Ar viņu Vides Diena tikās pērn, kad rakstījām par 18 metru augsto Saulkrastu Balto kāpu Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā. Toreiz skaudrs šķita fakts, ka pēdējos septiņos gados Baltā kāpa, kas atrodas blakus dabas parkam Piejūra, nobrukusi par piecpadsmit metriem. Šogad jāsecina, ka Inčupe ap trauslo smilšu veidojumu aplocījusies vēl ciešāk, izraisot jūtamu pamateroziju un izlaužot ieteku jūrā vēl krietni tālāk. Jau 2013. gadā šķietami necilā upīte arvien redzamāk tuvojās kāpai. Laika gaitā Balto kāpu ietekmējusi gan krasta erozija, gan pārmērīgā antropogēnā slodze, jo šis dabas objekts arvien bijis kupli apmeklēts. 2014. gadā Inčupe Balto kāpu nograuza tiktāl, ka cīņā ar 2015. gada janvāra vētru tā padevās. Līdz ar kokiem un labiekārtotiem pastaigu celiņiem daļa no tās nogruva.
Kā rīkoties tālāk - censties glābt kāpu vai ļaut dabas procesiem ritēt pēc saviem noteikumiem, uz šo jautājumu vides speciālisti un novada domes pārstāvji ilgi meklēja atbildi. Visnotaļ satraukti bija arī saulkrastieši, jo Baltā kāpa ir pilsētas simbols un lepnums. Tomēr tika nolemts nemēroties spēkiem ar dabu.
Cilvēka labklājības pamats
Jau 2014. gadā Dabas aizsardzības pārvalde ar Eiropas Savienības (ES) un Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu sāka realizēt ES Life+ programmas projektu Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma pieejas pielietojums dabas daudzveidības aizsardzībā un pārvaldībā. Tā ietvaros pašlaik divās pilotteritorijās - Jaunķemeros un Saulkrastos - veikta ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana. Šeit atrodas bioloģiski augstvērtīgās mežainās piejūras kāpas, plaša pludmale, kā arī Saulkrastos - ievērojamais dabas un kultūrobjekts Baltā kāpa. Abu šo teritoriju ekosistēmu pakalpojumu vērtēšanā ir iesaistīti dažādu, ne tikai ar vidi saistītu, nozaru speciālisti - arī tūrisma eksperti, ģeologi un ekonomisti. Reāli skaitļi būs zināmi projekta noslēgumā 2018. gadā, taču jau šī gada septembrī Baltās kāpas teritorijā tika atklāti vides objekti, informatīvie stendi un norādes.
Vides objektus no īpašiem un izturīgiem materiāliem veidojis V. Purvīša balvas 2015. gada nominants un starptautisku atzinību iemantojušais mākslinieks Ivars Drulle. Savukārt informatīvos stendus - dizainere, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas pasniedzēja Ilze Začeste.
Sadarbojoties Saulkrastu novada domei, Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) un biedrībai Baltijas krasti, jaunizveidotais Dabas dizaina parks kļuvis par unikālu atpūtas vietu Latvijā. Uzstādītie vides objekti un informatīvie stendi sniedz informāciju par apkārtnes dabas vērtībām, norādes virza apmeklētājus caur piekrastes mežu un Baltās kāpas teritoriju tā, lai nenodarītu kaitējumu apkārtnes ekosistēmai un kāpai.
Jāteic, arī projekts Life Ekosistēmu pakalpojumi ir unikāls. Latvijā ekosistēmu pakalpojumu pieeja ir jaunums, taču citur pasaulē - Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, Skandināvijas valstīs, Portugālē, ASV - ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējums ir vispārpieņemta prakse. Ārzemēs uz šāda novērtējuma pamatiem notiek lēmumu pieņemšana gan pašvaldību, gan valsts līmenī. «Esam pirmie celmlauži Latvijā,» stāsta DAP projekta Life Ekosistēmu pakalpojumi sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Arāja un turpina: «Piekrastes ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana palīdz apzināt dabas ekonomisko vērtību un devumu sabiedrībai, rast saimnieciski izdevīgāko un ilgtspējīgāko teritorijas attīstības variantu, kā arī aprēķināt vides saglabāšanā ieguldīto līdzekļu atdevi. Būtībā ekosistēmu pakalpojumi ir viss, ko daba rada bez maksas, tā nodrošinot cilvēkam iespēju dzīvot. Tas ir labklājības pamats, ko ikdienā uzskatām par pašsaprotamu, lai gan pašsaprotams tas nav.»
Matemātisks modelis
«Mūsu lielais mērķis ir izstrādāt matemātisku modeli, kas teritorijas plānošanas procesā palīdzētu izrēķināt, cik kas maksā,» piebilst N. Līcis un min piemēru ar dabas ainavu, kuras skaistumu var vizuāli novērtēt, izbaudīt fiziski, tajā esot. Pieņemot, ka šajā ainavā pazūd nozāģētie koki, kurus pārstrādā rūpnieciski, iespējams naudas vienībās aprēķināt katru pakalpojumu, piemēram, cik šajā ainavā ieguldīts, atstājot dabu neskartu, izbūvējot pastaigu laipas utt.
«Lēmumu pieņēmējiem un teritorijas plānotājiem kļūst labāk izprotama konkrētās teritorijas vērtība un rodas skaidrība, kā rīkoties tālāk, piemēram, ļaut to apbūvēt, pakļaut mežistrādei vai varbūt saglabāt kā dabas parku - labiekārtotu vai neskartu,» paskaidro N. Līcis. «Tas palīdz modelēt ekosistēmu attīstību dažādos veidos turpmākajiem desmit divdesmit gadiem,» piebilst R. Arāja.
