Jaunsaimnieku dzimtas māju saime var uzelpot - Rail Baltica, kas plānošanas sākumā pēc projekta gluži vai gar kūtspakaļu ietu garām mājai, tagad aizvirzīts tālāk aiz meža un šejieniešu dzīvi neiespaidos. Vismaz mājinieki tā cer, jo apsolīts. Savi cilvēki, sava māja, sava zeme un savas debesis virs galvas - tā ir vārdos neizsakāma laime dzimtas mājā, kur zem viena jumta dzīvo jau ceturtā Briežu paaudze.
Kad izlasīju portālā Facebook par žurnālistes, mākslinieces un perfektās rokdarbnieces Līgas Lerhas divdesmit vienu kaķi trīsistabu dzīvoklī Vecpiebalgas pusē, Inešos, modās nepārvarama interese iepazīties ar Līgu un viņas minčiem. Ar fotogrāfu Kristapu pa skaisto rudenīgo Ērgļu zemes ceļu devāmies ciemos.
Kad izlasīju portālā Facebook par žurnālistes,
mākslinieces un perfektās rokdarbnieces Līgas Lerhas divdesmit
vienu kaķi trīsistabu dzīvoklī Vecpiebalgas pusē, Inešos, modās
nepārvarama interese iepazīties ar Līgu un viņas minčiem. Ar
fotogrāfu Kristapu pa skaisto rudenīgo Ērgļu zemes ceļu devāmies
ciemos. Neslēpšu, biju mazliet samulsusi. Tāds kvantums kaķu
dzīvoklī? Stereotips - smirdoņa, spalvas, kaķu kautiņi un viss cits
tam piederošais. Nekā tāda nebija. Līgas un viņas mammas Lilitas
vienkāršajā un mājīgajā dzīvoklī loloto kaķu kompānijā divas
stundas pagāja nemanot.
Jaunsaimnieku dzimtas māju saime var uzelpot - Rail
Baltica, kas plānošanas sākumā pēc projekta gluži vai gar
kūtspakaļu ietu garām mājai, tagad aizvirzīts tālāk aiz meža un
šejieniešu dzīvi neiespaidos. Vismaz mājinieki tā cer, jo apsolīts.
Savi cilvēki, sava māja, sava zeme un savas debesis virs galvas -
tā ir vārdos neizsakāma laime dzimtas mājā, kur zem viena jumta
dzīvo jau ceturtā Briežu paaudze.
Ir tāda cilvēku suga - acīs labi, mīļi, bet, kad pie datora un
var izpausties anonīmi, tad melns nāk laukā. Vai, paslēpies aiz
segvārda, esi īstais, tas, kurš zina, kā katram jādzīvo, kā
jārīkojas konkrētā situācijā?
Svētais Asīzes Francisks (1181-1226) ir pazīstams ar savu patieso cieņu pret visām dzīvajām būtnēm. 1931. gada 4. oktobrī, kas ir Asīzes Franciska nāves diena, Florences ekologu organizācijas biedri, vēloties pievērst sabiedrības uzmanību izzūdošajām dzīvnieku sugām, sāka atzīmēt Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu. Mūsu gadsimtā aizsardzība daudzkārt vairāk vajadzīga, jo cilvēki kļuvuši nežēlīgāki. Taču Asīzes Franciska idejas ir dzīvas.
Deviņus gadus veco Džeka Rasela terjeru Digiju 2. jūlijā notrieca mašīna. Suņa saimnieki nemeklēja speciālista palīdzību, un Digijam atteica kājas. 1. augustā saimnieki zvanīja uz Tukuma dzīvnieku patversmi - vai nevarot paņemt viņu suni, ja ne - iemidzināšot. Patversmes vadītāja Simona Grundule atceras: «Ļaut eitanizēt tik skaistu suni? Veterinārārsts teica - ja palīdzība būtu sniegta agrāk, Digijs atkal staigātu.»
Svētais Asīzes Francisks (1181-1226) ir pazīstams ar savu
patieso cieņu pret visām dzīvajām būtnēm. 1931. gada 4. oktobrī,
kas ir Asīzes Franciska nāves diena, Florences ekologu
organizācijas biedri, vēloties pievērst sabiedrības uzmanību
izzūdošajām dzīvnieku sugām, sāka atzīmēt Pasaules dzīvnieku
aizsardzības dienu. Mūsu gadsimtā aizsardzība daudzkārt vairāk
vajadzīga, jo cilvēki kļuvuši nežēlīgāki. Taču Asīzes Franciska
idejas ir dzīvas.
Deviņus gadus veco Džeka Rasela terjeru Digiju 2. jūlijā
notrieca mašīna. Suņa saimnieki nemeklēja speciālista palīdzību, un
Digijam atteica kājas. 1. augustā saimnieki zvanīja uz Tukuma
dzīvnieku patversmi - vai nevarot paņemt viņu suni, ja ne -
iemidzināšot. Patversmes vadītāja Simona Grundule atceras: «Ļaut
eitanizēt tik skaistu suni? Veterinārārsts teica - ja palīdzība
būtu sniegta agrāk, Digijs atkal staigātu.»
Dzīvnieku patversme Labās mājas rudens atnākšanu
tradicionāli iezīmē, pasākumā Robins mežā pulcējot aktīva
un veselīga dzīvesveida piekritējus un dzīvnieku draugus. Šoreiz
tiksimies Pasaules Dzīvnieku aizsardzības dienā 4. oktobrī.
Robins mežā patronese šogad ir Dailes teātra aktrise Dārta
Daneviča: «Suņu saimnieki novērtējuši, cik daudz prieka, pozitīvu
emociju un enerģijas sniedz pastaigas ar četrkājainajiem draugiem.
Dzīvoklī Sauriešos ir silts – + 25
grādi. Tas tāpēc, ka tikai četras nedēļas vecais truša bērns
Pīters, kaut jau šķietami ņiprs, vēl joprojām balansē uz
dzīvības un nāves robežas un viņam nepieciešams siltums.
Viesturs un Anželika Lujāni cer, ka Pīters tiks galā ar veselības
problēmām un kādā labā ģimenē nodzīvos laimīgu truša
mūžiņu. Ģimenes mīlulis sarkanais pundurtrusis Mafins kārotu
vēsāku istabu, bet gatavs glābšanas darbā ienest savu artavu –
pieciest neērtības. Savukārt garspalvainā trušu jaunkundze Mifi
sievišķīgi rosās savā būrī, viņu apkārtējā pasaule maz
interesē.
Dzīvoklī Sauriešos ir silts - + 25 grādi. Tas tāpēc, ka tikai
četras nedēļas vecais truša bērns Pīters, kaut jau šķietami ņiprs,
vēl joprojām balansē uz dzīvības un nāves robežas un viņam
nepieciešams siltums. Viesturs un Anželika Lujāni cer, ka Pīters
tiks galā ar veselības problēmām un kādā labā ģimenē nodzīvos
laimīgu truša mūžiņu. Ģimenes mīlulis sarkanais pundurtrusis Mafins
kārotu vēsāku istabu, bet gatavs glābšanas darbā ienest savu artavu
- pieciest neērtības. Savukārt garspalvainā trušu jaunkundze Mifi
sievišķīgi rosās savā būrī, viņu apkārtējā pasaule maz
interesē.
Saulainā atvasaras dienā no Baltkrievijas ciemos atbraukušo draudzeni aizvedu paēst pusdienas restorānā _Kungu rija _Krimuldas novadā. Tur ieraudzīju aizkustinošu ainiņu - blakus pie galdiņa apsēdās ģimene, viņu šokolādes brūnais labradors apgūlās uz grīdas. Pie atnākušajiem piesteidzās viesmīlis. Viņš nolika sunim priekšā trauku ar ūdeni, tad pasniedza ēdienkarti viesiem.
