Ar darbiniekiem runājat. Kā viņi vērtē Valsts kontroles pārstāvju attieksmi?
Protams, ka mūsu darbinieki ziņo man un valdei par visām procedūrām, epopejām, kuras saistītas ne tikai ar Valsts kontroli, bet arī ar citām iestādēm un institūcijām. Viņi Valsts kontroles attieksmi vērtē kā tendenciozu vienā virzienā, neiedziļinoties ne lietas būtībā, ne kādos specifiskos un specializētos aspektos.
Bet ir taču skaidrs, ka tāda nemitīga apmaiņa ar publiskiem paziņojumiem, tiesāšanās nevar būt mūžīga, tas nav normāli.
Vai tas normāli vai nenormāli, novērtēs, kad procedūra būs beigusies. Un tad jau kādam būs par to jāatbild.
Domājat, ka kāds atbildēs?
Par to nešaubos nevienu sekundi. Nu nevar tā bļaustīties pa visu Latviju, ka 41 miljons nozagts, ja tam nav nekāda pamata. Tas nevar palikt nesodīts.
Skaidrs, ka tas nav normāli. Valsts kontrolei vajadzētu turēt muti ciet, nebazūnēt to, kas nav pierādīts. Jo viņi pauž tikai savu dažu speciālistu, ja viņus tā var nosaukt, viedokli. Vispirms nāk ar paziņojumu, ka pazudusi valsts nauda 41 miljons - kaut mums ar valsts budžeta naudu vispār nekāda sakara nav - un beigās redzams, ka nekāda pamata tādiem apgalvojumiem nav. Es domāju, ka valdībai vajadzētu nākt pie kaut kāda konsensa un sākt šo jautājumu pētīt - kāpēc tas tā notiek.
Nav problēma arī likumos, ja Valsts kontrole saskata pārkāpumu, jūs sakāt, ka tādu nav? Katrs argumentē ar citu pantu?
Ja uz notiekošo piekasīgi skatās no viena stūra, neredzot plašāku kontekstu, velns rādās melnāks, nekā var būt pēc būtības. Visa pamatā jau ir attieksme.
Kādi politiķi, piemēram, ekonomikas, finanšu vai iekšlietu ministrs, galu galā premjers ar jums runājuši par šo situāciju? Jo tas rada zaudējumus arī valstij mazāku nodokļu veidā.
Protams. Mums taču ir valde, kur ir ministriju pārstāvji. Valde visu šo gadu garumā kategoriski noraida visus šos Valsts kontroles pārmetumus. Bet te jau interesanti ir tas, ka Valsts kontrole saka: nekas, nekas, tas jau ir mūsu viedoklis. Iedomājieties, viedoklis, kas tiek izbazūnēts kā fakts! Bet vai vainīgs, vai nevainīgs, to var pateikt tikai tiesa, pie tam noskaidrojot arī kādā apmērā. Tūlīt septembrī mums sākas tiesvedība pirmajā instancē par jūrskolām, fukušimām un prēmijām, kuras tiek «piemontētas» klāt skaļuma pēc, jo tautai jau prēmijas nepatīk. Bet arī ar prēmijām viss ir kārtībā. Diemžēl mūsu valstī tā ir tāda kā mode, kuras ietvaros šādi pasākumi notiek.
Domājat - tā metode vispirms izbļaustīties, tad pierādīt?
Jā. Tas tikai parāda, kāds ir intelekts cilvēkam kā vadītājam, kurš vispār tā var atļauties darīt.
Viens no risinājumiem tomēr būtu jums tikties ar Krūmiņas kundzi, kā saka, aci pret aci un visu šo domstarpību jautājumu vienreiz izrunāt, pārtraukt savstarpējo apvainojumu karu. Jo tas taču degradē arī valsts pārvaldi kā tādu.
Es jums pilnīgi piekrītu, bet ar Krūmiņas kundzi nav ko runāt. Mēs jau esam piedalījušies Valsts kontroles sēdēs, viņa pasaka "jā, jā jā", bet beigās izdara tā, kā pati to grib. Ar viņu jārunā parlamentam, valdībai, kas var prasīt no viņas kaut kādu atbildību. No manas runāšanas ar viņu nav vispār nekādas jēgas. Ja viņai savs viedoklis ir, tur neko nevaru darīt. Problēma, ka viņiem ir atļauts savu viedokli izbazūnēt kā faktu. Gar ko tik viņa pa šiem gadiem, piedodiet par izteicienu, "negrābstījās". Arī Krievu salu, bet tā ir uzbūvēta, paldies Dievam, uzņēmēji uz turieni jau pārceļas. Bet Valsts kontrolei vēl nav miera. Jā, 2+2=4, bet arī 1+3=4. Kādam liekas, ka 2+2 ir labāk. Skatīties var visādi, bet Valsts kontrole skatās tikai no vienas pozīcijas - kā, atkal piedodiet par izteicienu, "sačakarēt" Rīgas ostu. Tā nav nekur, es nevienā pasaules malā neesmu redzējis, ka ar šādu attieksmi kāds valsts pārstāvis varētu darboties.
Visu interviju lasiet otrdienas, 9. augusta, avīzē Diena!
Šalle