Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -7 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 2. februāris
Spīdola, Sonora

Ieva Štāle

Gatavots ar mīlestību

Izpratne, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieciešama daudz iejūtīgāka, atbalstošāka attieksme - tostarp darba vidē, kurā viņi vēlētos iekļauties -, sabiedrībā raisās palēnām. Uzņēmējdarbības jomā tas prasa pacietību un laiku, kura dažādu iemeslu dēļ darba devējiem dažkārt nav. Tomēr Latvijā rodas aizvien vairāk uzņēmumu, kuru vadītāji gatavi sadarboties ar invaliditātes skartajiem cilvēkiem, novērtējot viņu potenciālu un pilnvērtīgi atalgojot par padarīto.

Ekskursantus gaida pagastu stāstnieki

«Senioriem tā ir iespēja būt sabiedrībā, paveikt ko vērtīgu sava novada labā un saturīgi piepildīt laiku,» apgalvo Lūcija Kārkliņa. Viņa ir viena no 14 senioriem, kas šovasar iesaistījās Vidzemes plānošanas reģiona projektā Tourage jeb Senioru tūrisma attīstība nomaļos reģionos.

Iepazīstiet savu novadu

Ne vienmēr spilgtākās ekskursijas ved tikai uz tālajām zemēm. Kā atzīst seniori vairākās Senioru Dienas aptaujātajās pensionāru biedrībās, arī sava novada mazo pagastu kārtīga iepazīšana var izvērsties pozitīviem pārsteigumiem pilna.

Latvijas lepnuma stāsts: Izdarīt drusciņ vairāk, nekā par to saņemu algu(14)

"Priecājos, ka ir cilvēki, kuri no sirds cenšas palīdzēt citiem, – tā ir farmaceite Dace Belecāne ar savu meitu Valdu. Viņas pēc darba brīvajā laikā apgādā mani ar medikamentiem, iegādāja man ortopēdisko jostu, vadā mani ar savu transportu uz Limbažiem un Rīgu pie dakteriem, arī pārtiku nopērk un ēdienu sagatavo – nežēlo savu naudu.

Tādu mirkļu dēļ vērts dzīvot

«Priecājos, ka ir cilvēki, kuri no sirds cenšas palīdzēt citiem, - tā ir farmaceite Dace Belecāne ar savu meitu Valdu. Viņas pēc darba brīvajā laikā apgādā mani ar medikamentiem, iegādāja man ortopēdisko jostu, vadā mani ar savu transportu uz Limbažiem un Rīgu pie dakteriem, arī pārtiku nopērk un ēdienu sagatavo - nežēlo savu naudu.

Beidzot sākusies īstā dzīve!

Pirmais mūs sagaida Artoss - dzīvespriecīgs četrkājainais, kas tūliņ gatavs ciemiņiem ierausties klēpī. Jau pēc brīža suns, saudzīgi satvēris zobos kā lupatu lelli, atnes atrādīt jaunāko ģimenes locekli - melnu kaķēnu. Viņa saimnieks Ēriks Drīliņš sirsnīgi saka: «Dzīve pensijā nav garlaicīga - ar abiem mājas mīluļiem vien ir ko noņemties. Tad jāizbrauc ar riteni, jāaizbrauc uzspēlēt hokeju, bet šovakar pat - abiem ar kundzi mēģinājums senioru deju kolektīvā.»

Dzīve turpinās visos vecumos

«Viņa ir spilgta, pamanāma, vienmēr smaidīga un atraktīva,» šī gada konkursa Vecmāmiņa 2014 uzvarētāju Veru Lozi (58) raksturo konkursa organizatore, biedrības Emergo vadītāja Elita Drāke.

Galvenais, lai rūpētos par veselību

Latvijā bieži tiek spriests, kādi pasākumi nepieciešami, lai cilvēki ekonomiski aktīvajā vecumā regulāri apmeklētu ārstu un laikus diagnosticētu saslimšanas. Viens no ierosinājumiem saistās ar sanitāro grāmatiņu ieviešanu visās darbavietās.