Saulaina rudens diena, Ziedoņdārzam blakus uzceltajā mājā no trešā stāva lodžijas ar roku māj Dzintra Grundmane. Slaiks augums, mierīga balss, ciešs rokas spiediens, sirsnīgs, bet atturīgs smaids sejā. Dzintra mūs uzņem savas biedrenes, bijušās latviešu vieglatlētes, tagad šķēpa mešanas treneres Valentīnas Eidukas mājīgajā dzīvoklī. Valentīna pašlaik ārstējas Stradiņa slimnīcā. Dzintra Grundmane saka: "Man daudzi prasa - ko tu tagad dari? Es atbildu - palīdzu. Man tas liekas ļoti svarīgi - palīdzēt citiem, jo līdz ar to palīdzi pats sev. Tas iet roku rokā."
Saulainā atvasaras dienā no Baltkrievijas ciemos atbraukušo
draudzeni aizvedu paēst pusdienas restorānā Kungu rija
Krimuldas novadā. Tur ieraudzīju aizkustinošu ainiņu - blakus pie
galdiņa apsēdās ģimene, viņu šokolādes brūnais labradors apgūlās uz
grīdas. Pie atnākušajiem piesteidzās viesmīlis. Viņš nolika sunim
priekšā trauku ar ūdeni, tad pasniedza ēdienkarti viesiem.
Saulaina rudens diena, Ziedoņdārzam blakus uzceltajā mājā no
trešā stāva lodžijas ar roku māj Dzintra Grundmane. Slaiks augums,
mierīga balss, ciešs rokas spiediens, sirsnīgs, bet atturīgs smaids
sejā. Dzintra mūs uzņem savas biedrenes, bijušās latviešu
vieglatlētes, tagad šķēpa mešanas treneres Valentīnas Eidukas
mājīgajā dzīvoklī. Valentīna pašlaik ārstējas Stradiņa slimnīcā.
Dzintra Grundmane saka: «Man daudzi prasa - ko tu tagad dari? Es
atbildu - palīdzu. Man tas liekas ļoti svarīgi - palīdzēt citiem,
jo līdz ar to palīdzi pats sev. Tas iet roku rokā.»
Viņš ļoti gribēja dzīvot. Zaudējis pakaļkāju un asti, vēl veselu
dienu kārpīdamies pa zemēm, beidzot cilvēka aiznests uz klīniku,
skeletveidīgais kaķis, protams, nesaprata veterinārārsta teikto -
jāmidzina, nav cerību! Taču notika neticamais. Tulkotāja un
dzīvnieku glābēja Andra Tomase uzņēmās rūpes par runcīša dzīvību:
«Es zinu - bez Murcīša vēlmes dzīvot man nebūtu spēka viņa cīņai ar
nāvi.»
Kad Inga Geduša ar ģimeni sāka dzīvot mūsu mājā, sētas kaķiem itin bieži galdā tika celta labu labā barība - sausie graudiņi un konservi. Ar to dalījās Ingas Norvēģijas meža kaķis Silvestrs - kad runcis uzvarēja izstādēs un balvā saņēma barību un dažādus kārumus, visa kā pietika gan pašam godalgotajam, gan ar saimnieces rokām bija iespēja aplaimot četrkājainos sētas bomzīšus. Taču - cik ilgi tā vienkārši ņemsi? Gāju skatīties, kāds mūsu labdaris izskatās vaigā.
Kad Inga Geduša ar ģimeni sāka dzīvot mūsu mājā, sētas kaķiem
itin bieži galdā tika celta labu labā barība - sausie graudiņi un
konservi. Ar to dalījās Ingas Norvēģijas meža kaķis Silvestrs - kad
runcis uzvarēja izstādēs un balvā saņēma barību un dažādus kārumus,
visa kā pietika gan pašam godalgotajam, gan ar saimnieces rokām
bija iespēja aplaimot četrkājainos sētas bomzīšus. Taču - cik ilgi
tā vienkārši ņemsi? Gāju skatīties, kāds mūsu labdaris izskatās
vaigā.
