Speķa pīrāgs ir visai tālu no idealizētajiem labajiem tēliem, kas cīnās pret ļauno. Šodien, 2. februārī, Rīgas kinoteātrī Forum Cinemas notiks studijas Animācijas brigāde pilnmetrāžas leļļu animācijas filmas Lielais Indriķis pirmizrāde
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā skatāma izstāde Snīkeri: eko x ego, kurā atspoguļota mijiedarbe starp sporta un kultūras industrijām, "veselā miesā vesels gars" mārketingu un ražošanas tehnoloģijām, cenšoties minēt, kas snīkeru dizaina risinājumos un patēriņa musturos būs noteicošais nākotnē – ego vai eko?
Sagaidot armēņu mākslinieka, kinorežisora un scenārista Sergeja Paradžanova jubileju, 28. janvārī kinoteātrī Auseklis Talsos iesāksies viņa simtgadei veltītu pasākumu cikls – ar 1969. gadā tapušās filmas Granāta krāsa seansu (plkst. 17.00) un viņa personības un daiļrades iedvesmotās mākslinieces Karinē Paronjancas tāda paša nosaukuma izstādes atklāšanu (plkst. 16.00).
Kur paliek tie rakstnieki, kuri vairs neraksta? Vietā, no kuras var ienākt prātā tiem, kuri raksta! – ar Gustava Terzena un Martas Seleckas dialoga pinpongu tiek pieteikta literārā tūrisma dokumentālā raidījumu cikla Literatūre jaunā sezona, kas tiks atklāta 7. janvārī un būs skatāma katru otro sestdienu plkst. 17.30 Latvijas Televīzijas 1. kanāla ēterā un portālā REplay.lv, kur var noskatīties arī aizvadīto sezonu ierakstus.
Šie divi gadi ir paskrējuši milzīgā ātrumā ar ļoti spilgtiem iespaidiem par radošumu, – pagājušajā nedēļā Rīgas Baleta skolā norisinājās Latvijas Dejas informācijas centra pasākumu cikla Deja domā. Dejas balvu gaidot saruna ar Dejas balvas žūrijas pārstāvēm, kuras atskatījās uz vērtēšanas procesā gūto pieredzi un dalījās ar vērojumiem par valdošajām tendencēm, aktualitātēm un izaicinājumiem dejas jomā.
"Mēs visi varam sadoties rokās. Mūsos ir milzīgs spēks. Jābūt
kopā," saka Jaunā Rīgas teātra aktieris Gerds Lapoška, kurš
ir kļuvis par vienu no redzamākajiem jaunās mākslinieku
paaudzes pārstāvjiem
"Atgriežoties vēsturiskajā ēkā, mēs vēlējāmies atjaunot Ziemassvētku eglīšu tradīciju, kurai ir simboliska nozīme, jo arī 1888. gadā Salamonska cirks, kā tolaik dēvēja Rīgas cirku, tika atklāts tieši ar gadumijas izrādi," saka Rīgas cirka direktore Māra Pāvula.
Cik zināms par metamo kauliņu vēsturi vai par to acu izkārtojuma likumsakarībām? Kā darināja ķegļus un spēles bumbas? Kādus mūzikas instrumentus spēlēja rīdzinieki? Vai mūsdienu bērniem viduslaikos atrastos viņu uzmanību piesaistošas rotaļlietas? – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) durvis vērusi izstāde Spēles lieliem un maziem. Spēļu un rotaļu piederumu arheoloģiskie atradumi senajā Rīgā. 13.– 18. gs., kas ļauj rast atbildes uz šiem un virkni citu jautājumu. Tā būs apskatāma līdz 2023. gada 1. oktobrim.
Filma Mans laulību projekts neuzvarēja, bet mēs tik un tā priecāsimies! – pēc 35. Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas Reikjavikā (Islandē) savā Instagram kontā ierakstīja Ņujorkā dzīvojošā latviešu režisore Signe Baumane, kura šajā sociālajā tīklā publicētajā video ļaujas līganai dejai ritmiskas mūzikas pavadībā.
Mākslas muzejā Rīgas Birža līdz 16. janvārim ir apskatāma itāļu mākslinieka Antonio Frančesko Brinas (1540–1586) glezna Dievmāte ar bērnu, kas uz Latviju atceļojusi no viņa tautieša Džordžo Barati privātkolekcijas.
