Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Mārtiņš Apinis

Nākotnes pensionāri var būt pašreizējo zemo algu gūstekņi(27)

Dinamika ir pozitīva, taču, lai izskaustu nabadzību vecāka gadagājuma ļaužu vidū, ar to ir par maz. Runa ir par vidējās vecuma pensijas izmaiņu tendencēm Latvijā. Kopš XXI gadsimta sākuma vidējās vecuma pensijas apmērs Latvijā ir gandrīz četrkāršojies. Cenas šajā laika periodā nav augušas tik strauji, un nosacīti var runāt arī par pensionāru pirktspējas palielināšanos.

Tuvu jauniem rekordiem(1)

Vienlaikus gan optimistisku, gan arī trauksmi radošu ziņu plūsma par situāciju pasaules finanšu tirgos ir radījusi visai neviennozīmīgu konjunktūru. Globālā ekonomikas pieauguma bremzēšanās un saspīlētās tirdzniecības attiecības liek saglabāt piesardzību pret jaunu investīciju veikšanu, tomēr vienlaikus netrūkst labu ziņu, kas rada potenciālu korporatīvās peļņas pieaugumam, tādējādi radot cerības par to, ka pērn sasniegtie akciju tirgus rekordi varētu tikt pārspēti.

Pusmiljonam nekas nav uzkrāts pensiju otrajā līmenī(20)

"Mums jāapzinās, ka ir liela strādājošo daļa, kas šobrīd otrajā pensiju līmenī neko nav uzkrājuši. Ja runājam par to uzkrāto kapitāla daļu, kas svārstās starp pieciem un desmit tūkstošiem eiro, tad šajā grupā ir 185 000 cilvēku. Tas gan ir vairāk par vienu tūkstoti, bet to nevar uzskatīt par nopietnu pensijas kapitālu," par ieguldījumiem pensiju otrajā līmenī ar Luminor Asset Management valdes locekli Iļju Arefjevu sarunājas Mārtiņš Apinis.

Rūpnieki pagaidām turas labi

Latvijas apstrādes rūpniecības rādītāji turpina priecēt, turklāt šobrīd izaugsmes temps pat ir kļuvis straujāks nekā pirms gada, kad pasaules tautsaimniecības konjunktūra šķita krietni labvēlīgāka nekā patlaban. Vienlaikus lēnāks nekā pērn ekonomiskais pieaugums pasaulē mūsu rūpnieku datus var padarīt pieticīgākus nekā līdz šim.

Latvija turpina saglabāt kontrastu zemes statusu(9)

Valsts ekonomisko augšupeju dažādi reģioni izjūt atšķirīgi. Latvijā netrūkst vietu, kur bezdarba līmenis noslīdējis līdz vēsturiski zemākajam līmenim un ir līdzīgs kā industriāli attīstītās Eiropas valstīs, taču vēl aizvien ir visai plaši apvidi, kur par laika ritumu var liecināt jaunas paaudzes viedtelefoni turīgākās sabiedrības daļas iedzīvotāju rokās, taču bezdarba līmenis ir visai līdzīgs tam, kāds bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un aizvien atrodas virs 20% līmeņa. Turklāt tas noticis, pat neskatoties uz pieaugušo iedzīvotāju migrāciju, kurai vismaz daļēji vajadzētu palīdzēt bezdarba līmeni samazināt.

Tīko pēc jauniem mājokļiem(1)

Ekonomikas augšupeja, kas vismaz daļai sabiedrības ir veicinājusi ienākumu palielināšanos, nes pozitīvas korekcijas arī mājokļu tirgū. Komercbanku pārstāvji zina stāstīt, ka iedzīvotāju interese par hipotekāro kredītu saņemšanu kļūst aizvien jūtamāka.

Eirozonā daži turpina staigāt pa naža asmeni(3)

Pagājušā gada labvēlīgā tautsaimniecības konjunktūra pasaulē ir bijusi veicinoša eirozonas valdību kopējam parāda apjoma samazinājumam pret ekonomikas apjomu. Kā liecina Tradingeconomics dati, pagājušajā gadā eirozonas valdību kopējais parāds pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir sarucis par 2 procentpunktiem – līdz 85,1%.

