Pirms dažām nedēļām jums bija liels, faktiski Latvijas biznesam unikāls notikums - iezvanījāt tirdzniecības sesijas noslēguma zvanu biržas Nasdaq studijā MarketSite Ņujorkas Taimskvērā. Arī starptautiskie mediji tam pievērsa uzmanību.
Jā, tā bija slavas minūte (smejas). CNBC, Fox News, Bloomberg... Bija ne tikai sarkanais paklājs, bet arī biznesa jomasOskars. Olainfarm ir pirmais un droši vien vēl kādu laiku būsim vienīgais Latvijas uzņēmums, kas izpelnījies šādu godu. Tā bija trešā reize, kad kāds no mūsu valsts tur nokļuvis - pirms mums tāda iespēja bija Valdim Dombrovskim kā premjerministram un Ilmāram Rimšēvičam kā Latvijas Bankas prezidentam.
Ar ko izpelnījāties tik lielu godu?
Tā bija balva par labāko sniegumu Nasdaq Riga biržā. Pēdējo desmit gadu laikā mūsu uzņēmuma akciju cena pieaugusi par 448 procentiem, kas ir arī strauja apgrozījuma un peļņas kāpuma rādītājs. Nākamgad būs 20 gadu, kopš Olainfarm akcijas tiek kotētas biržā, strādājam ļoti stingrā tās uzraudzībā, lai viss ir godīgi, caurskatāmi. Protams, augstais novērtējums ir lielas komandas daudzu gadu darba novērtējums.
Latvijā pierasts par lielāko farmācijas uzņēmumu uzskatīt Grindeks, domāju, ļoti daudziem ir pārsteigums, uzzinot, ka tā ir vairāku gadu pagātne - līdera pozīcijas ļoti pārliecinoši ieguvis Olainfarm. Kā jums tas izdevās?
Tiešām, ja vērtējam pēc kapitāla, Olainfarm šodien ir 2,5 reizes lielāks par Grindeks, kaut vēl pirms 10-15 gadiem bijām trīs reizes mazāki. Acīmredzot mums bija labāks mārketings un arī produkti, ko piedāvājam. Viņi jau sākotnēji fokusējās pamatā uz vienu produktu, mums bija plašāks, lai arī no mārketinga viedokļa grūtāk piedāvājams produktu klāsts. Lielu mācību guvām drīz pēc uzņēmuma privatizācijas, kad 1998. gadā bija defolts Krievijā un mēs tur zaudējām ārkārtīgi lielu naudu. Sapratām, ka nepieciešams diversificēt produktu portfeli un noteikti arī noieta tirgus. Daļēji tas izdevās, kaut varbūt ne tik ļoti, kā es to gribētu.
Kādā ziņā?
Eksports uz Krieviju savulaik bija 90 procentu no apgrozījuma, gribētos, lai tas būtu ap 20-25 procentiem, taču tagad ir aptuveni 38 procenti. Protams, te nav runa par apjomu samazināšanu, tieši otrādi, arī Krievijā, tāpat kā Ukrainā un citur, tiecamies pārdot aizvien vairāk, bet runa ir par to, ka tiecamies iegūt arī jaunus produktu noieta tirgus citās valstīs un tas varētu šo proporciju uzlabot. Ir cerības, ka veiksmīgi noslēgsies reģistrācija Turcijā, tas pēc apgrozījuma ir tikpat liels tirgus kā Krievijā. Kopumā produkciju eksportējam uz 40 valstīm. Daudzās no tām, kā Albānijā, Mongolijā, Tadžikistānā, Turkmenistānā, pavisam neilgu laiku, bet redzam, ka apjomi aug.
Visu interviju lasiet pirmdienas, 29. augusta, avīzē Diena!