Pirmā skolas diena. Skolēni, mācībspēki, vecāki sapulcējušies svinīgā pasākumā, skan runas, sāk skanēt valsts himna... vai drīzāk - beidz? Daudziem par pārsteigumu atskaņota šoreiz tiek vien tās izskaņa ar: "Laid mums tur laimē diet, Mūs' Latvijā!" Kā tāda žēla nopūta ne visai kvalitatīvā ierakstā. Visi pabrīnās, neviens neko nesaka, jo arī skolas vadība par to neliekas ne zinis, un pasākums mierīgi rit savu gaitu.
"Tas, ko redzu, ka Latvijas attīstības procesā tiešām lielās domāšanas ir pietrūcis," intervijā Romānam Meļņikam pauž Satversmes tiesas tiesnese profesore Ineta Ziemele.Fragments no intervijas: Runājat par tiesību sistēmu. Vai mums tā veidojas viengabalaina? Vai nav tā, ka mēs sagrābstām, jā, kaut vai vislabāko, bet no dažādām sistēmām, un tad tas, kas top te, sanāk visai sadrupināts?Protams, ka ir tā.
Par slavas minūti Ņujorkas Taimskvērā, Godmaņa lomu padomē, valsts atbalstu biznesam un to, kā a/s Olainfarm izauga par nozares līderi Latvijā, ar šī uzņēmuma lielāko akcionāru un valdes priekšsēdētāju Valēriju Maliginu sarunājas Romāns Meļņiks.Intervijas fragments:
Pēdējā laika notikumi atkal mudinājuši pievērsties procesiem, kas saistīti ar banku darbību. Gan neaizraušos ar daudzu interneta tērzētāju dvēseles kliedzienu, ka gribot nu būt par "sektoru", jo izlasījuši, ka banku sektors pērn nopelnījis cik tur miljonu - lai nu tiek tiem, kas pelnījuši -, man pārdomu vērts šķiet jautājums, kādu labumu valsts no banku biznesa attīstības spēj un grib gūt visas sabiedrības interesēs.
Par to, kā Latvija izskatās ārpus Rīgas, nejēdzībām, kas kavē reģionu attīstību, un arī par dalību savulaik megapopulārajā kapelā Bumerangs Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli izvaicā Romāns Meļņiks.
Par finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai, lauksaimniekiem zemes, bet jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei AS _Attīstības finanšu institūcija Altum _valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu izvaicā Romāns Meļņiks.Fragments no intervijas:**Bieži dzirdēts no uzņēmēju puses, ka nekāda valsts atbalsta uzņēmējdarbībai nav vai ka tas ir nepietiekams.
Vismaz pāris reižu mēnesī, kad lielākās socioloģisko pētījumu firmas publisko partiju reitingus, interneta vidē raisās diskusijas par dažādu politisko spēku konkurētspēju nākamajās pašvaldību un arī Saeimas vēlēšanās. Saprotams, ka vislielākā uzmanība tiek veltīta Vienotībai - kādreiz populārākā no varas partijām nu izlēmušo vēlētāju atbalsta ziņā ir mazliet virs vēlēšanu likumā noteiktās piecu procentu robežas.
Skaudīgi jūsmojam par to, ka igauņi daudzās jomās mūs apsteidz, brīžiem pat neiedziļinoties - viņu pārākums vienmēr ir reāls vai tikai pašu aktīvi "izkladzināts". Pamatu šaubām par to, cik godīgi, cik godprātīgi pret mums dažkārt mēdz būt ziemeļu kaimiņi, kārtējo reizi nupat radīja vairākas publikācijas, kas saistītas ar banku darbību.
Par dažādās datubāzēs apkopotu statistikas datu pārvēršanu viegli uztveramos grafikos un to nozīmi ar datu analītiķi Jāni Hermani sarunājās Romāns Meļņiks.
Daudzi no strīdiem un skaļajiem paziņojumiem publiskajā telpā būtu izpalikuši, ja politisku lēmumu pieņēmēji lielāku uzmanību pievērstu konkrētu sasniedzamo mērķu, kopīgo ieguvumu definēšanai, lemjot par budžeta līdzekļu piešķiršanu tai vai citai jomai. Daži piemēri teiktā ilustrācijai.
