Pēdējā laikā bieži manāmajās
diskusijās par latviešu valodas un
citu valodu līdzāspastāvēšanu
uzmanības vērts ir aspekts, kas
saistīts ar latviešu valodu kā
vairāku nozaru izdzīvošanas
pamatu.
Rīgā no šā gada 1. janvāra ir ieviesta tūrisma nodeva. Šāds solis bija plānots jau agrāk, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē tika atlikts. Savukārt tagad visām Rīgas tūristu mītnēm būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra viesa nakšņošanas diennakti.
Jaunajā, 2023. gadā aktuāla būs ne tikai ekonomikas, bet arī drošības stiprināšana, tāpēc ir svarīgi būt drosmīgiem un saliedētiem, kā arī apzināties savu spēku, – šāds secinājums izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) un Valsts prezidenta Egila Levita gadumijas uzrunām.
Pēdējie trīs gadi – kopš 2020. gada marta, kad sākās Covid-19 pandēmija, – ir nesuši vairākus pārbaudījumus mūsu sabiedrības līdzsvarotībai un saliedētībai.
Ziemassvētkus šogad sagaidām
apstākļos, kuros nācies pierast pie
daudz kā tāda, kas prasa izturību.
Esam pieraduši pie ziņām par
Krievijas izraisīto karu Ukrainā, un
tieši Ziemassvētkos kopš kara
sākuma būs pagājuši desmit mēneši.
Jaunās valdības deklarācijas sadaļā Mājokļi lasāmi šādi skaisti solījumi "Stimulēsim investīcijas daudzdzīvokļu īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā" un "Palielināsim mājokļu pieejamību reģionos".
Mūsu valstij nepieciešams pašreizējai situācijai atbilstošs zīmols ārvalstu tūristu piesaistei, un šis zīmols varētu būt New Nordic, ko latviešu valodā var tulkot kā Jaunā Ziemeļvalsts. Šādu ideju nesen notikušajā Latvijas Tūrisma forumā 2022 izteica Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, tūrisma uzņēmuma BalticVision vadītājs un līdzīpašnieks Ēriks Lingebērziņš.
Karš, kas notiek Ukrainā, rada bažas par to, cik droši ir uzturēties Latvijā un citās valstīs, kuras robežojas ar Krieviju. Šāda atziņa izskanēja nesen notikušajā Latvijas Tūrisma forumā 2022, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Diskusijas par to, vai Latvijai ekonomikā, kultūrā, mediju vidē un citās jomās ir nepieciešams tas, kas nāk no Krievijas, nerimst, tieši pretēji – saasinās.
Topošās valdības veidošanu raksturo diskusijas par to, vajag vai nevajag Latvijā klimata un enerģētikas ministru. Enerģētikai patlaban tiek pievērsta liela uzmanība, tomēr vienlaikus vērojams visai fragmentārs skatījums.
Pārliecība, ka ikviena jaunievēlētā Saeima un katra nākamā valdība nodrošinās vieglāku dzīvi, gan raksturīga vien nelielai mūsu sabiedrības daļai, kas allaž vēlēšanās cer nobalsot par politisko Laimes lāci, kurš paaugstinās vispārējo labklājību.
Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienu svinēsim jau
rīt. Šajā gadā gan trūkst tā emocionālā pacēluma, kas valdīja
pirms četriem gadiem, kad tika
svinēta mūsu valsts simtgade.
Pagājušajā nedēļā, reaģējot uz Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa "Latvijas ārpolitiskajām pozīcijām neatbilstošajiem izteikumiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu", ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālā vēstulē A. Elksniņam atgādināja, ka "Latvija kategoriski nosoda Krievijas neattaisnojamo, nelikumīgo un neizprovocēto militāro agresiju pret Ukrainu".
Latvijā emigrācijas un reemigrācijas rādītāji ir līdzīgi – no valsts emigrē tikpat daudz cilvēku, cik atgriežas. Šādus Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktores Intas Mieriņas vārdus, kas teikti Latvijas Radio, citē LETA.
Dezinformācija interneta laikmetā izplatās visai viltīgi, un, lai neapmaldītos dezinformācijas radītajos labirintos, ļoti svarīga ir kritiskā domāšana, taču tās daļai mūsu sabiedrības pietrūkst.
Latvijas sabiedrībā vērojamās,
vētrainās diskusijas par naida
izpausmēm nesen vēl vairāk
saasināja notikumi Daugavpilī,
kur tika demontēti padomju
okupācijas režīmu slavinošie
objekti.
Bažas par to, ka Latvija pēc sabiedrības labklājību raksturojošajiem kritērijiem atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm, pēdējos gados ir izskanējušas bieži. Nesen konferencē Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus uz to uzmanību vērsa arī Valsts prezidents Egils Levits un sacīja: "Nedrīkstētu būt tā, ka pēc astoņiem gadiem, 2030. gadā, mēs būsim spiesti atzīt, ka esam vēl tālāk atpalikuši no Baltijas kaimiņiem kā šodien, 2022. gadā."
Pēdējā laikā mūsu sabiedrībā aktualizēts temats par naida runu internetā. Nenoliedzami naida runa var izskanēt arī klātienes sarunās un draudi var tikt izteikti, tai personai, kurai draudi tiek adresēti, klāt neesot. Taču to, ka jau vairākus gadus tieši sociālo tīklu diskusijas bieži balansē uz naida runas robežas, ignorēt nevar.
Kopš Krievijas iebrukuma
Ukrainā pagājuši jau astoņi
mēneši, un uz šī kara fona visai
nozīmīgs ir Eiropas Parlamenta
(EP) lēmums 2022. gada Saharova balvu piešķirt "drosmīgajai Ukrainas tautai, ko pārstāv tās prezidents,
ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība".