Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 6. aprīlis
Filips, Vīlips, Zinta, Dzinta

Magda Riekstiņa

Kā informētu sabiedrību?

Karam Ukrainā ieilgstot, izskan amatpersonām adresēta prasība izskaidrot, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja pie mūsu valsts austrumu robežas pastiprinātos militārie draudi.

Ielu nosaukumu rokādes

Plašu sabiedrības uzmanību nesen piesaistīja sociālajos tīklos publiskotā informācija, ka "Valsts valodas centrs, pamatojoties uz Didža Šēnberga iesniegumu, atzinis par atbilstošiem priekšlikumus Lomonosova, Puškina, Turgeņeva, Rusas, Ļermontova, Eizenšteina, Saharova, Keldiša ielas aizstāt ar Mauriņas, Mīlenbaha, Purvīša, [Ulda] Bērziņa, Plūdoņa, Brigaderes, Skalbes, Kaudzīšu ielām".

Modinātājzvans politiķiem

Nesen tika publiskots Eiropas pilsētu Investīciju pievilcības pētījums, ko veido kompānija EY. Tas atklāj, ka no 40 pilsētām Rīga ierindojas 37. vietā, Viļņa – 32. Tallina šajā sarakstā nav minēta. Par investēšanai pievilcīgākajām pilsētām Eiropā ir atzītas Londona, Parīze un Frankfurte.

Solījumi rūpīgi jāizvērtē

Saeimas vēlēšanas ierasti tiek saistītas ar cerībām, ka būs labāk, tiks ievēlēti tādi deputāti, kuri vairāk rūpēsies par sabiedrības labklājību, un tiks izveidota tāda valdība, kura strādās gudrāk par iepriekšējo.

Draudīgais domino efekts

Daudzi Latvijas iedzīvotāji jau ir apraduši ar domu, ka rudenī un ziemā neatliekamie tēriņi prasīs lielāku daļu no ienākumiem, nekā ierasts.

Atpaliekam. Ko darīt?

Pēdējā laikā aizvien biežāk parādās vēstis, kas liecina – sabiedrības labklājības līmenis mūsu valstī ir viszemākais Baltijā.

Haosu nevaram atļauties

Latvijas ekonomika ir veiksmīgi pārcietusi Covid-19 pandēmijas radīto krīzi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā pasliktinājis nākotnes perspektīvas, ir secinājusi Eiropas Komisija (EK).

Integrācijas stāsts nav galā

Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, mūsu valstī daudz tiek spriests par te dzīvojošo krievvalodīgo integrāciju un par nepieciešamību stiprināt viņu lojalitāti Latvijai.

Cer uz veiksmīgu vasaru

Maijā izmitināšanas nozares uzņēmēju konfidences rādītājs sasniedzis augstāko vērtību gandrīz trīs gadu laikā, t. i., kopš 2019. gada jūnija, un bija 38,9.

Pašpietiekamība bez galējībām

Gadiem ilgi mūsu valstī tika runāts, ka Latvijas ekonomikai jābūt tādai, ko var raksturot ar vārdiem "maza, bet atvērta", uzsverot, ka svarīgi ir paplašināt eksportu un ka nevar iztikt bez importa.

Lēni ne vienmēr ir labi

Aizvadītajā nedēļā savdabīgu iespaidu atstāja politiķu spriešana par turpmāko atbalstu Ukrainas bēgļiem, kuri ieradušies Latvijā. It īpaši dīvains iespaids radās, skatoties politiskos strīdus LTV1 diskusiju raidījumā Kas notiek Latvijā?.

Vajag plānu rudenim

Rudenī iespējams kāds no četriem Covid-19 izplatības scenārijiem. Šādu prognozi medijos, to vidū TV 24, izteicis epidemiologs Ņikita Trojanskis. Covid-19 pandēmijas gaitā gan Latvija, gan citas valstis jau ir pieredzējušas, ka realitātē epidemioloģiskā situācija var izrādīties labāka, nekā prognozēts, bet var arī piepildīties paši drūmākie pieļāvumi.