Interesantu paraugu tam, kā mūsu attieksmi pret kādu procesu nosaka jau iepriekš izveidojusies attieksme pret tiem, kas ar to saistīti, varējām novērot šovasar. Pirms kādiem, šķiet, diviem mēnešiem parādījās ziņa, ka pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme iecerējis iepirkt ar ūdeņraža palīdzību darbināmus trolejbusus, kā arī izveidot speciālu ūdeņraža ražošanas un uzpildes transportlīdzekļos staciju.
Politikā populisms, kā saka, piederas pie lietas. Jo vēlētāju attieksmes mainās drīzāk emociju, nekā racionālu apsvērumu ietekmē. Par to katrs var pārliecināties, izvērtējot, cik lielā mērā paša izvēli iepriekšējās vēlēšanās noteikuši tādi faktori kā kandidātu daiļrunība TV debatēs, spēja raisīt uzticību, piedāvājuma atbilstība personiskajām gaidām, arī kopējā sabiedrības attieksme pret konkrēto politiķi, tā pārstāvēto politisko spēku. Un tam pretī –, cik liela nozīme bija programmās rakstītajam un racionālam izvērtējumam, vai solījumi vispār izpildāmi.
Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un publiskajā telpā atkal un atkal tiek aktualizēts pilnīgi aplamais sapnis par kopīga tā saukto latviešu partiju saraksta veidošanu Rīgā, lai tā beidzot iegūtu vairākumu un izsvēpētu no visiem kabinetiem Saskaņas laikā amatos ieceltos.Jau esmu rakstījis, ka, atšķirīgām partijām mākslīgi saejot kopā, vēlētāju balsis tik vienkārši vis kā 1+1=2 nesummējas, ir jārēķinās, ka var sanākt krietni zemāks rezultāts.
Par kopīgu ideju, ideoloģijas trūkumu sabiedrībā, pēdējā laika lielajiem satricinājumiem, cilvēku pašapziņu ar kardiologu, profesoru, akadēmiķi Andreu Ērgli sarunājas Romāns Meļņiks.Fragments no intervijas:
Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā vadītāja izaicinājumiem un iestādes darbu turpmāk kādreizējo VID ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu iztaujā Romāns Meļņiks.Fragments no intervijas:
Dzīvojam brīvā pasaulē, varam darīt, ko gribam, ciktāl tas neierobežo citu cilvēku līdzīgas tiesības? Varam brīvi kāpt uz grābekļa, labi zinot, ka saņemsim ar tā kātu pa pieri, izsmiet citus, jo arī tiem taču ir tādas pašas tiesības attiecībā pret mums? Ja kāds no tā jūtas aizskarts, tā ir viņa problēma, bet, ja tā jūtamāk dod pretī, tad gan viņš ir vērtējams kā bezkauņa, kas no šīs zemes virsas noslaukāms bez liekas vārda runas? Jo mutisks aizskārums taču ir nekas un vispār esam taču gudrāki, pārāki, civilizētāki (ko apliecina arī jau pieminētā jebkā teikšanas brīvība)?
Vēlēšanas vienmēr ir kā liels teātru konkurss, kur režisoru un aktieru galvenais mērķis ir izpelnīties iespējami skaļas ovācijas publikā. Tad nu vieni aizrautīgi sola sabūvēt sapņu pilis, otri kritizē visu, kas auditorijai varētu nepatikt, vēl kāds dižojas ar pagātnes nopelniem, līderiem vai īpaši svarīgiem sakariem, bet visi kopā bez izņēmuma izmanto katru iespēju, lai muļķa vai pat noziedznieka lomā nostādītu savus sīvākos konkurentus.
"Šobrīd valsts apmaksātā medicīna šauj kā ar lielgabalu bez tēmēkļa. Ir
vēzis - nozīmē vienu ķīmiju. Nesanāca? Nākamo, nākamo. Var vēl izturēt?
Tad vēl kaut kādu. Tas ir absolūti nepareizi. Bez pētniecības nevar," intervijā Romānam Meļņikam pauž Latvijas Medicīnas eksporta asociācijas prezidents Olafs Slūtiņš.
"Gan jau kaut kādas atsevišķas programmas vēl būs, bet, kopumā ņemot,
situācija varētu būt visai bēdīga. Politiķiem par to jāsāk domāt jau
šodien," par periodu, kas sāksies pēc 2020.gada, beidzoties Eiropas fondu finansējumam Latvijas ekonomikas attīstības veicināšanai, intervijā Romānam Meļņikam stāsta kādreizējais reģionālās attīstības ministrs Edgars Zalāns.
