Rīgā 16. oktobrī jau devīto reizi norisināsies ikgadējā Jesajas Berlina diena, godinot ievērojamā rīdzinieka, ideju vēsturnieka un brīvības filozofa literāro un filozofisko mantojumu. Pasākuma centrālais notikums būs Jeila universitātes (ASV) profesora, pasaulē zināmā vēsturnieka Timotija Snaidera atklātā lekcija.
Kinoteātrī Splendid Palace 19. oktobrī plkst. 19 tiešraidē no Parīzes Nacionālās operas varēs novērtēt opermūzikas gaidītāko notikumu, vienu no izcilākajām operām – Džuzepes Verdi muzikālo drāmu Dons Karloss –, kas šogad svin 150 gadu jubileju.
Starptautiskā jaunā teātra festivāla Homo Novus 21. pastāvēšanas gadā pirmo reizi pēkšņi izdodas pa īstam un personiski saslēgties ar festivāla rīkotāju ilgi lolotajām iecerēm. Gribu saprast, kāpēc tieši tagad.
Dzejnieki gan paši mēdz pavīpsnāt, ka par viņiem runājot un interesējoties vienreiz gadā. Pat ja kāds Dzejas dienās ierauga kampaņveidīgumu, nevis tradīciju, tā pilnīgi noteikti ir viena no saturīgākajām "kampaņām".
Krista Dzudzilo: "Tas, kas mūs abus interesē teātrī, noteikti ir viens ceļš, tomēr es vairāk ticu vizuālajai mākslai, bet Reinis vienmēr ir bijis tas, kurš aizstāv teātri."
Liepājas vēstniecībā Rīgā notikušo Liepājas teātra preses konferenci teātra literārā padomniece Zanda Borga sāka ar intriģējošākajiem jaunumiem – no 28. augusta līdz 2. septembrim tiek gaidīti dokumenti no jauniešiem, kuriem interesē studēt Liepājas Universitātes bakalaura studiju programmā Aktiermāksla.
Solidaritāti Latvijā labi pazīstamajam krievu režisoram, Maskavas Gogoļa centra vadītājam Kirilam Serebreņņikovam par viņa brutālo arestu 22. augustā, kā iemeslu minot apzinātu noziedzīgu naudas izkrāpšanas shēmas organizēšanu, jau izteikuši daudzi kultūras darbinieki, tostarp Eiropas Kinoakadēmija, mūsu Nacionālais teātris un pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers.
Kaut ko tādu es nebiju redzējis. Spurts, kas notika visas vasaras garumā, kad vienlaikus strādāja pārsimt cilvēku, bija tiešām iespaidīgs – preses konferencē Jaunā Rīgas teātra (JRT) pagaidu telpās Miera ielā 58a paldies Valsts nekustamajiem īpašumiem un celtniekiem teica JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
"Man svarīgākās ir idejas un līdz pilnībai noslīpēta festivāla dramaturģija, kas blīvajā Latvijas festivālu ainavā ir samērā unikāla lieta," uzsver Latvijas Jaunā teātra institūta direktore un festivāla Homo Novus rīkotāja Gundega Laiviņa.
Triviāli, bet skaisti – Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis komentēja kolektīva debesīs palaistos balonus ar cerību, ka arī 99. sezona būs tikpat augšupceļoša.
Vai grāmatvedība var būt radoša? Vai māksla ir savienojama ar uzņēmējdarbību? Latvijas Kultūras akadēmija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti izveidojusi nebijušu studiju programmu – Radošās industrijas.
Kristapa Zariņa ideāls ir students, kurš sācis studijas Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), papildinājies ārzemēs, atgriežas ar jaunu enerģiju un plašāku redzesloku un ierauga LMA priekšrocības. Kādas? – iztaujā Undīne Adamaite.
Šogad 70. gadskārtu atzīmē viens no prestižākajiem un senākajiem kinofestivāliem pasaulē – Starptautiskais Kannu kinofestivāls (le Festival de Cannes), kas kopš 1993. gada ir sadarbojies ar Rīgas kinofestivālu Baltijas pērle un rudenī tā programmas ietvaros pagodinās ar pirmo Kannu kinofestivāla direktora vizīti Baltijas valstīs.
Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē no 6. jūlija līdz 26. augustam būs skatāma Sezana ietekmei veltīta latviešu glezniecības izstāde no Zuzānu kolekcijas, kurā eksponētas vairāk nekā 20 gleznas, kas radītas no XX gadsimta sākuma līdz 70. gadiem.
"Nepazīstu nevienu aktieri, kurš teiktu, ka Šekspīrs ir pagātne. Tas pats attiecas arī uz cirku. Nepazīstu nevienu jaunā cirka mākslinieku, kurš noniecinātu klasisko cirku. Pastāv saikne, kas nebūt nav jāpārcērt," ir pārliecināts laikmetīgā cirka eksperts Johans Floks.
"Daudzi uzskata, ka viņi visu jau zina un viņiem nekas nav jāredz. Pietiks, ja paskatīsies kādu publikāciju internetā, un pēc tā visu varēs uztaisīt" – novērojusi arheoloģiskā tērpa pētniece Irita Žeiere.
"Aktierim nav jābūt pasīvam nabadziņam, kurš tikai gaida, kad viņu paņems štatā kāds lielais repertuāra teātris," ir pārliecināta Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās katedras teātra virziena vadītāja Zane Kreicberga
Viļakas novada Žīguru pagasta bibliotekāre Anastasija Plačinda ieraksta lugai vēja skaņu, palīdz internetbankā samaksāt rēķinus, uzklausa stāstus "kā bērniem pa Rīgu" un, aci nepamirkšķinot, izsniedz gan Apškrūmu, gan Rīgas Laiku
Maijas Tabakas personālizstādi Valsts mākslas muzejā 1992. gadā apmeklēja vairāk nekā 70 000. Tas bija absolūts apmeklētības rekords. Pagājušonedēļ 9. jūnijā izstāžu zālē Arsenāls durvis vēra jauna, ļoti gaidīta izstāde Maija Tabaka un Rietumberlīne, kura arī, visticamāk, radīs lielu apmeklētāju plūsmu. Izstāde aicina uz Maijas Tabakas mākslu paskatīties no cita rakursa, izceļot vienu posmu viņas daiļradē – t. s. Berlīnes posmu. "Maijas Tabakas darbos ir kāda noslēpuma daļa," saka Latvijas Mākslas muzeja Latvijas vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece. Viņa piesauc muzikālu asociāciju ar crescendo orķestrī, kad visa atmosfēra virmo. "Šāds magnētisms piemīt arī Maijas Tabakas mākslai."
Liene Linde nosaukta starp 10 daudzsološākajiem Eiropas jaunajiem kinorežisoriem. Tas viņai palīdz nenolaist rokas un ticēt savam izvēlētajam nekomerciālajam ceļam kino.
Izrādās, tas ir iespējams – panākt, ka viedierīču bērni ar aizturētu elpu dzīvo līdzi neredzamas putna ligzdiņas izpostīšanai un pavisam apklust, aizdomājoties – un ja nu abi sirdsdraugi vairs nekad nesatiekas.