Pagaidām privātpersonu apdrošināšana neattīstās

«Cilvēks, kurš pasūtījis ekskluzīvas kurpes vai automašīnu, var gaidīt rindā, bet, ja viņa veselība prasa medicīnisku iejaukšanos, taču uz to jāgaida rindā divi trīs mēneši, ir saprotama izvēle labāk iegādāties veselības apdrošināšanas polisi un apmeklēt privātu medicīnas iestādi,» vērtējot veselības aprūpes sistēmu valstī un apdrošinātāju lomu tās darbībā, saka apdrošināšanas sabiedrības BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucavs.

Dzīvot aprūpes centrā nav kauns!(25)

"Tas nav kauns - dzīvot sociālās aprūpes centrā. It nemaz! Gluži otrādi - te es jūtos daudz laimīgāka un priecīgāka. Radi man Rēzeknē dzīvo, tiem sava ģimene, daudzi arī jau nomiruši. Ko man iesākt - vai tad jaunu dzīvi sākt? Ja vecumā cilvēks paliek viens un nevarīgs, dzīve sociālās aprūpes namā ir labākā iespēja," laikraksta Diena pielikumam Senioru Diena uzsvērusi Janīna Vaņina, Rīgas sociālās aprūpes centra Stella maris iemītniece.

Latvijas lepnuma stāsts: Sirds cilvēks ar kokli

"Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama – šī tautasdziesma attiecināma uz Mārīti Osi. Viņa ir piemērs gan veciem, gan jauniem, ka jādzīvo ar prieku, nedrīkst čīkstēt. Mārītei viņas 78 gados ir neizsīkstoša enerģija, viņa strādā Rīgas 3.speciālajā pamatskolā, ir folkloras ansambļa Mare vadītāja, brauc ekskursijās, iet pārgājienos – šovasar Horvātijā ar laivu brauca pa krāčainu kalnu upi. Mārīte Ose ir pelnījusi būt Latvijas lepnums," pieteikuma vēstulē raksta viņas kolēģe skolotāja Lelde Jansone.

Ģimenes ārsts ir tas, kurš profesionāli izlemj, kā rīkoties!

Tas ir patiess stāsts par seniori, kurai bail no ērcēm. Ar Sofijas kundzi nejauši iepazināmies parkā, kad sieviete palūdza uz soliņa pārsēsties, jo viņai bail sēdēt zem kokiem - ērces... «Kad esmu pabijusi dabā, allaž ieeju vannā, lai tos mošķus noskalotu.» Sofija nenoliedz - vakcinācijai pietrūkstot līdzekļu.

Izdevuši Represēto likteņstāstus

Lai izzinātu sava novada vēsturi, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas audzēkņi gadu darbojās projektā, iepazīstoties ar vairākiem desmitiem represēto jūrmalnieku un uzklausot viņu atmiņu stāstījumus par dzīvi, kuru noteica padomju totalitārais režīms. Apkopojot stāstījumus, ģimnāzijas audzēkņi izdevuši brošūru Represēto likteņstāsti un izveidojuši dokumentu un vēsturisko fotogrāfiju izstādi, kas atspoguļo dzīvi izsūtījumā.

Sirds cilvēks ar kokli

«Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama» - šī tautasdziesma attiecināma uz Mārīti Osi. Viņa ir piemērs gan veciem, gan jauniem, ka jādzīvo ar prieku, nedrīkst čīkstēt. Mārītei viņas 78 gados ir neizsīkstoša enerģija, viņa strādā Rīgas 3. speciālajā pamatskolā, ir folkloras ansambļa Mare vadītāja, brauc ekskursijās, iet pārgājienos - šovasar Horvātijā ar laivu brauca pa krāčainu kalnu upi. Mārīte Ose ir pelnījusi būt Latvijas lepnums,» pieteikuma vēstulē raksta viņas kolēģe skolotāja Lelde Jansone.

Dzīvot aprūpes centrā nav kauns!