Kabulā astoņdesmit, Minhenē - deviņi bojāgājušie. Apmēram vienā un tajā pašā laikā. Par kuru no masu slepkavībām vairāk satraucamies? Saprotams, par to, kas tuvāk un ko uztveram kā "mūsu pasaulē" esošu, zināmā mērā arī mūs pašus apdraudošu, apzinoties, ka šāds agresijas uzliesmojumu vilnis var atnākt arī līdz mums.
Par to, cik liela ir atdeve no pašvaldību ieguldījumiem tūrisma veicināšanā, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Didzi Ošenieku izvaicā Romāns Meļņiks.
Plašu ažiotāžu politikas norišu vērotāju vidū raisījuši pretendenta uz ASV prezidenta amatu Donalda Trampa izteikumi, ka Baltijas valstu apdraudējuma gadījumā viņš pirms steigšanās palīgā izvērtēs, kā esam pildījuši savas saistības, un, ja būsim pildījuši, tad drošība mums tiks garantēta. Situāciju saasināja arī fakts, ka tikai retais bija izlasījis Trampa teiktā atreferējumu, piemēram, The New York Times portālā, bet vadījās pēc tā izklāsta vietējos interneta portālos, kur jau virsrakstos bija "iekodēts", kā "pareizi" jāsaprot visai ekscentriskā politiķa paustais: "Tramps dod mājienus, ka ASV viņa vadībā varētu neaizsargāt Baltiju no Krievijas", "Tramps: ASV varētu neaizsargāt dažas NATO valstis pret Krievijas agresiju", "Tramps: ASV domātu, vai NATO aizsargāt Baltiju Krievijas uzbrukuma gadījumā", "Tramps apšauba palīdzēšanu Baltijai Krievijas uzbrukuma gadījumā" u.
Krieviem ir teiciens – "Iet uz visu banku". Un viņi ļoti bieži pēc tā vadās. Vajag nodemonstrēt savu pārākumu pār citiem – iet kaut cauri sienām, bet savu panāk. Par to, kas būs pēc tam, domās pēc tam. Un galu galā uzvarētājus, stipros taču nesoda, nu visādā gadījumā – lai tik pamēģina, tā dabūs pretī! Un cik tad ilgi kāds dusmosies, kā saka, papukstēs un nomierināsies, bet "varenie iekarojumi" paliks vēsturē.
"Vismaz pēdējos piecus gadus ir skaidrs, ka Turcija atrodas nevis ceļā uz Eiropas Savienību, bret ceļā prom no Eiropas Savienības," intervijā Romānam Meļņikam atzīst Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks.Fragments no intervijas:**Jau tūdaļ pat pēc apvērsuma mēģinājuma Turcijā tika apcietināti vairāk nekā 6000 cilvēku.
Nupat vienas dienas ažiotāžu raisīja no darba atlaistā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Juraša atklāsmes žurnālā Ir, ka viņam piedāvāts kukulis miljona eiro apmērā, lai krimināllietu, kas saistīta ar nu jau bijušā Latvijas Dzelzceļa vadītāja Magones saņemto lielo naudas summu no Igaunijas uzņēmēja Osinovska, pārvērstu no kukuļdošanas par tirgošanos ar ietekmi, par ko ir daudz maigāks sods.
"Negāciju un problēmu valstī netrūkst. Kaimiņš kā tāds vējdēļotājs ķer šo negāciju vēju," deputāta Artusa Kaimiņa paziņojumu par kandidēšanu uz Ventspils mēra krēslu intervijā Romānam Meļņikam komentē politologs Filips Rajevskis.Fragments no intervijas:**Mums savulaik bija tāds ministrs Sprūdžs, kurš, citādi nespēdams sev pievērst uzmanību, sāka par valsts naudu tiesāties ar Ventspils mēru Lembergu.
Droši var teikt, ka veiksmīga darbība opozīcijā ir politiskās cīņas visaugstākā pilotāža. Ir teju vai neiespējams ko panākt, ja pie varas esošie tevī neieklausās, neņem vērā teikto, priekšlikumus noraida ne satura, bet principa pēc un bieži vien pat bezkaunīgi izsmej. Lai to pārlauztu, jābūt tēmā par visiem citiem daudz kompetentākam, jāspēj ne tikai aktualizēt problēmas, ko cilvēki emocionāli uztver kā sev būtiskas, bet arī piedāvāt reālus risinājumus un vispirms iegūt publisku atbalstu saviem ierosinājumiem, lai tad varas partijas burtiski iedzītu stūrī, liedzot tām noraidošu manevru iespējas.
