Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +13 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Magda Riekstiņa

Zaļais kurss sākas ar tīru ielu

Eiropas Zaļais kurss ir aktualitāte, par kuru gan mūsu valstī, gan visā Eiropas Savienībā (ES) pēdējā laikā tiek runāts bieži. Ar Zaļo kursu saistītām tēmām tikapievērsta uzmanība arī Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kurā piedalās 200 pēc nejaušības principa izvēlēti pilsoņi no 27 ES dalībvalstīm (no Latvijas – divi pārstāvji).

Aizbrauc mazāk. Vai tiešām?

Pandēmijas pirmajā gadā, t. i., 2020. gadā, Latvija nav piedzīvojusi milzīga iedzīvotāju skaita aizbraukšanu. Pat tieši pretēji – aizbraucēju bijis mazāk nekā XXI gadsimta otrās desmitgades sākumā. To atklāj Centrālās statistikas pārvaldes dati par migrāciju no 2011. līdz 2020. gadam. Dati par pagājušo gadu vēl jāgaida, tomēr kopumā secināms, ka atšķirībā no 2008.–2010. gada finanšu krīzes Covid-19 krīze, lai arī ir satricinājusi uzņēmējdarbības vidi un saasinājusi bezdarba riskus, neizraisa jaunu "lielo aizbraukšanu".

Gadumijas runa ierēdņiem

Savā gadumijas runā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja: "Ikvienam uzņēmumam mūsu tautsaimniecībā ir vieta – gan lielam eksportējošam, gan mazam mājražotājam. [..] Mūsu mērķis ir radīt aizvien labākus uzņēmējdarbības apstākļus."

Gaidāma vilcienu sinerģija

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem samazinājās pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Ar dzelzceļa transportu 2021. gada pirmajos deviņos mēnešos tika pārvadāti 8,3 miljoni pasažieru, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē gada griezumā samazinājās par 18,9%, bet starptautiskajos pārvadājumos – pat par 86,4%, rāda CSP dati. Galvenais pasažieru skaita krituma iemesls ir Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.

2022. gadā – pret nabadzību

Noslēgumam tuvojas jau otrais gads, kura aktualitāte ir Covid-19 pandēmija. Saprotams, ka gadumijas pusnaktī pandēmija neizgaisīs un ar to nāksies sadzīvot arī turpmāk. To ņemot vērā, gan valdībai, gan kopumā sabiedrībai būtu vērts izvairīties no sakāpinātiem pārspīlējumiem.

No sertifikāta līdz algām

Decembrī uz aizejošajā gadā pieņemtajiem lēmumiem atskatās dažādas institūcijas, un izņēmums nav arī Eiropas Parlaments (EP). Jāatgādina, ka EP no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ievēlēti 705 deputāti, un viņu vidū ir astoņi Latvijas pārstāvji.

Svētki neparastos laikos

Apstākļi, kādos tiek sagaidīti Ziemassvētki, gan mūsu valstī, gan citur pasaulē ir sarežģīti. Jaunais Covid-19 paveids omikrons ne tikai licis daudzviet pastiprināt ierobežojumus un apgrūtinājis starpvalstu ceļošanu, bet arī mazinājis cerības, ka jāiztur vēl tikai īss brīdis un pandēmija beigsies. Cilvēki, kuri iepriekš pauda, ka 11. janvāri, kas Latvijā ir ārkārtējās situācijas iespējamais beigu datums, uztver gluži kā oficiāli izsludinātu pandēmijas finālu, tagad atzīst, ka ziemas mēneši aizritēs Covid-19 risku ēnā un epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās, visticamāk, gaidāma vien pavasarī.

Reizēm vērts ieklausīties

Nesen uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paziņoja – ja "Veselības ministrija turpinās īstenot kovida vīrusa izplatību veicinošu politiku tirdzniecības nozarē, neatļaujot strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās, LTRK Padome lems par veselības ministra Daniela Pavļuta demisijas pieprasīšanu".

Trūkst uzticēšanās valdībai

Nesen Latvijas Banka nāca klajā ar secinājumiem par ēnu ekonomiku, īpaši akcentējot aplokšņu algas. No ekspertu atziņām izriet, ka mūsu valstī aplokšņu algu maksāšana ir izplatīta uzņēmumos, kuros ir neliels darbinieku skaits un zems oficiālā atalgojuma līmenis. Tiesa gan, netiek apgalvots, ka aplokšņu algu vispār nav milzīgos uzņēmumos un dāsni atalgotu darbinieku vidē. Eksperti pieļauj, ka aplokšņu algas figurē 8% lielo uzņēmumu un ka augstu ienākumu saņēmēju grupā neoficiālās piemaksas veido 6% no oficiālās algas.