«Tas nav kauns - dzīvot sociālās aprūpes centrā. It nemaz! Gluži otrādi - te es jūtos daudz laimīgāka un priecīgāka. Radi man Rēzeknē dzīvo, tiem sava ģimene, daudzi arī jau nomiruši. Ko man iesākt - vai tad jaunu dzīvi sākt? Ja vecumā cilvēks paliek viens un nevarīgs, dzīve sociālās aprūpes namā ir labākā iespēja,» ir pārliecināta Janīna Vaņina, Rīgas sociālās aprūpes centra Stella maris iemītniece.

Viņš nav apturams!

"Līdz tam viņš bija kluss un mierīgs, bet, kopš nodibināja savu ansambli, vairs nav apturams un nomierināms!" par Ēriku Veseli saka viņa dzīvesbiedre Erna.Ēriks bilst: "Citi saka, ka pensionāram ceļš ir tikai no gultas līdz ledusskapim, no ledusskapja līdz televizoram un atkal uz gultu. Man tā nav! Kad aizgāju pensijā, domāju - ko darīšu? Brīžiem uzspēlēju mutes harmonikas - kā būtu, ja varētu ar kādu kopā saspēlēties? Manā bērnībā mutes harmonikas spēlēja katrs trešais puišelis, tagad blumīzeristus ar uguni nesameklēsi.

Bez strīdiem kopā jau 60 gadu(16)

"Arī mums visādi ir gājis!" taujāta par labas sadzīvošanas recepti 60 gadu garumā, attrauc Rūta Pūce. Dzīvesbiedrs Jānis Pūce nosmaida vien. Atslēgas vārdi esot divi: mīlestība un pacietība. Kaut arī Pūcēm nav bijis krāšņu kāzu un laulības gredzenus nopirkuši krietni vēlāk pēc precībām, Rūtas un Jāņa savienība ir cieša un nesatricināma.

Bez strīdiem kopā 60 gadu

«Arī mums visādi ir gājis!» taujāta par labas sadzīvošanas recepti 60 gadu garumā, attrauc Rūta Pūce. Dzīvesbiedrs Jānis Pūce nosmaida vien. Atslēgas vārdi esot divi: mīlestība un pacietība. Kaut arī Pūcēm nav bijis krāšņu kāzu un laulības gredzenus nopirkuši krietni vēlāk pēc precībām, Rūtas un Jāņa savienība ir cieša un nesatricināma.

Viņš nav apturams!

«Līdz tam viņš bija kluss un mierīgs, bet, kopš nodibināja savu ansambli, vairs nav apturams un nomierināms!» par Ēriku Veseli saka viņa dzīvesbiedre Erna.

Iespējams, ka labākais plāksteris pret zaudējuma sāpēm ir jauns suns(14)

"Lai kaimiņi domā, ka esmu veca un dīvaina, sarunājos pati ar sevi, bet es katru rītu aizeju pie Todzītes un Simbiņas - sasveicinos, parunājos, nopūšos, paraudu," saka mūsu omīte. Kad citos medību laukos šogad aizgāja mūsu jaunākā sune, apglabājām viņu dārza tālākajā stūrī, kur zaļo divi dekoratīvie kociņi. Vecās Simbiņas aiziešana drīz vien pēc Todzijas nebija pārsteigums - viņa bija nodzīvojusi gandrīz divus Bernes ganusuņa mūžus. Simbu apglabājām turpat dārzā blakus Todzijai.

Aicina uz brīvdabas trenažieriem!

Trenēties un stiprināt savu veselību ar fiziskajām aktivitātēm iespējams ne tikai sporta zālēs. Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Latvijas Tautas sporta asociāciju aicina rīdziniekus apmeklēt kādu no brīvdabas trenažieru zālēm zem atklātas debess un piedalīties fizisko vingrinājumu nodarbībās kopā ar treneri.

Kļūst par skolotājiem vienaudžiem

Senioru datormācību projekta Pieslēdzies, Latvija! absolventi pieņēmuši izaicinājumu, paši kļūstot par skolotājiem saviem vienaudžiem. Līdz pat oktobrim Rīgā, Jēkabpilī un Jelgavā divas reizes nedēļā - trešdienās un sestdienās no plkst. 10 līdz 14 - bezmaksas konsultācijas datora un interneta lietošanā seniori pasniegs arī Lattelecom†klientu apkalpošanas centros - veikalos.