ASV un Ķīnas tirdzniecības karš vēl nedraud ar katastrofu(18)

Visai ilgstošais riņķa dancis ap ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībām šomēnes ir ieguvis reālus apveidus. ASV paziņojušas, ka noteiks 25% ievedmuitu Ķīnas preču importam 200 miljardu ASV dolāru (ap 179 miljardiem eiro) vērtībā, uz to pretējā puse atbildējusi ar to, ka no 1. jūnija noteiks muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu eiro vērtībā. Tas ļāvis izvirzīt hipotēzes par procesiem, kas draud ievirzīt globālās tirdzniecības apsīkumu. Turklāt arī pasaules ekonomiskā izaugsme ir sākusi piebremzēties. Šis norises neies secen arī Latvijai, kura pati ir plaši atvērta ārējiem tirgiem, turklāt mūsu valsts ekonomikā preču un pakalpojumu eksportam ir visai liela loma.

Naftas tirgus dilemmas(4)

Neraugoties uz to, ka pasaules biržās šogad nafta ir bijusi viens no ienesīgākajiem ieguldījuma veidiem, nav pārāk lielu cerību, ka līdzšinējā dinamika saglabāsies. Ir gan jāņem vērā augošā ģeopolitiskā spriedze, kas jau gadu desmitiem ir viens no galvenajiem melnā zelta cenas augšupejas virzītājiem.

Cenas tuvu vēsturiskajām virsotnēm(3)

Neraugoties uz to, ka ekonomiskie notikumi pasaulē nav tādi, kas liecinātu par nepārprotamu izaugsmi, finanšu tirgus turpina baudīt pozitīvu investoru noskaņojumu, biržu indeksiem turoties visai tuvu vēsturiskajiem maksimumiem.

Ieguldījumos jāuzņemas aizvien lielāki riski(3)

Pasaules ekonomikas realitāte var nešķist pārāk iepriecinoša tiem, kas vēlas krāt un pelnīt ar iepriekšējos gadu desmitos ierastām metodēm, ieguldot naudu dažāda rakstura konservatīvajos finanšu instrumentos, piemēram, Latvijā tik ierastajos banku depozītos. Šis ieguldījuma veids sāka zaudēt ienesīgumu iepriekšējās un šīs desmitgades mijā, kad, cīnoties ar iepriekšējās pasaules finanšu krīzes sekām, monetārie uzraugi – centrālās bankas – bija līdz rekordzemiem līmeņiem samazinājuši procentu likmes un uzsāka triljoniem dolāru, eiro un citu valūtu injekcijas finanšu sektorā ar mērķi kāpināt kreditēšanas apjomus un atdzīvināt ekonomiku.

Šis gads rūpniekiem var izrādīties problemātiskāks(9)

Apstrādes rūpniecības statistikas dati un notiekošais ārvalstīs vedina domāt, ka ārējo tirgu konjunktūra šogad varētu pasliktināties. Tas noteikti ietekmēs arī mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes tempus un iedzīvotāju labklājību, taču ekspertu teiktais liecina, ka nopietnam pesimismam šobrīd nav pamata.

Kavē veselīgu finanšu rādītāju trūkums

Neraugoties uz to, ka iepriekšējās finanšu krīzes seku pārvarēšanai pasaules lielās centrālās bankas līdz minimumam samazināja procentu likmes un veica iespaidīgas finanšu injekcijas, lai banku sektors aktivizētu kreditēšanu, ne vienmēr nepieciešamais finansējums ir pieejams. Tas attiecas arī uz Latviju, kas atrodas Eiropas Centrālās bankas ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas paspārnē.

Uzkrājumi pret nabagmāju(35)

Latvijas sirmgalvju sociālā telpa nākotnē draud ieslīgt aizvien dziļākā depresijā, jo sabiedrība turpina novecot un palielinās pensionēto iedzīvotāju skaita attiecība pret strādājošajiem. Turklāt par būtisku klupšanas akmeni kalpo arī zemās algas, kas gan ierobežo iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas iespējas, gan arī neļauj tikt pie nozīmīgām sociālajām iemaksām. Turklāt ne reizi dzirdēts, ka uzņēmumi cenšas ietaupīt uz sociālo iemaksu rēķina, turpinādami aizvien saglabāt aplokšņu algu sistēmu, un notiek arī sliktākais variants – paši darbinieki izvēlas nemaksāt nodokļus, bet uz rokas saņemt vairāk.

Stagnācijas valgos(6)

Drīz būs apritējis 12 gadu kopš brīža, kad trekno gadu dzīres sāka nomainīt pirmie paģiru sindromi, izpaužoties tā dēvēto sub-prime jeb zemstandarta kredītu krīzē.

