Tas skaidrojams gan ar akciju, gan obligāciju cenu kritumu pasaules vērtspapīru tirgos, ko lielā mērā veicināja bažas par tirdzniecības karu sākšanos starp ASV un Ķīnu, kas galu galā ievilktu vispārējā protekcionisma atvarā arī pārējo pasauli, novedot pie starptautiskās tirdzniecības apsīkuma un kompāniju finanšu rādītāju pasliktināšanās. Papildus tam situāciju saasināja arī centrālo banku ziņojumi par gaidāmo pāriešanu uz stingrāku monetāro politiku un augstākām procentu likmēm, tas savukārt bija iegansts obligāciju cenu kritumam, vienlaikus veicinot šo parāda vērtspapīru ienesīguma pieaugumu.
Patlaban radusies cerība daudzas lielvalstu domstarpības atrisināt, un arī centrālās bankas par līdzšinējās politikas maiņu un lielākām likmēm runā aizvien piesardzīgāk, līdz ar to radot labvēlīgākus apstākļus tam, lai konjunktūra vērtspapīru tirgū uzlabotos un investoru gatavība uzņemties investīciju riskus kļūtu aizvien lielāka. Arī pensiju fondi ir šo investoru sarakstā, tādējādi kopējais vērtspapīru cenu kāpums pozitīvi iespaido arī Latvijas otrā un trešā pensiju līmeņa plānu ienesīguma rādītājus.
Situācija mainījusies
Salīdzinot ar pērnā gada nogali, patlaban situācija ir kardināli mainījusies. Kā liecina portāla Manapensija.lv dati,
27. martā negatīvs 12 mēnešu ienesīgums ir bijis tikai vienam no 25 pensiju otrā līmeņa plāniem, kuri darbojas vismaz gadu.
Ja runa ir par ienesīgumu viena gada ietvaros, šobrīd vislabāk veicas tiem plāniem, kuri lielāko ieguldījuma daļu atvēl tieši akciju tirgum. Šā gada 27. martā ar 9,15% 12 mēnešu ienesīgumu līdera statusu ieņēma ieguldījumu plāns Indexo Jauda 16–50. Gandrīz tikpat labi veicies konservatīvākam plānam Indexo Izaugsme 47–57, kura ienesīgums sasniedza 8,35%. Nedaudz atpaliek SEB indeksu plāns, kurš 12 mēnešos bija spējis ģenerēt 7,95% ienesīgumu. Salīdzinoši augsts – 6,56% – ienesīgums viena gada ietvaros bijis arī plānam INVL Index Direct.
Kopumā sešiem pensiju plāniem 12 mēnešu ienesīgums bija ļoti tuvs vai pārsniedza 3% atzīmi. Lai arī īstermiņa ienesīguma dati patiešām ir iepriecinoši, labklājību, sasniedzot pensijas gadus, noteiks tieši ilgtermiņa ienesīgums.
Latvijas pensiju sistēma ir visai jauna, līdz ar to pārāk lielu izvērtēšanu nav iespējams veikt.
Iepriekšminētie plāni ar augstu ienesīgumu pensiju ieguldījumu sistēmā ir jaunpienācēji, un visi darbojas mazāk nekā divus gadus.
No 31 otrā pensiju līmeņa plāna, kas patlaban darbojas Latvijā, tikai nedaudz vairāk nekā puse jeb 18 ir tādi, kuru darbības ilgums sasniedz vai pārsniedz desmit gadus. Tomēr kopumā šo plānu ienesīgumu var uzskatīt par samērā solīdu. Viszemākais ienesīgums, rēķinot vidēji gadā, šiem plāniem sasniedzis 2,81%. Savukārt sešiem plāniem tas bijis vairāk nekā 4%, un diviem no tiem pat pārsniedzis 5% robežu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 1. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
VVZ
Banka
Justs