Pēc iespaidīgās šī gada kino ražas izvērtēšanas vakar kinoteātrī Splendid Palace tika paziņoti Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pretendenti. Visvairāk (12) nomināciju ieguva režisora Viestura Kairiša spēlfilma Janvāris par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti 1991. gada barikāžu laika notikumos.
Ar dedzīgu mākslīgo sniega piku kauju starp Ziemassvētku piedzīvojumu filmas visai ģimenei Circenīša Ziemassvētki veidotājiem un skatītājiem pagājušajā nedēļā noslēdzās šī kinodarba pirmizrādes seanss kinoteātrī Kino Citadele.
Šodien, 15. novembrī, LTV1 kanālā plkst. 22 tiks atklāta Latvijas Televīzijas dokumentālo īsfilmu projekta Latvijas kods. Latvija šodien jaunā sezona ar režisores Unas Cekules kinodarbu Viena maza ballīte, kurā, tāpat kā pārējās četrās jaunajās dokumentālajās īsfilmās, tiek meklēta atbilde uz jautājumu, ko nozīmē būt drosmīgam un pieņemt drosmīgus lēmumus.
Viņam patīk to darīt, viņam gribas iet pie cilvēkiem un uzrunāt, un uzrunāt viņš var, jo viņam vienmēr ir, ko teikt, – par savu kolēģi Gunāru Jākobsonu stāsta Sandra Glāzupa.
Es ieteiktu draudzēties ar teātri, kino, mūziku un citām mākslām, jo ikdiena piespiež dvēseli pie zemes un dzen grīdā kā naglu, – saka aktieris Kārlis Arnolds Avots, kurš atveido galveno lomu Viestura Kairiša filmā Janvāris.
Pagājušajā nedēļā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tika prezentēts īsfilmu cikls Dizaina stāsti, kura pirmās trīs sērijas fokusējas uz Latvijas dizaina pirmsākumiem un radošo vidi XX gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.
Šā gada 26. oktobrī būtu apritējuši 85 gadi vienam no spilgtākajiem Latvijas kinodokumentālistiem Ansim Epneram (1937–2003), tāpēc Nacionālā kino centra (NKC) portālā Filmas.lv izveidota jubilejas kolekcija ar 14 darbiem no viņa garās un daudzveidīgās filmogrāfijas, informēja NKC filmu nozares informācijas speciāliste, kinovēsturniece Kristīne Matīsa.
Tik daudz prestižu un nozīmīgu atzinību tik īsā laika sprīdī Latvijas kino nav saņēmis vēl nekad – akcentē Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Mēneša sākumā Mežaparka Lielajā estrādē, Kokaru zālē, tika pasniegtas Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022. Galveno balvu saņēma atbalsta centrs Pērle, kura projektu veidojusi arhitektūras prakse Ēter (sadarbībā ar arhitektu biroju Rīgers). Aicinājām uzvarētājus uz nelielu sarunu par šo un citiem viņu īstenotajiem projektiem.
Monētas stāsta, atklāj un pārsteidz – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. un 5. stāva izstāžu zālēs ir aplūkojama Latvijas Bankas simtgades izstāde Vērtību zīmes, kas aicina novērtēt naudu ne vien kā racionālās saimnieciskās pasaules neatņemamu sastāvdaļu, bet arī kā paliekošu kultūrvēsturisku simbolu, latviešu tautas vēstures un garīgo vērtību iemiesojumu.
"Festivāls ir platforma, kas piedāvā izdevību runāt par tēmām, kas ikdienas ziņu jūklī bieži vien paslīd garām – politiskām, sociālām, ekoloģiskām un citām – un kas citādi līdz mums vispār nenonāktu," saka Rīgas Starptautiskā kinofestivāla radošā direktore Sonora Broka
"Man patīk, ka mikrobudžeta filma uzliek ierobežojumus, tie veicina iztēli un liek meklēt jaunus risinājumus," saka režisore Elza Gauja. Uz Latvijas kinoekrāniem iznāk viņas pirmā pilnmetrāžas spēlfilma Mamma vēl smaida