Bankām nauda ir, taču tās ne vienmēr gatavas aizdevumus sniegt, nereti aizbildinoties ar kvalitatīvu projektu trūkumu. Tāpat reģionālais aspekts ne vienmēr nostrādā par labu tam, lai uzņēmums tiktu pie bankas aizdevuma. Kā savulaik Dienai skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Andra Feldmane, uzņēmējs Daugavpilī nevar pretendēt uz tiem pašiem aizdevuma nosacījumiem, kādi ir Rīgā, un tas likumsakarīgi kavē vietējās ekonomikas attīstību. Saistībā ar aizdevumu reģionālo kontekstu kuluāru sarunas vispār nav īpaši optimistiskas. Attiecībā uz ekonomikas finansēšanu reģionos tiek runāts par to, ka bankas nelabprāt kreditē vai vispār atsakās kreditēt maksātspējīgas privātpersonas, kuras vēlas iegādāties vai rekonstruēt nekustamo īpašumu padsmit kilometru attālumā no novada centra, un nevēlas sniegt aizdevumus potenciāli dzīvotspējīgiem projektiem, kuriem piešķirtas pat valsts finanšu sabiedrības Altum garantijas. Tas vedina domāt, ka teritoriālā reforma ir kavējusi ekonomikas attīstību Latvijas reģionos.
Problēmas bilancēs
Vienlaikus jāņem vērā, ka paralēli reģionāliem faktoriem aizdevumu izsniegšanu lielā mērā ļoti būtiski ietekmē arī paša uzņēmuma finanšu caurskatāmība, un caurskatāmības trūkums arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kura dēļ kompānijai tiek atteikta bankas kredīta piešķiršana. "Šobrīd varam vērot neierastu situāciju, kad vienlaikus ar zemām procentu likmēm redzams arī finansējuma trūkums. Tiesa, tas drīzāk ir nevis naudas masas trūkums, bet gan kredītspējas jeb veselīgu uzņēmuma finanšu rādītāju trūkums. Virknei uzņēmumu, kuri būtu ieinteresēti aizņemties, šādas iespējas nav, jo likviditātes rādītāji ir pārāk zemi," situāciju skaidro preču un izejvielu finansēšanas uzņēmuma ERST Finance izpilddirektors Arnis Blūmfelds. Viņš piebilst, ka būtisks finansējuma pieejamību ietekmējošs faktors ir banku finansēšanas politikā vērojamā piesardzība, kā arī to esošo kredītportfeļu restrukturizācija. Proti, bankām ir jāsāk ievērot jaunas starptautisko grāmatvedības standartu prasības (pazīstamas kā IFRS 9 prasības), un tās var būtiski ietekmēt to kredītportfeļus, īpaši restrukturizējamo portfeļu daļu. Tāpēc bankām, kas ir vadošās biznesa kredītu piešķīrējas, šobrīd ir citas prioritātes, kas mudina sakārtot savu esošo "saimniecību", mazāk koncentrējoties uz jaunu projektu piesaisti, skaidro Blūmfelds. Tādējādi finansējuma pieejamības trūkums viennozīmīgi ietekmē gan uzņēmējdarbības attīstību, gan ekonomikas izaugsmi kopumā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 9. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!