Latviskajā audzināšanā ir tikai divi uzdevumi – panākt, ka jūs sacelsities pret saviem vecākiem un varēsit to izdarīt latviešu valodā. Trimdas otrā paaudze runā par to, ko nozīmēja uzaugt Elles ķēķī un saglabāt latvietību
"Rakstot šo grāmatu, Valentīnai Freimanei vajadzēja ar savu atmiņu saprasties, pielabināt, pierunāt, sarunāt," saka Jolanta Treile, kura uzklausījusi leģendāro zinātnieci un astoņus gadus veidojusi grāmatu Antigones likums.
Piemiņas vārdus keramiķei Violetai Jātniecei gribas nosaukt tāpat, kā viņa savulaik nodēvējusi savu kompozīciju, – Cilvēks aizgājis pēc saules. Atstājusi aiz sevis dāsni piepildītu mūžu, 20. maijā ievērojamā keramiķe devusies mūžībā.
"Man gandrīz vienmēr citu dzejā ir par daudz vārdu.
Lūdzu, dodiet man telpu šajā dzejolī vienkārši
paelpot," – Latvijas Literatūras gada balvas godalgotā
debitante dzejniece un atdzejotāja Linda Gabarajeva
dzejā meklē plašu apvārsni un noslēpumu, pie kura
atgriezties.
Deviņdesmit gadu dzimšanas dienā viņa lepojās, ka ir kļuvusi par Nacionālā teātra vecāko spēlējošo aktrisi. Pēdējoreiz uz skatuves savā 70 gadu garajā teātra mūžā Baiba Indriksone bija vēl īsi pirms pandēmijas – Viestura Kairiša Pēra Ginta versijā. 92 gadu vecumā aktrise devusies mūžībā.
Mūža notikums, mūža koncerts, laime – pēc Mereditas Monkas un Džona Holenbeka koncertvakara Uzvedība divatā, kas notika Hanzas peronā 9. maijā, savos soctīklos ierakstīja ne viens vien saviļņotais.
Vienam no spilgtākajiem trimdas literatūras
modernistiem Gunaram Saliņam – 100. Dzejniekam vienlīdz svarīgi bija apmežot Ņujorku, atcerēties Latvijas spāres un upes un notvert kādu juteklisku trīsu pār mīļotās ādu
Izrāde Jelgava ’94 liek ne tikai domāt par to, kāds tu pats biji 14 gados, bet arī ir principiāls solis tā virzienā, lai padarītu Leļļu teātri par vietu, kur nāk ne tikai bērni
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Klīversalas zālē 27. martā tika prezentēta Nīderlandē dzīvojošās vācu fotogrāfes un pētnieces Klaudijas Heinermanes grāmata Sibīrijas trimdinieki – brīvības cīnītāji (Siberian Exiles – Freedom Fighters), kas ir otrais darbs viņas veidotajā fotogrāmatu triloģijā par padomju režīma deportācijām no Baltijas valstīm uz Sibīriju.
Raimonds Ķirķis: "Nesavtīgi ieguldoties katrā sagatavošanas posmā, Miķeļa Goppera izlolotā izdevniecība Zelta Ābele savulaik jaunā līmenī pacēla latviešu izpratni par pilnvērtīgi un iejūtīgi sagatavotu grāmatu"
Kinoteātrī K.Suns līdz 6. aprīlim notiks 24. kinoforums Un Vārds tapa filma, ko organizē nodibinājums Stunda sadarbībā ar kinokritiķi un starptautiskās ekumeniskās žūrijas locekli Anitu Uzulnieci.
Volfs Erlbruhs skaisti rāda, ka par nāvi var arī runāt. To var arī zīmēt. Ar to var pat draudzēties un labi pavadīt laiku – kāpt kokos un peldēties dīķī
"Faktiski visi mani darbi ir mana dienasgrāmata," –
teikusi gleznotāja Aija Jurjāne, kura prata uz visu raudzīties
nenovēršoties – vai tas zieds, niķīgs bērns, virtuves izlietne, piededzis grāpja dibens, pašas salauztā kāja vai reta viduslaiku gleznas reprodukcija
Latvju dainu izdošanas 130. gadadienai veltītā pasākumā notiks priekšlasījumi un literāri lasījumi. Pasākums notiks piektdien, 22. martā, pulksten 10 Augusta Dombrovska mūzikas skolā Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 38.
"Man pirmo reizi mūžā pēdējos divos gados ir parādījusies interese arī par skatītāju," saka Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors Alvis Hermanis. Jaunais Rīgas teātris atgriežas Lāčplēša ielā 25
"Ļoti gribas, lai skatās visas paaudzes," – režisores Antra Cilinska un Anna Viduleja uzņēmušas dokumentālu filmu Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks. Divas stundas paiet kā divas minūtes, un gribas vēl
Dailes teātra vadība vakar iepazīstināja ar iecerēto un ilgi gaidīto Mazās zāles pārbūves projektu un parakstīja sadarbības līgumu ar būvniecības uzņēmumu SIA Pillar Contractor, kas veiks būvniecības darbus.
Aspazijas mājā 7. martā plkst. 15 tiks atklāta Latvijas Universitātes bibliotēkas veidotā virtuālā izstāde Aspazīšana. Starpkultūru saskarsmes: Aspazijas atdzejojumi.
"Kopumā pusotrs gadsimts ir laikposms, kad vizuālo mākslu apzināmies kā mūsu tautas identitātes zīmi. Šodien, bezkaislīgi saskaitot, vairāk nekā puse no mūsu mākslas ilgstamības nav skatāma pastāvīgi pieejamā ekspozīcijā. Nekur!" apkaunojošo situāciju atgādina gleznotāja Sandra Krastiņa
"Gribējām saprast, kas ir Liepājas dzīlēs un kādi šeit
ir mūsu sirdspuksti, bet programmu veidojām ar domu, ka tas ir vērtīgi arī Eiropas iedzīvotājiem," saka nodibinājuma Liepāja 2027 mākslinieciskās programmas veidotāja Baiba Bartkeviča un valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa
24. februārī apritēs tieši divi gadi, kopš Krievijas karaspēks sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Šajā laikā ukraiņu tautas neizmērojamā drosme ir izpelnījusies apbrīnu visā pasaulē. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā divu dienu pasākumu programmu, lai paustu solidaritāti un atgādinātu par Ukrainas atbalsta iespējām.
Gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas, aiznes Juri uz laimīgo zemi! Mūžīga cieņa un pateicība manas bērnības vismīļākās grupas dziesmu autoram, izcilam dzejas interpretam Jurim Kulakovam (1958–2024) – tā drīz pēc sēru ziņas parādīšanās medijos vakar savā FB kontā publicēja dzejnieks Kārlis Vērdiņš.
"Domājošo sabiedrības pamatdaļu vide būtiski ietekmē," – arhitekts un arhitektūras pētnieks Jānis Dripe aicina jaunāko kultūrbūvju "kultūrtūrē" pāri visai Latvijai – no Rojas līdz Rēzeknei
Patlaban Rīgā vienlaicīgi ir skatāmas divas Birutas Delles izstādes: kuratora Viļņa Vēja veidotā plašā retrospekcija Gleznot katru dienu ciklā Paaudze Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM; līdz 21. aprīlim) un jaunākie gleznotājas darbi izstādē Mans kalns galerijā Daugava Ausekļa ielā 1 (līdz 24. februārim).