Uz biržu pēc naudas attīstībai(2)

Labvēlīgas konjunktūras saglabāšanās un riskantāko finanšu aktīvu cenu augšupejas cikla turpināšanās pasaules fondu tirgos šopavasar likusi sarosīties arī Latvijas korporatīvajam sektoram. Par nodomu piesaistīt kapitālu ar papildu akciju emisijas palīdzību ir paziņojis viens no pašmāju rūpniecības flagmaņiem, biržā jau kotētā Valmieras stikla šķiedra. (Plašāk par to lasiet rakstā Bizness sniedzas no Valmieras līdz ASV – red.) Šomēnes notikušas arī biržas Nasdaq Riga un investīciju bankas Prudentia rīkotās debates par valsts uzņēmumu privatizācijas pienesumu ekonomiskajā attīstībā.

Mākslīgais intelekts vilina arī biržā

Pasaules lielās biržas ir vieta, kur ne tikai tiek noteikta "investīciju mode", bet arī izšķiras finanšu tirgu labvēlība tai vai citai ar vērtspapīru tirgū kotētiem uzņēmumiem bagātai tautsaimniecības nozarei. Šobrīd daudz tiek runāts par mākslīgo intelektu kā globālās ekonomikas virzītājspēku, un tas, protams, var radīt interesi par ieguldījumiem nozares kompāniju vērtspapīros.

Pārtikas PVN viedokļu krustugunīs(19)

Šopavasar mūsu valsts sabiedrībā uzplaiksnīja jauna diskusija par to, vai samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem bijis veiksmīgs solis. Finanšu ministrija un citi tās sabiedrotie valsts budžeta stabilitātes sargātāji norādījuši uz to, ka izmaiņas nav bijušas efektīvas, tikmēr lauksaimniecības un tirdzniecības nozaru pārstāvju teiktais, kā arī budžeta ieņēmuma skaitļi liecina par pilnīgi pretējo.

Nav ekonomiska pamata(7)

Pirms uzsākt jauno administratīvi teritoriālo reformu, būtu vērts paraudzīties uz to, kādus rezultātus šajā jomā devusi iepriekšējā. Iespējams, daudzi vairs neatceras, ka vēl pirms desmit gadiem Latvijā bija 548 pašvaldības, pēc vērienīgas konsolidācijas to skaitam sarūkot līdz 119.

Dziļāk brieduma fāzē(4)

Rūkoši ārējās tirdzniecības apjomi tradicionāli ir uzskatāms apliecinājums pieprasījuma trūkumam vai nu valsts iekšienē, vai arī valstīs, uz kurām produkcija tiek eksportēta. Diemžēl patlaban šī jautājuma šķetināšana kļuvusi aktuālāka arī Latvijā.

Rūpniecība uzzeļ atkal

Nelielo minstināšanos pagājušajā gadā, kad apstrādes rūpniecības izaugsmes temps samazinājās, šogad nomainījušas pozitīvas tendences.

Baltijas tirgos – izaugsme

Fondu tirgus norišu savstarpējā saistība sevi apliecinājusi ne reizi vien, un, pateicoties tai, pēdējos mēnešos pieaugusi īpašumu vērtība arī Baltijas akciju biržās kotēto uzņēmumu akcionāriem.

Demogrāfijas tendences turpinās "izslaucīt" Latvijas reģionus(21)

Iedzīvotāju skaita samazināšanās šobrīd Latvijas tautsaimniecībā aizvien vairāk izpaužas brīvo darba vietu skaita pieaugumā. Situāciju sarežģī ne tikai tas, ka samazinās iedzīvotāju skaits, bet arī tas, ka sabiedrība noveco – tas mazina iespējas palielināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu.

Apstākļi kļuvuši labvēlīgāki lielākam pensiju plānu ienesīgumam(5)

Pagājušā gada izskaņā pensiju otrā līmeņa plānu ienesīguma rādītāji visai ievērojami pavājinājās pēc tam, kad pasaules vērtspapīru tirgos bija pasliktinājies investīciju mikroklimats. Rezultātā pagājušā gada beigās neviens no pensiju otrā līmeņa plāniem nespēja uzrādīt pozitīvu pēdējo 12 mēnešu ienesīgumu.

Nauda lielākiem tēriņiem(1)

Ekonomikas augšupejas cikla turpināšanās un aktīvāka ES fondu naudas apguve rada labvēlīgus apstākļus investīciju pieaugumam Latvijā. Tomēr pašreizējie ekonomikas dati neiztiek arī bez dažādām ēnas pusēm, kas līdzšinējo investīciju mikroklimatu varētu ievērojami pasliktināt.

Dubultstandartu zelšana un apšaubāmie rūpesti(5)

Jaunās valdības ministru savas nozares pārzināšana un šķietami elementāru lietu kopsakarību uztvertspēja nebeidz pārsteigt. Negatīvā nozīmē. Turklāt minētais attiecas ne tikai uz jaunpienācējiem, bet arī jau pieredzējušiem ministru krēslu sēdētājiem.