. Savukārt pērn septembrī izgatavojuši sveces, kuras klientam būs jānosūta februārī un martā. "Mums ir iespēja ražošanu plānot vienmērīgi visu gadu. Nav tā, ka viss būtu jāpaspēj pēdējā brīdī. Parasti visvairāk pasūtījumu ir septembrī, oktobrī, novembrī. Mums ir liela noliktava – platības ziņā tā aizņem gandrīz tikpat daudz, cik pārējā ražotne, un tā ir priekšrocība uzglabāt lielus saražotā apjomus. Esam fleksibli – ja kāds cits ražotājs kāda iemesla dēļ nevar izpildīt pasūtījumu vai ja klientam prece nepieciešama tūlīt, varam piedāvāt savu produkciju," uzsver Olesena.
Atrod dārgakmeņus
Prezentācijas zālē apskatām Diana sveces sortimentu – lai gan skaitliski visvairāk uzņēmumā tiek saražotas cilindra formas sveces, starp klasiskajām svecēm ir arī oriģināli meistardarbi. Daudz sveču ir zemes toņos, ir arī melnu sveču sērija, kas ir pieprasīta Skandināvijā. Jaunums ir sveces ar uzlīmēm – dizainu tām uzņēmumā izveidojuši paši. Agnese lepojas ar darbiniekiem un atzīst, ka darbaroku trūkumu uzņēmums nav jutis. Pašlaik uzņēmumā Diana sveces strādā aptuveni 200 cilvēku. "Nevaram sūdzēties, mums ir stabils kolektīvs ar nelielu kadru mainību," stāsta Olesena un turpina: "Specifiskas zināšanas darbā ar iekārtām nav nepieciešamas, visu iespējams apgūt darba gaitā. Mums ir meistari, kuri palīdz jaunajiem darbiniekiem. Vairāki meistari atnākuši uz mūsu uzņēmumu strādāt no Dobeles – viņi savulaik bija tas kodols, kas apmācīja pārējos. Tie, kuri nebija gatavi uz Ventspili pārcelties ilgtermiņā, atgriezās Dobelē, un mēs savukārt izraudzījāmies viņu apmācītos darbiniekus – virzījām tālāk par meistariem spējīgākos."
Pirmos gadus iztikuši bez dizaineriem, bet nu jau piecus gadus uzņēmumā strādā trīs dizaineri, kuru dotības atklājuši pašu kolektīvā. "Aicinājām pieteikties tos darbiniekus, kuri prot zīmēt, kuriem padodas šīs prasmes, ir talants, un darbinieku vidū esam atraduši īstus dārgakmeņus," stāsta Olesena. Uzņēmumā tas esot būtiski – ļaut darbiniekiem attīstīt prasmes un apliecināt sevi. Tā šeit sevi pierādījuši gan finanšu jomā, gan rūpnīcā pie iekārtām strādājošie. "Kad mums ir jauna vakance, vienmēr vispirms izskatām katra darbinieka CV, iepriekšējo darba pieredzi, iegūto izglītību un vakanci piedāvājam savējiem. Darbiniekiem tā ir laba motivācija, savukārt uzņēmumam – liels pluss, jo darbinieks jau pārzina visus procesus. Arī jaunos, kas atnāk pie mums strādāt, vispirms sūtām uz rūpnīcu iegūt pieredzi," norāda Olesena.
Uzticas un dod iespēju
Taujāta par izaicinājumiem sveču ražošanas industrijā, Olesena atzīst – Latvijas tirgus ir mazs: "Pirmajos gados vietējam tirgum ražojām tikai divus trīs procentus no kopējā apjoma, šogad esam palielinājuši jau līdz septiņiem procentiem. Pateicoties kolēģu darbam un tam, ka esam sevi pierādījuši tirgū, arī Latvijas lielveikalu ķēdes sāk par mums izrādīt interesi. Liels mūsu sortiments tagad ir Rimi. Aktīvi sadarbojamies ar TOP! veikalu tīklu. Mums uzticas un dod iespēju."
Runājot par konkurenci Rietumeiropā, uzņēmuma pārstāve nenoliedz – lai arī cena nav mazsvarīgs faktors, tomēr uzņēmumam ir svarīgi pierādīt sevi lielajā tirgū. "2015. gada nogalē mums radās laba iespēja – viens Vācijas veikalu tīkls, kuram pēkšņi produkcijas piegādi atteica kāds Āzijas valstu ražotājs, vērsās pie mums. Mobilizējām visus spēkus un īsā laikā saražojām nepieciešamo konteineru ar svecēm. Pierādījām, ka varam to izdarīt nedēļas laikā un piedalāmies šajā tirgū," gandarījumu pauž Diana sveces direktora vietniece, tomēr norādot arī uz tādu faktoru kā tirgus neparedzamība: "Lielie spēlētāji vienmēr grib kādu atlaidi, un mēs savu cenu nevaram celt, mums tā ir jāpazemina. Bieži nākas pielāgoties."
Vaicāta, vai nākotnē īstu sveci ar liesmu neizkonkurēs tagad popularitāti ieguvušās LED sveces, kuras ražo arī Diana sveces, uzņēmuma pārstāve ir pārliecināta: "Domāju, cilvēki turēsies pie tradicionālām vērtībām un īstas sveces vienmēr būs pieprasītas, lai arī LED sveces no drošības viedokļa ir praktiskākas. Patiesībā tajā laikā, kad Latvijā valdīja krīze, mums bija vislielākais apgrozījums. Tas liecināja, ka arī sveču biznesā darbojas lūpukrāsas princips – ja viss ir slikti, tad vismaz nopērku sveci un vakarā to aizdedzu."
JP
Flexibls