Tik maigs un intīms festivāls kā Homo Novus nebūtu iespējams ne Ņujorkā, ne Berlīnē, ne Londonā – saka Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Beka Bergere
Dzeja vieno pāri paaudzēm un laikiem. Dzeja vieno valodā, vieno starp un pāri valodām, dodot savu balsi tiem, kurus mēs citādi nesadzirdētu. Dzeja vieno klasiķu skaistumā un jauno dzejnieku jaudā, valodas plūdu pārmērībā, trāpīgas rindas skaidrībā un atbrīvojošā muļķībā – saka Dzejas dienu padomes loceklis dzejnieks Edvards Kuks. No 2. līdz 11. septembrim norisināsies festivāls Dzejas dienas, kas Rīgā pulcēs vairāk nekā 50 Latvijas un ārvalstu dzejnieku vairāk nekā 20 dažādās norisēs.
"Mani pārņēma absolūta, nepārprotama izjūta, ka gribu citiem izdarīt tāpat, kā ar mani izdarīja dzeja," saka Ivars Šteinbergs, izdodot otro dzejas krājumu Jaunība.
Ar cirka mākslinieku apvienības Be Flat izrādi Double You 17. augustā tika atklāts laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls Re Rīga! Festivāls norisināsies vēl visu nedēļas nogali Sporta 2 kvartālā un Āgenskalnā
Visticamāk, šīs vasaras koncerti pasaules mūzikas festivāla Porta vairāk nekā 20 gadu ilgajā vēsturē ieguls kā līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā programma vienas dienas laikā.
"Tirgotāju jaunavas dziedāja smuku dziesmu, bet "uguns zirgs" šņākdams un spļaudams aizskrēja pāri mūsu ežām," – Liepājas muzejā skatāma vērienīga izstāde par 1871. gadā atklātā Liepājas–Romnu dzelzceļa vēsturi.
Ko Latvijai nozīmētu potenciālais viesu valsts statuss Frankfurtes grāmatu tirgū, ko var pamācīties no Gruzijas, kāpēc Kalnozolu sveicina Armēnijā uz ielas un kur ņemt tulkotājus arābu valodā.
Daudzu mīlētais un cienītais kinozinātnieks, tulkotājs, pasniedzējs un lektors vai vienkārši kinomāns Viktors Freibergs pa liepziedu "sniegu" 13. jūlija rītā ir aizslīdējis prom. Viņa rokas nu ir katetru brīvas un varēs ar jaunu iedvesmu sataustīt žaketē kādu biļeti uz kino. Vai tad pastāv varbūtība, ka Viktors Freibergs jebkad pārstās skatīties filmas?
Šīs vasaras kultūras programma radīta, domājot par izaicinājumiem un jautājumiem, ar kuriem saskaramies Covid-19 pandēmijas un Krievijas izraisītā kara laikā.
97 gadu vecumā mūžībā devusies viena no pasaules teātra mākslas autoritātēm – britu teātra un kino režisors, dramaturgs, aktieris un ietekmīgs teātra teorētiķis Pīters Bruks.
Mūžībā norimis trimdas rakstnieces, profesores Agates Nesaules (23.01.1938.–29.07.2022.) mūžs, kura Latvijā vislabāk ir pazīstama ar savu autobiogrāfisko romānu Sieviete dzintarā.
Diez vai visjaukākais patvērums, kāds šobrīd aktrisei Čulpanai Hamatovai ir Jaunā Rīgas teātra mākslas zona, spēj remdēt piespiedu emigrantes slāpes pēc mājām un savas skatuves Maskavā.
"Ikvienam indivīdam ir būtiska nozīme tajā, kāds ir apkārtnes gaiss, ko elpojam," – uzskatīja kinozinātniece Valentīna Freimane, kura vairākām paaudzēm padomju aizdambētajā dzīves telpā atvēra logu uz pasauli un mākslu.
Kauņa aizrautīgi izdzīvo savu Eiropas kultūras galvaspilsētas godu, vienlīdz lielu uzsvaru liekot gan uz pasaules līmeņa mākslinieku vārdiem, gan savas pilsētas pulsa iedzīvināšanu – lai Kauņas ielās labi justos i omīte ar sunīti, i Marina Abramoviča un Joko Ono.
"Atbildes nav, iekšā tikai ļoti sāpīgs klusums," saka režisore Kristīne Krūze, kura Jaunajā Rīgas teātrī iestudējusi ukraiņu dramaturģes Natalkas Vorožbitas lugu Sliktie ceļi. Par to, ko karš izdara ar cilvēkiem.
"Esmu uzaugusi un dzīvoju Itālijā, bet visu laiku man bija sajūta, ka simtprocentīgi nepiederu Itālijai. Man bija skaidrs – es esmu arī kaut kas cits. Man tas ļoti patika," saka tulkotāja Margarita Karbonāro.
Izrāde Kokvilnas lauku vientulībā Dailes teātrī visos parametros ir nevainojami nostrādāta un redzēšanas vērta kvalitāte, tikai nākamajā rītā to nez kāpēc ir grūti atcerēties, iespaidi ir pagaisuši. Mēģināšu minēt – kāpēc tā.
Punctum festivālā, kas sācies 25. maijā, šogad vairāki pasākumi veltīti dzejnieka Linarda Tauna simtgadei. Festivāla kulminācijas dzejkoncerts Mūžīgais mākonis, kurā piedalīsies mūziķi Jānis Šipkēvics un Sniedze Prauliņa, aktieri Kaspars Znotiņš un Kaspars Aniņš, notiks 3. jūnijā plkst. 20.30 Zirgu ielas koncertzālē.
Valodnieka Jāņa Endzelīna (1873–1961) izcilais devums latviešu valodas nosargāšanā un attīstīšanā nedrīkst iegrimt piemirstībā. Viņš bija tautas zinātnieks, kuram dzimtajā valodā rūpēja katrs burts un garumzīme.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32 aplūkojama izstāde, kas daudziem XX gadsimta 70. gados dzimušajiem ļaus atmiņās satikties ar savām mammām – tik jaunām, skaistām un "ārzemnieciskām" krimplēna kleitās, bikškostīmos un mētelīšos.