"Man svarīgākās ir idejas un līdz pilnībai noslīpēta festivāla dramaturģija, kas blīvajā Latvijas festivālu ainavā ir samērā unikāla lieta," uzsver Latvijas Jaunā teātra institūta direktore un festivāla Homo Novus rīkotāja Gundega Laiviņa.
Triviāli, bet skaisti – Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis komentēja kolektīva debesīs palaistos balonus ar cerību, ka arī 99. sezona būs tikpat augšupceļoša.
Vai grāmatvedība var būt radoša? Vai māksla ir savienojama ar uzņēmējdarbību? Latvijas Kultūras akadēmija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti izveidojusi nebijušu studiju programmu – Radošās industrijas.
Kristapa Zariņa ideāls ir students, kurš sācis studijas Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), papildinājies ārzemēs, atgriežas ar jaunu enerģiju un plašāku redzesloku un ierauga LMA priekšrocības. Kādas? – iztaujā Undīne Adamaite.
Šogad 70. gadskārtu atzīmē viens no prestižākajiem un senākajiem kinofestivāliem pasaulē – Starptautiskais Kannu kinofestivāls (le Festival de Cannes), kas kopš 1993. gada ir sadarbojies ar Rīgas kinofestivālu Baltijas pērle un rudenī tā programmas ietvaros pagodinās ar pirmo Kannu kinofestivāla direktora vizīti Baltijas valstīs.
Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē no 6. jūlija līdz 26. augustam būs skatāma Sezana ietekmei veltīta latviešu glezniecības izstāde no Zuzānu kolekcijas, kurā eksponētas vairāk nekā 20 gleznas, kas radītas no XX gadsimta sākuma līdz 70. gadiem.
"Nepazīstu nevienu aktieri, kurš teiktu, ka Šekspīrs ir pagātne. Tas pats attiecas arī uz cirku. Nepazīstu nevienu jaunā cirka mākslinieku, kurš noniecinātu klasisko cirku. Pastāv saikne, kas nebūt nav jāpārcērt," ir pārliecināts laikmetīgā cirka eksperts Johans Floks.
"Daudzi uzskata, ka viņi visu jau zina un viņiem nekas nav jāredz. Pietiks, ja paskatīsies kādu publikāciju internetā, un pēc tā visu varēs uztaisīt" – novērojusi arheoloģiskā tērpa pētniece Irita Žeiere.
"Aktierim nav jābūt pasīvam nabadziņam, kurš tikai gaida, kad viņu paņems štatā kāds lielais repertuāra teātris," ir pārliecināta Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās katedras teātra virziena vadītāja Zane Kreicberga
Viļakas novada Žīguru pagasta bibliotekāre Anastasija Plačinda ieraksta lugai vēja skaņu, palīdz internetbankā samaksāt rēķinus, uzklausa stāstus "kā bērniem pa Rīgu" un, aci nepamirkšķinot, izsniedz gan Apškrūmu, gan Rīgas Laiku
Maijas Tabakas personālizstādi Valsts mākslas muzejā 1992. gadā apmeklēja vairāk nekā 70 000. Tas bija absolūts apmeklētības rekords. Pagājušonedēļ 9. jūnijā izstāžu zālē Arsenāls durvis vēra jauna, ļoti gaidīta izstāde Maija Tabaka un Rietumberlīne, kura arī, visticamāk, radīs lielu apmeklētāju plūsmu. Izstāde aicina uz Maijas Tabakas mākslu paskatīties no cita rakursa, izceļot vienu posmu viņas daiļradē – t. s. Berlīnes posmu. "Maijas Tabakas darbos ir kāda noslēpuma daļa," saka Latvijas Mākslas muzeja Latvijas vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece. Viņa piesauc muzikālu asociāciju ar crescendo orķestrī, kad visa atmosfēra virmo. "Šāds magnētisms piemīt arī Maijas Tabakas mākslai."
Liene Linde nosaukta starp 10 daudzsološākajiem Eiropas jaunajiem kinorežisoriem. Tas viņai palīdz nenolaist rokas un ticēt savam izvēlētajam nekomerciālajam ceļam kino.
Izrādās, tas ir iespējams – panākt, ka viedierīču bērni ar aizturētu elpu dzīvo līdzi neredzamas putna ligzdiņas izpostīšanai un pavisam apklust, aizdomājoties – un ja nu abi sirdsdraugi vairs nekad nesatiekas.
Projekta Pagātnes pārvarēšana, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei ietvaros Ģertrūdes ielas teātrī turpinās diskusiju cikls, kas veltīts padomju totalitārā režīma nozīmes un ietekmes uz mūsdienu Latvijas sabiedrību analīzei un izvērtēšanai.
Turpinot Latvijas teātru tradīciju uz sezonas beigām skatītāju mazliet pagurušo uzmanību strauji atmodināt ar intriģējošām smagsvara pirmizrādēm, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī 12. maijā gaidāms Šekspīra Karaļa Līra iestudējums.
Ruksītis, Sniegbaltīte, pelīte Pīkstīte, starpbrīdī – cukurvate, piena kokteilis, sapucēti bērni, kuri labprāt izskrietos pa plašo vestibilu un kāpnēm, ja vien pieaugušie līdznācēji nekušinātu ar frāzi, ka šeit ir teātris un jāuzvedas pieklājīgi.
Acīmredzot tā ir mana talanta iedaba, ka uz lieliem, episkiem, upītiskiem audekliem es neesmu spējīgs, saka dzejnieks un esejists Jānis Rokpelnis, kuram nesen iznācis otrais – 85 lapaspuses biezs – romāns Muzejs.
Indes pilināšanu kafijā skandināvu autori ir atstājusi žanra vecmāmiņai Agatai Kristi un viņas epigoņiem mūsdienās – britu mīlīgajiem detektīvseriāliem etnogrāfiskā vidē. Skandināvu detektīvromānu ambīcijas nav tikai izklaide.
Māras Ķimeles un Jaunā Rīgas teātra aktieru kopdarbs liek uzmeklēt Ibsena lugas tapšanas gadu. 1879. Vai tiešām?! Pieslēgums ir tik dzīvs, kā skatoties šorīt rakstītu psiholoģisku trilleri
Latvijas Televīzijas izsludinātais konkurss Par ideju pieteikumu iesniegšanu Latvijas simtgades seriāla radīšanai LTV noslēdzies ar SIA Red Dot Media iesniegto seriāla projekta Sarkanais mežs uzvaru.
