Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +14 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Magda Riekstiņa

Svarīga ir valsts politika

Ekonomiskais dzelzs priekškars, kas pēc 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir aizvilkts starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES), kā arī kopumā Rietumiem, liek domāt par alternatīvām, kas Latvijai aizstātu sadarbību ar agresīvo kaimiņvalsti.

Bez panikas un bez ilūzijām

Divas nedēļas pagājušas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un to laikā mūsu sabiedrībā vienlaikus izskanējuši gan aicinājumi nevairot paniku, gan pieprasījumi sniegt precīzas prognozes dažādiem – arī draudīgiem – nākotnes scenārijiem.

Būt vienotiem, nevis naiviem

Pēdējā laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) visai uzsvērti aicinājis sabiedrību būt saliedētai. Pēc būtības šādu aicinājumu var vērtēt atzinīgi – Latvijas iedzīvotājiem, kuri jau divus gadus spiesti pielāgoties Covid-19 pandēmijai, šoziem sadzīvot ar inflāciju un kuriem kopš 24. februāra satraukumu rada Krievijas iebrukums Ukrainā, strīdi par nacionālo tematiku nekādā ziņā nav vajadzīgi. Turklāt skaidrs, ka, tuvojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, nacionālus saukļus var izmantot dažādu virzienu politiskie radikāļi.

Jāapzinās reālie riski

Pirms dažām dienām, kad medijos un sociālajos tīklos parādījās fotogrāfijas un videomateriāli, kas atainoja Krievijas armijas uzbrukumā cietušo Ukrainas pilsētu Harkivu, kāds Latvijas uzņēmums preses relīzē pauda bažas, ka "saistībā ar naudas plūsmas problēmām no Krievijas daudziem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem var rasties finansiālas grūtības".

Kad aiz robežas ir karš

Kopš tā brīža, kad 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, Eiropa vairs nav tāda, kāda bija līdz tam. Šāda atziņa izskanēja Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā , kas pagājušajā nedēļā noritēja Dublinā, un to preses konferencē uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Beļģijas Gijs Verhofstadts. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienība (ES) kļūs saliedētāka un ka vairāk uzmanības tiks pievērsts aizsardzībai militārajā aspektā, un paralēli tam asāk iezīmēsies ES norobežošanās no Krievijas.

Kritika un dezinformācija

Dezinformācijas straujā izplatība kļuvusi par nopietnu problēmu, ko nevar atstāt bez ievērības, – šāda atziņa pēdējā laikā dzirdēta bieži. Dezinformācijas izplatības mazināšana ir viens no mērķiem, ko cer sasniegt Eiropas Savienības (ES) institūcijas, īstenojot digitālās vides reformu (par šo reformu jau bija lasāms 22. februāra Dienā).

Liktenīgais sertifikāts

Periods, kad Latvijā plašumā vērsās Covid-19 digitālā sertifikāta lietošana, tuvojas beigām, un šopavasar sertifikāta prasīšana valsts iekšienē kļūs aizvien retāka. To, kāda būs situācija rudenī, rādīs laiks, un jāņem vērā, ka pandēmijas divi gadi ir nesuši visdažādākos epidemioloģiskās situācijas pavērsienus.

Starta signāls uzņēmējiem

Valdība sev raksturīgajā lēnajā, uz kompromisiem vērstajā stilā, sākot epidemioloģisko ierobežojumu mīkstināšanu, ir pāri laukumam ieripinājusi bumbu uzņēmēju pusē, simboliski norādot – spēlējiet un parādiet, ko protat!

Jauna iespēja mūsu valstij

Pretēji prognozēm, ka prasība, lai daudziem strādājošajiem būtu Covid-19 digitālais sertifikāts, Latvijā radīs milzīgu bezdarbnieku skaita pieaugumu, tā nav noticis.

Prognozē trauksmainu gadu

Ražošanu atšķirībā no pakalpojumu sektora un mazumtirdzniecības Covid-19 pandēmija tiešā veidā ir ietekmējusi maz.

Vārda brīvība un tolerance

Vārda un domas brīvība ir nozīmīga vērtība, kura jāaizstāv Eiropas Parlamentam. Tā, spriežot pēc Eirobarometra aptaujas, uzskata 27% respondentu kopumā Eiropas Savienībā un 26% tieši Latvijā. Diskusijas par vārda brīvību īpaši saasinājušās Covid-19 pandēmijas laikā, turklāt, pastāvot epidemioloģiskajiem ierobežojumiem un attīstoties modernajām tehnoloģijām, iedzīvotāji aizvien vairāk lieto sociālos tīklus, kas ļauj ikvienam publiski paust savu viedokli.