Pagrieziena punkts

Tuvojas 15. decembris, kad arī privātajā sektorā klātienē strādājošajiem darbiniekiem nepieciešams Covid-19 sertifikāts vai vismaz jābūt veiktai vakcinācijai un tikai jāgaida sertifikāta saņemšana.

Ļoti samudžināti noteikumi

Covid-19 sertifikātu pārbaude pēdējā laikā ir kļuvusi par ikdienu. Gan tirdzniecības, gan pakalpojumu, gan vēl citu nozaru darbinieki pārbauda sertifikātus, un paralēli tam no uzņēmēju vides nāk informācija, ka valsts dienesti savukārt pārbauda, vai pārbaudītāji veicamās pārbaudes īsteno precīzi.

Interneta lavīnas efekts

Pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi, vakcinācija pret Covid19, situācija uz Polijas–Baltkrievijas robežas – tās ir tikai dažas no tēmām, kas pēdējā laikā raisījušas diskusijas par to, kādu informāciju saņem sabiedrība un kā šī informācija tiek uztverta.

Izstādes EXPO tēls un jēga

Saistībā ar to, ka nesen – 27. novembrī – pasaules izstādē EXPO, kas norit Dubaijā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), notika Latvijas Nacionālā diena, šai izstādei, kura sākās jau 1. oktobrī, tika pievērsta īpaša uzmanība. Sociālajos tīklos virmoja dažādas dzēlības par to, cik jēgpilna vispār ir EXPO apmeklēšana, bet ar izstādi saistītie sabiedrisko attiecību vēstījumi akcentēja tikai pozitīvo. Tā sakot, kā jau parasti, – sociālajos tīklos tiek pausts viedoklis "Viss ir slikti!", sabiedrisko attiecību kampaņās – "Viss ir brīnišķīgi!".

Neiestigt vēlmju domāšanā

Aizvadītajā nedēļā, kad Austrijā jau bija ieviesta mājsēde un ierobežojumi ietekmēja dzīvi arī citās valstīs, kāda relīze par starptautisku pasākumu Somijā sākās ar vārdiem "pasaule palēnām atgriežas ierastajā pirmspandēmijas režīmā", radot visai ironisku iespaidu. Tiesa gan, tajā pašā laikā informācijā par Eiropas Savienības mēroga diskusijām, kas plānotas vairākās valstīs, daudz reālistiskāk tika norādīts, ka joprojām jārēķinās ar Covid-19 radīto nestabilitāti.

Virtuālo pārspīlējumu riski

Aptuveni piecu mēnešu laikā Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, uzrādīšana un QR koda nolasīšana ir kļuvusi par ikdienu, padarot mūsu dzīvi aizvien digitālāku.

Ceļā uz lielāku labklājību

Latvijā 2070. gadā būs lielāka labklājība nekā patlaban tad, ja tiks celts izglītības līmenis. Tas secināts pētījumā, ko veikusi kompānija SKDS.

Jāstiprina klasiskie mediji

Dezinformācija patlaban īpaši vērienīgi izplatās digitālajā vidē, sociālie tīkli vēl pagaidām ir necivilizēti džungļi, turklāt problēma tā, ka ne tikai sociālo tīklu lietotāji, bet arī normatīvā regulējuma veidotāji un lēmumu pieņēmēji novērtē par zemu dezinformācijas ietekmes spēku.

Gan pareizi, gan greizi soļi

Tātad ir nolemts – sākot ar 15. novembri, tiek atcelti stingrie ierobežojumi jeb lokdauns, kas mūsu valstī bija spēkā no 21. oktobra.

Bez sertifikāta neesi gaidīts

Latvijas sabiedrībai jāgatavojas tam, ka no 15. novembra publiskā sektora darbiniekiem, kā arī visiem tiem, kuriem darbā jāsastopas ar lielu cilvēku skaitu, jābūt Covid-19 sertifikātam, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu. Savukārt visiem klātienē strādājošajiem sertifikāts būs nepieciešams no 15. decembra, turklāt gan publiskajā, gan privātajā sektorā. (Detalizēta informācija atrodama vietnē covid19.gov.lv un Valsts darba inspekcijas mājaslapā).

Aktualitāte – digitālais eiro

Valdība šajā nedēļā uzklausīja informāciju par Eiropas Centrālās bankas digitālā eiro projekta izpētes sākšanu. Ierēdnieciskais definējums ir tāds, ka digitālais eiro būs "tā turētāja prasība pret eirosistēmu digitālā formā". Latvijas Bankas pētījums Maksājumu radars atklāj, ka par digitālo eiro ir dzirdējuši 29% mūsu valsts iedzīvotāju.