Viņa patiesi bija gara aristokrāte, un tā vislabākais liecinieks ir viņas māksla – tā par savu māti, mākslinieci Aleksandru Beļcovu, rakstījusi mākslas zinātniece Tatjana Suta. No 28. februāra līdz 2024. gada 27. janvārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) būs skatāma izstāde Iekšējie dialogi. Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatas un vēstules.
Mūžībā devies aktiermeistarības un režijas pedagogs Mihails Gruzdovs (12.12.1953.–12.02.2023.), kurš studentiem mācīja "nejaukt omleti ar Dieva dāvanu"
"Tu vari skatīties uz džeku, kurš strādā ar pneimatisko āmuru, un saukt viņu palīgā īsināt tekstu," – Andris Akmentiņš sadzejo Laimīgas beigas un dalās rakstīšanas pieredzē
"Nora Ikstena filmu ir redzējusi, viņai patika. Tas man bija nozīmīgs prieka brīdis. Nora teica, ka uzskata – filma ir neatkarīgs mākslas darbs," saka filmas Mātes piens režisore Ināra Kolmane
Vairs nav uzkurbulētā priekā korī jāauro, lai parādās Salavecis un Sniegbaltīte, mazliet apcerīgs Ziemradzis sīra ratā izvirpuļo pats un apber mūs visus ar zelta putekļiem tā, ka pietiek gluži katram jaunās cirka arēnas viesim.
"Skatītājiem ir iespēja padomāt – ha, kurš tēls tad es esmu
šajā kompānijā?" – režisors Valters Sīlis kopā ar četrpadsmit aktrisēm pārbauda inscenētāja prasmes uz Nacionālā teātra lielās skatuves
Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā nominantes rituālajā NN nakts diskusijā par jēgu, labu apgaismojumu un gandarījumu atrast kaut vai vienu precīzu vārdu
Tā ir kā triloģija – saka režisors Guntis Lēmanis, kurš kopā ar scenāristi Ilzi Strengu radījuši dokumentālo filmu par aktieri Hariju Liepiņu (1927–1998).
"Skrupulozi iet cauri visai daiļradei, atstāstīt un analizēt sižetus – tas nevienam īsti nav vajadzīgs. Jāsaka – lasiet paši vai palieciet nezinot," – monogrāfijā par Anšlavu Eglīti pētniece Ieva Struka gājusi citu ceļu.
"Tas, ko Monta Kroma izdarīja latviešu valodā ar modernisma dzeju, ir kaut kas īpašs," uzskata grāmatas Monta Kroma: dzeja un refleksija zinātniskie redaktori Jānis Ozoliņš, Kārlis Vērdiņš un Artis Ostups.
Igaunijas vēstniecībā Rīgā 7. decembrī mirdzēja eglīte un skanēja dzejoļi. Savus dzejoļus lasīja Ingmāra Balode, Agnese Rutkēviča, Toms Treibergs, Jānis Tomašs, bet Contra (īstajā vārdā – Marguss Konnula) – atdzejojumus igauņu valodā.
Uzveduma darbība, aizlaiku tēliem izcīnot gaismas un tumsas cīņas un topot par atvērtiem Kauņas iedzīvotājiem ar jauno līgumu kabatā, Žalgiris arēnā tika izspēlēta ūdenī līdz potītēm. Kauņas laikmetīgā mīta triloģijas noslēdzošās daļas Kontrakts dalībnieki, pārvarot ūdens pretestību, radīja nepārejošu dinamisku spriedzi.
Nacionālās bibliotēkas Konferenču centra vestibilā (-1. stāvā) no 30. novembra līdz 2023. gada 31. janvārim skatāma Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslinieku ilustrāciju ceļojošā izstāde Skriet ar vilkiem.
No 5. līdz 11. decembrim Rīgā norisināsies Starptautiskais literatūras festivāls _Prozas lasījumi 2022, kurā ar savu jaunāko darbu vai to fragmentu lasījumiem uzstāsies dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki, kā arī viesi no ārzemēm.
Mākslinieces apvienojas sieviešu māsībā un spēkā, lai bez
mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem ar XXI gadsimta
sieviešu pašapziņu un atraisītību runātu tikai un vienīgi par
savām sajūtām.
Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē muzicēs pasaulslavenajā Amsterdamas koncertzālē. Pie orķestra diriģenta pults stāsies sens orķestra draugs un Latvijas klausītājiem labi pazīstams mūziķis, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra pirmā oboja Aleksejs Ogrinčuks.
Savā pietiekami lielajā žūrijas pieredzē pirmoreiz biju situācijā, kad ļoti daudzi lēmumi tika pieņemti vienprātīgi. Mēs daudz strīdējāmies, izvirzot nominantus, bet ne lemjot par laureātiem, – atklāj Spēlmaņu nakts žūrijas priekšsēdētāja teātra zinātniece Edīte Tišheizere.
Pagājušogad Laubes namā Pārdaugavā tika atklāta multimediāla, ļoti intīma un atkailināta izstāde Paštrokšņi. Tā balstījās Paulas Tisenkopfas vēža pieredzes stāstā.
Savu dzīvi sāk mākslas darbi, kas tapuši specifiskajā Covid-19 pandēmijas laikā. Tikko Latvijas Televīzija demonstrēja režisora Ivara Zviedra dokumentālo filmu Bahs pret covid. 17. novembrī LTV1 21.10, vēlāk Replay.lv būs skatāma režisores Lienes Eicēnas un scenāristes Henrietas Verhoustinskas dokumentālā filma Es neesmu klaviernieks.