Zaļais un sarkanais režīms

Brīdī, kad daudzās valstīs tiek mainīti Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi, arī Latvijā šķēpi tiek lauzti par to, cik jēgpilni ir saglabāt "zaļo režīmu" ("Ieeja tikai armCovid-19 digitālajiem sertifikātiem") un "sarkano režīmu" ("Var apmeklēt, neuzrādot sertifikātu").

Kuram ticēt, kuram neticēt?

Brīžos, "kad Latvijas valsts augstākās amatpersonas runā par stāvokli valstī, valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tamlīdzīgām tēmām, cik lielā mērā jūs ticat viņu teiktajam?" iedzīvotājiem jautāja pētījumu centrs SKDS. Par atbildēm sociālajos tīklos informēja SKDS direktors Arnis Kaktiņš: "31% netic nevienam vārdam, bet 41% drīzāk netic. 4% pilnībā tic, bet 18% drīzāk tic. Kopš 2020. gada decembra neticība ir pieaugusi."

Politiķi ignorē problēmu

Latvijā šogad ir otrā zemākā minimālā mēnešalga Eiropas Savienībā (ES) – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, t. i., bruto. Zemāka minimālā alga ir tikai Bulgārijā – 332 eiro.

Konservatīvie un liberāļi

Latvijas iedzīvotāji gadiem esot atbalstījuši liberālu, nevis konservatīvu ekonomiku, un tā rezultātā šobrīd neizdodas raiti pārvarēt krīzes – gan Covid-19 krīzi, gan energokrīzi. Šāds viedoklis pēdējā laikā izskan saistībā ar Latvijas ekonomiskajām problēmām un politiskajām izvēlēm šo problēmu risināšanā.

Neticiet tam, ka tūrisma laiks ir pagājis!

Darījumu tūrisms jeb starptautiskajā vidē lietotais jēdziens MICE (saīsinājumā no angļu valodas vārdu Meetings, Incentives, Conferences and Events/Exhibitions pirmajiem burtiem), kas ietver dažādu konferenču, kongresu, semināru, diskusiju un samitu organizēšanu un uzņemšanu, pirms Covid-19 pandēmijas bija ļoti nozīmīgs Polijas galvaspilsētas Varšavas tūrisma industrijas darbības virziens.

Jauna vai veca ideja?

Elektrības cenu augšupeja un ģeopolitiskā spriedze veicina to, ka mūsu sabiedrības dienaskārtībā atkal parādās tādas frāzes kā "Vajag enerģētisko neatkarību!" un "Jābūvē sava atomelektrostacija (AES) – Latvijai vienai pašai vai visām Baltijas valstīm kopā!". Izskan arī visai ekstravaganti viedokļi – gan elektrības cenu kāpums tiek skaidrots ar Covid-19 pandēmiju, gan tiek apgalvots, ka līdz šim elektrība esot bijusi tik lēta, ka sabiedrība pieradusi to tērēt neracionāli. Patiesībā, protams, pandēmija tiešā veidā nav elektrības cenu kāpuma izraisītāja, un arī iepriekš, kad par Covid-19 pat nerunāja, elektrības cena bija mainīga.

Lai nauda paliktu Latvijā

Katrs eiro, ko iedzīvotāji iztērē aiz mūsu valsts robežām, ir zaudējums Latvijas ekonomikai. Šādu viedokli nesen LTV1 raidījumā 1:1 pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viesnīcu biznesam joprojām sarežģīti laiki

Pagājušā gada 11 mēnešos Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojuši kopumā 1,2 miljoni ārvalstu un vietējo ceļotāju, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2020. gada 11 mēnešos un par 54,4% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā 2019. gadā, tātad vēl pirms Covid-19 pandēmijas, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

No pārtikas līdz transportam

Kopumā 51 rekomendācija, kas veltīta situācijas uzlabošanai klimata pārmaiņu, vides un veselības jomā, tika pieņemta Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kas janvāra pirmajā pusē noritēja Polijas galvaspilsētā Varšavā.

Politiķi augstprātības gūstā

Latvijas sabiedrība ir pacietīga, sīksta, vērsta uz pielāgošanos apstākļiem un grūtību pārvarēšanu. Līdz šim mūsu sabiedrība ir samierinājusies ar strauji mainīgiem, brīžiem neloģiskiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kā arī ir piedevusi Veselības ministrijai un visai valdībai vakcinācijas procesa haotisko organizēšanu, kuras laikā izpaudusies necieņa pat pret tiem iedzīvotājiem, kuri nešauboties vēlējās ātri vakcinēties.

Sertifikāta mērķis – palīdzēt

Pienācis laiks "atteikties no zaļās zonas. Zaļā sertifikāta ideja sevi izsmēlusi", otrdien paziņoja Saeimas deputāts Edgars Tavars (ZZS), aizsākot diskusiju par šo sertifikātu