Tirgu virza vēlme pēc brīvības

Gan Covid-19 pandēmija, gan paaudžu maiņa ienes jaunas tendences mājokļu tirgū un visā nekustamo īpašumu nozarē. Tas jūtams ne tikai mūsu valstī, bet arī citur Eiropas Savienībā (ES).

Augstākas algas, mazāk pelēkās naudas

Uzskats, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā viss notiek labāk nekā pie mums, Latvijā, ir bieži dzirdams jau gadiem. Tiek uzsvērts tas, ka Igaunijā ir augstāks sabiedrības turības līmenis, Ziemeļvalstu ētikas standartiem tuvāka uzņēmējdarbības vide, labāk attīstīta e-pārvalde un līdz ar to arī labākas digitālās prasmes gan valsts sektorā, gan kopumā sabiedrībā. Tāpat tiek uzsvērts, ka Covid-19 pandēmijas gados Igaunijā veiksmīgāk nekā mūsu valstī sabalansēta cīņa pret Covid-19 ar ierobežojumu skarto nozaru saglabāšanu.

Uzņēmēju tēls un politika

Uzņēmēju reputācija mūsu sabiedrībā ir diskutabla, un it īpaši pretrunīga tā kļūst brīdī, kad uzņēmēji sper soli politikas virzienā.

Svarīgi nepieļaut netaisnību

Nesen Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vērsa uzmanību uz to, ka 1. maijā beidzās valsts atbalsts siltumapgādes maksājumiem mājsaimniecībām, kas paredzēja to, ka maksimālais siltumenerģijas tarifs nepārsniedz 68 eiro par megavatstundu (MWh).

Bez šokējošiem jaunumiem

Vakar publiskotais Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga ) pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs lielus pārsteigumus nav sagādājis.

Politiķiem jādomā plašāk

Pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā audzis par 13%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Mūsu kaimiņvalstīs inflācija ir vēl augstāka – Lietuvā tuvojas 17%, bet Igaunijā sasniedz gandrīz 19%.

Eiropas diena kara ēnā

Vakardiena, 9. maijs, ir viens no tiem datumiem, ap kuru mūsu valstī jau gadiem vērpjas gan politiskās cīņas, gan strīdi sabiedrībā. Diskutējot par Baltijas sarežģīto vēsturi, nereti tiek piemirsts, ka šajā datumā Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek atzīmēta Eiropas diena.

Vai tūrisma nozare uzelpos?

Maijs ir tas gada mēnesis, kad Latvijā sākas ārvalstu tūristu uzņemšanas sezona. Tūrisma nozare divos Covid-19 pandēmijas gados ir cietusi ļoti smagi, jo vairākas reizes bijusi spiesta darbību vispār apturēt, turklāt arī tajos brīžos, kad epidemioloģisko ierobežojumu bijis mazāk, ar pilnu jaudu strādāt nevarēja. Savukārt šobrīd tūrismam par labu nenāk ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Mūsu spēks ir mērķtiecībā

Trešdien, 4. maijā, mūsu valsts svin Neatkarības atjaunošanas dienu. Te jāatgādina, ka deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika pieņemta 1990. gada 4. maijā.

Aktuālāka kļuvusi drošība

Noslēgumam tuvojas Eiropas Savienības (ES) institūciju organizētā Konference par Eiropas nākotni, kuras ietvaros norit četras iedzīvotāju paneļdiskusijas. Diena jau rakstīja, ka šīm eiropiešu paneļdiskusijām ir atšķirīgas tēmas: Spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums, nodarbinātība, izglītība, kultūra, jaunatne, sports un digitālā pārkārtošanās, Eiropas demokrātija, vērtības, tiesības, tiesiskums un drošība, Klimata pārmaiņas, vide un veselība, kā arī ES pasaulē un migrācija.

Vērtē darbu, nevis partiju

Uzņēmēji ministrus vērtē pēc profesionālā veikuma, nevis pēc politiskās partijas. Šāds secinājums izriet no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) nesen publiskotajiem aptaujas datiem.

Sava valoda jāsargā pašiem

Krievijas sāktais karš Ukrainā jau gandrīz divus mēnešus atbalsojas arī Latvijā, aktualizējot senas problēmas mūsu valstī. Viena no tām ir latviešu valodas reālā situācija uz krievu valodas lietošanas fona.