Projekta ietvaros DAP speciālisti jau ir veikuši abu šo piekrastes teritoriju, Jaunķemeros un Saulkrastos, ekosistēmu pakalpojumu kartēšanu. «Esam identificējuši tajās esošos ekosistēmu pakalpojumus, kas kalpos par pamatu turpmākajam darbam. Noslēgumā plānots izveidot uz ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas principiem balstītu modelēšanu. Patlaban ir grūti pateikt, kā tas tiks realizēts, jo vēl nav skaidrs, kāds tieši būs šis plānotais modelēšanas rīks. Pie tā vēl daudz un nopietni jāstrādā,» stāsta R. Arāja.
Saulkrastu novada domes pārstāvis N. Līcis izsaka cerību, ka viņa pašvaldībā caur šo projektu gūtā inovatīvā pieredze rosinās arī citas pašvaldības līdzīgi izvērtēt dabas vērtības.
Nekas nestāv uz vietas
Kad nonākam pie Dabas dizaina parka ieejas vārtiem, kas veidoti kā stilizēts Baltās kāpas siluets, pirmā mūs tur sagaida ežu mamma Frīda. Tālāk parkā sastapsiet arī garausi Fredi. Viņi abi draudzīgā formā, bez didaktiskas pieskaņas aicina apmeklētājus būt tīrīgiem, nemēslot dabu un parkā uzvesties klusi - netrokšņojot. Jāpiebilst, ka ieejas vārtu viena puse veidota vienkāršās ģeometriskās formās, bet otra - slīpa. Rūpīgāk ieskatoties slīpās daļas faktūrā, var saskatīt reljefu un rakstus, kas vizuāli ir kā liecība kāpas atkāpšanās procesam ilgākā laika posmā.
Informatīvajā stendā uzskatāmi ar grafiska attēla palīdzību parādīts, cik tālu ir aizvirzījusies mainīgās Inčupes gultne kopš 1960. gada. 2025. gadā paredzamā krasta atkāpšanās līnija iezīmē patiesi drūmas prognozes. Vai Baltā kāpa vēl eksistēs 2060. gadā? Visticamāk, uz šo jautājumu par tālo nākotni sniegt precīzu atbildi nav iespējams, tomēr ģeologi uz dabas mainīgo procesu lūkojas optimistiski. «Dabā nekas nestāv uz vietas. Izmaiņas Baltajā kāpā ir neizbēgamas, bet Baltā kāpa būs,» situāciju raksturo R. Arāja.
Citā informatīvajā stendā saistošā veidā - no ģeoloģiskā aspekta - salīdzināta Baltās kāpas struktūra ar citām kāpām Latvijā - Bernātos, Kurmjragā, Jūrkalnē, Ulmalē un Melnragā. Izrādās, Baltā kāpa nav smilšakmens iezis - tā sastāv no sablīvētas smilts, ir daudz trauslāka nekā smilšakmens. Savukārt pie Katrīnas liepas var uzzināt, kā jāmēra dižkoki. «Aicinām cilvēkus kļūt par atklājējiem un arī pašiem atrast kādu vēl nezināmu dižkoku. Teksti informatīvajos stendos ir īsi, kodolīgi, ar izsmeļošu informāciju par konkrēto objektu,» paskaidro R. Arāja. Tālāk sastopams arī Kukaiņu ceļš ar kukaiņu gājēju pāreju, kas šķērso apmeklētājiem veidoto taciņu un pievērš uzmanību tam, ka ikdienā mums apkārt rosās ļoti aktīvas dzīvas būtnes - dažādi kukaiņi, kurus bieži pat nepamanām.
Mākslinieks I. Drulle Baltās kāpas virsotnē uzstādījis īpašu klausīšanās ierīci taures formā. Tā veidota tā, lai apmeklētāji varētu ieklausīties niansēs, kas rodas, šalkojot jūrai un priedēm. Kara laikos šādas ierīces izmantojuši, lai vaktētu svešus kuģus, kas varētu piestāt krastā. Mūslaikos tas ir vides izziņas objekts, kuru līdzšinējie parka apmeklētāji gan mēģinājuši izmantot savdabīgi - kā tālskati vai pat tauri, lai gan norāde pie klausāmās ierīces skaidri liecina, ka te jāliek lietā dzirdes, nevis, piemēram, balss saišu orgāns.
Baltās kāpas apmeklētāju plūsma tiek arī uzskaitīta - starp citu, šogad laika posmā no aprīļa līdz 5. oktobrim uzskaitīti 150 tūkstoši nogājienu. «Visi vides un mākslas darbi veidoti ar domu, lai apmeklētāji vērīgāk palūkotos apkārt, ieklausītos, saprastu, ka bez cilvēka dabā ir daudz citu saudzējamu dzīvotņu un ekosistēmu. Objekti mudina rūpēties par apkārtni un ar pietāti izturēties pret Balto kāpu. Savukārt pašvaldības izaicinājums ir pielāgoties Baltajai kāpai un līdz ar to - pielāgot arī infrastruktūru,» uzsver R. Arāja un aicina līdz 14. oktobrim mājaslapā http://ekosistemas.daba.gov.lv aizpildīt aptauju par Saulkrastos izvietotajiem vides objektiem.