Atpūtnieki no Vācijas, Nīderlandes, Krievijas un citām valstīm, ierodoties viesu namā Vidlauči, apmulst - vai tā var būt? Vidlauču saimniecei Rudītei Balodei visos gadalaikos tīkamais Rīgas jūras līcis šalc tepat aiz loga, bet liedagā guļ lielais Lauču akmens. Jūra pelēko milzeni izstūma no savām dzīlēm 1853.
Atpūtnieki no Vācijas, Nīderlandes, Krievijas un citām valstīm,
ierodoties viesu namā Vidlauči, apmulst - vai tā var būt?
Vidlauču saimniecei Rudītei Balodei visos gadalaikos
tīkamais Rīgas jūras līcis šalc tepat aiz loga, bet liedagā guļ
lielais Lauču akmens. Jūra pelēko milzeni izstūma no savām dzīlēm
1853. gada pavasara lielajā vētrā.
Tā ir - joprojām daudzi necilvēki pamet, izsvītro no savas
dzīves bērnus, suņus, kaķus un aiziet, atpakaļ neskatoties. Tāpēc
Latvijā vēl ilgi vajadzēs gan bērnu, gan dzīvnieku patversmes un
cilvēkus, kas pašaizliedzīgi uzupurēsies, glābjot, atdzīvinot,
atveseļojot, dziedējot miesā un dvēselē cirstās brūces
atstumtajiem.
Brīdī, kad norit cilvēku pieteikšana šā gada Latvijas
lepnuma balvai, Diena iztaujāja vairākus 2014. gada
balvas ieguvējus, lai uzzinātu, kā viņiem veicies laikā, kas
pagājis kopš balvas saņemšanas pērnā gada nogalē.
Zirneklis mājās asociējas ar veiksmi, turību, tas var pareģot laiku, pavēstīt, ka gaidāmas jaunas ziņas. Zirneklis, kas apvīts ar mītiem un par ko Dainu skapī ir daudz tautasdziesmu, ir katram pazīstama radība no bērnu dienām, arī smalks sievišķības simbols, kas saistās ar cilvēku likteņa aušanu un pareģošanu.
Zirneklis mājās asociējas ar veiksmi, turību, tas var pareģot
laiku, pavēstīt, ka gaidāmas jaunas ziņas. Zirneklis, kas apvīts ar
mītiem un par ko Dainu skapī ir daudz tautasdziesmu, ir katram
pazīstama radība no bērnu dienām, arī smalks sievišķības simbols,
kas saistās ar cilvēku likteņa aušanu un pareģošanu.
Norunājam tikšanos Rīgas zoodārzā, kur Ļevs Tastevens nostrādājis 18 gadu, pārzinot elektrosaimniecību, un līdz kurienei viņam, kā pats saka - piecu minūšu brauciens ar velosipēdu no mājas Sarkandaugavā. Sportisks, slaids, smaidīgs, ar dzīvi apmierināts, un tam ir pamats. Zinot sarunu biedra daudzās aizraušanās, nudien nevaru iedomāties Ļevu ar alus pudeli rokā zvilnot dīvānā pie televizora.
Motociklu Harley-Davidson cienītāja, motokluba OldSchool dibinātāja un prezidenta Jāņa Jūrmalnieka un viņa dzīvesbiedres Ievas privātmājā pagalms ir šaurs. Ar savu masīvo augumu to gandrīz viens pats piepilda Bordo dogs Harlejs Kārlis, tepat grozās arī ģimenes četri kaķi. Omulīgais mājastēvs ar divus gadus veco dēliņu Jānīti Eduardu uz rokām šajā kompānijā jūtas kā zivs ūdenī. Ievas seju rotā gaišs smaids.