Piedotu visu, lai tikai viņas būtu blakus

«Lai kaimiņi domā, ka esmu veca un dīvaina, sarunājos pati ar sevi, bet es katru rītu aizeju pie Todzītes un Simbiņas - sasveicinos, parunājos, nopūšos, paraudu,» saka mūsu omīte. Kad citos medību laukos šogad aizgāja mūsu jaunākā sune, apglabājām viņu dārza tālākajā stūrī, kur zaļo divi dekoratīvie kociņi. Vecās Simbiņas aiziešana drīz vien pēc Todzijas nebija pārsteigums - viņa bija nodzīvojusi gandrīz divus Bernes ganusuņa mūžus. Simbu apglabājām turpat dārzā blakus Todzijai.

Kā vislabāk uzglabāt maizi?(20)

"Mana Kanādas māsīca maizīti glabā ledusskapī - tikai šādi tā nesapelē," no aizjūras radinieces pārņemto paradumu atklāj Dzidras kundze. Taču viņas kaimiņiene oponē - vislabākā vieta uzglabāšanai esot vēl padomju laikos tradicionālā maizes kaste. Bet kā maiznieki iesaka uzglabāt maizi?

Draugi ir kā eņģeļi(2)

Vispirms Lība Zukule Vecbebros mūs aizved pie piemiņas akmens represētajiem - šī vieta viņai dārga, jo pati ir represētā. Tad izstaigājam Bebru pamatskolu, bērnudārzu Bitīte, ielūkojamies tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā muzejā Galdiņi. Apskatām Vecbebru baznīcu. Tās visas Lībai ir mīļas vietas, kur "viņa pielikusi savu roku", kā saka Vecbebros satiktie ļaudis.

Ceļojumā pa labo cilvēku zemi

Tā bija pelēki drūma, lietaina diena, kad parasti pārpildītajos Jūrmalas mikroautobusos drūzmējas tikpat pelēki, nīgri pasažieri ar pilošiem lietussargiem. Par laipnībām te nevar būt runas - galvenais, lai nekas nepil uz galvas, kājām vai kabatā.

Draugi ir kā eņģeļi

Vispirms Lība Zukule Vecbebros mūs aizved pie piemiņas akmens represētajiem - šī vieta viņai dārga, jo pati ir represētā. Tad izstaigājam Bebru pamatskolu, bērnudārzu Bitīte, ielūkojamies tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā muzejā Galdiņi. Apskatām Vecbebru baznīcu. Tās visas Lībai ir mīļas vietas, kur «viņa pielikusi savu roku», kā saka Vecbebros satiktie ļaudis.

Kā vislabāk uzglabāt maizi?

«Mana Kanādas māsīca maizīti glabā ledusskapī - tikai šādi tā nesapelē,» no aizjūras radinieces pārņemto paradumu atklāj Dzidras kundze. Taču viņas kaimiņiene oponē - vislabākā vieta uzglabāšanai esot vēl padomju laikos tradicionālā maizes kaste. Bet kā maiznieki iesaka uzglabāt maizi?

Uz velosipēda ar vērtīgu bagāžu - Oma Bike Tūre(1)

Seniors, kurš ir aizrautīgs stāstnieks, kuram patīk pārvietoties ar velosipēdu, tāds, kurš labi zina savas pilsētas vēsturi un ir gana komunikabls. Lieliska ideja, kā izmantot šādu potenciālu radās siguldietei Laurai Cimžei, kura realizē projektu Oma Bike Tūre. Caur to Siguldā ir sākusi attīstīties velogidu senioru kustība.

Pusi pensijas par karaļvalsti(14)

Kādā augusta dienā Saules iela Grobiņā patiesi ir saules pielieta. Tikko nosmidzinājis lietutiņš. Starp izkoptajiem dārziem meklējam vissakoptāko - mēs taču dodamies pie Latvijā vienīgā privātā botāniskā dārza saimnieka! Taču, sperot pirmos soļus Ilmāra Graudiņa pagalmā, sākotnēji viss atgādina dārzu vēl tapšanas stadijā.