Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Undīne Adamaite

Vita Matīsa: Rainis vēlējās politikā ieviest jaunus ētiskos standartus(31)

Atzīmējot Raiņa un Aspazijas 150. jubileju, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 1. un 2. maijā notika starpdisciplinārā konference Starp patiesību un varu: rakstnieku dažādās lomas Eiropas vēsturē (Between Truth and Power: The Role of Authors in Building and Changing Europe). Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas nopietnākais intelektuālais pasākums.

Satura kosmoss. Dienas grāmatai - 10 gadu

Lai cik agri ierados Mūkusalas redakcijā - astoņos, izmisuma gadījumos pat septiņos -, Daces Sparānes miniatūrajā Dienas grāmatas (DG) "kabinetā" jau dega gaisma. Tikpat bieži viņa pārcilāja grāmatu kaudzes noliktavā. Ne reizi vien ir bijis jāpabrīnās, kur slēpjas šī ēteriskā cilvēka mūžīgais dzinējs.

Satura kosmoss. DG - 10 gadu

Lai cik agri ierados Mūkusalas redakcijā - astoņos, izmisuma gadījumos pat septiņos -, Daces Sparānes miniatūrajā Dienas grāmatas (DG) «kabinetā» jau dega gaisma. Tikpat bieži viņa pārcilāja grāmatu kaudzes noliktavā. Ne reizi vien ir bijis jāpabrīnās, kur slēpjas šī ēteriskā cilvēka mūžīgais dzinējs.

Izrādes Prāts recenzija. "Nāve, beidz lepoties"

Tā nav onkoloģiskā palāta, kurā ieved Nacionālā teātra izrāde Prāts, lai biedētu vai šausminātu ar ciešanu un nāves tuvplānu. Tā ir bezdibenīga humānisma telpa, kurā katrs var grimt, cik katram skatīšanās brīdī ir spēka un vēlēšanās. Turklāt šajā izrādē iespējams pat smieties

Savāc vienkopus Ziedoņa pasauli

No bibliogrāfijas var aizsākties daudzi pētnieciski piedzīvojumi - 14. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), atklājot grāmatas Imants Ziedonis. Bibliogrāfija otro sējumu, teica Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniece literatūrzinātniece Gundega Grīnuma. Pieredzē, kā bibliogrāfija var gan maldināt, gan uzvest uz pēdām detektīvcienīgiem atklājumiem, dalījās arī vēsturnieks Toms Ķikuts un literatūrzinātnieks Raimonds Briedis.

Putnabērna nāvīgā demagoģija

Marionešu teātris Latvijā ir «aizsargājamais žanrs». Pēdējo reizi - Leļļu teātrī, kad viesrežisors Aleksandrs Mindļins no Sanktpēterburgas iestudēja marionešu izrādi pieaugušajiem Karmena. Sievietes versija, kaut leļļu izrādes pieaugušajiem, arī marionešu, Latvijā pazīstamas kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad Leļļu teātrī populāras bija tādas izrādes kā Dekamerons, Dievišķā komēdija; Arnolds Burovs pat bija iestudējis Brehta Trīsgrašu operu.

Pabeigts žests(2)

Maijai Pļiseckai (1925–2015) līdzīgu nebija. Un viņa pati to zināja. "Es esmu radījusi savu stilu," viņa teica intervijā Kultūras Dienai pirms desmit gadiem

FK Portfolio balva - Viktorijai Ekstai

Pirmo FK Portfolio balvu ieguvusi Viktorija Eksta par sēriju Dievs. Daba. Darbs. Balvas ieguvēja ir 27 gadus veca fotogrāfe, kura sēriju Dievs. Daba. Darbs veidojusi kā interpretāciju par tāda paša nosaukuma Annas Brigaderes romānu. Eksta fotografējusi pašportretus kādā pamestā lauku mājā, izmantojot tur atrastās drēbes un lietas.

Renesanse Bergāmo(6)

Ja piecas dienas Itālijā aprīlī nesasilda cilvēka miesu un garu, iespējams, viņš tiešām ir no pašnāvnieku riska grupas

Sapņotāja lelles ar dvēseli. Arnoldam Burovam - 100

«Bez Arnolda Burova latviešu animācijas kino noteikti būtu savādāks un sliktāks. Reti tiek uzņemtas filmas, kurām nekaitē laika zobs, un Burova darbi ir tieši tādi,» 2006. gadā, atvadoties no režisora, teica Nils Skapāns. Par savu labāko filmu Burovs pats uzskatīja Bimini.

Valoda cenu zīmēm un filozofijai

Apspēlējot nenotikušās revolūcijas (sieviešu, lībiešu/latgaliešu, homoseksuālu cilvēku, integrācijas, revolūcijas pret patērētājsabiedrību), pagājušās nedēļas nogalē, 24. aprīlī, Latvijas Dzelzceļa muzejā notika gada nozīmīgākais pasākums pašmāju literatūrā - Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija.

Stacija diviem? Nē, ģimenei ar kaķi

«Pirmais vilciens, ko atceros, bija mazais bānītis, kas klunkuroja no Stukmaņiem uz Vecgulbeni. (..) Pret kalnu kāpdams, tas kļuva pavisam gauss un ieslīdēja dziļā ierakumā. Bieži redzēju, kā lielākie zēni nolec no vilciena kāpnēm un skrej tam līdzi, noplūc pa puķei vai ceļmalas dadzim un reizēm pat steidzīgi palasa zemenes, kas auga dzeltenās grants nogāzes aizvējā.

Maijā Latvijā viesosies mākslas aktīvisti(1)

Par klaunu pārģērbies slepenpolicijas aģents, protestētājs sieviešu drēbēs, kas protesta laikā pazaudē augstpapēžu kurpi, šosejas vidū iestādīti koki - tās ir dažas no epizodēm Džona Džordana autobiogrāfiskajā izrādē lekcijā Mēs nekad agrāk te neesam bijuši, kurā viņš dalās 20 gadu ilgajā aktīvista pieredzē un jautā, kā iespējams saglabāt drosmi un rīcības spēju šodien.

Dumpīgā iztēles laboratorija

Par klaunu pārģērbies slepenpolicijas aģents, protestētājs sieviešu drēbēs, kas protesta laikā pazaudē augstpapēžu kurpi, šosejas vidū iestādīti koki - tās ir dažas no epizodēm Džona Džordana autobiogrāfiskajā izrādē lekcijā Mēs nekad agrāk te neesam bijuši, kurā viņš dalās 20 gadu ilgajā aktīvista pieredzē un jautā, kā iespējams saglabāt drosmi un rīcības spēju šodien.

Tomasa Transtremera Baltijas motīvs(3)

"Ar Tomasa Transtremera vārdu pirmo reizi sastapos kādā intervijā ar Josifu Brodski, kurš nenoliedza, ka ir no viņa ietekmējies. Ļoti vēlu, tikai 1999. gadā, Jumavā iznāca Tomasa Transtremera dzejoļu izlase _Atmiņas mani redz _vairāku ievērojamu latviešu dzejnieku un atdzejotāju pārlikumā latviski. Kad grāmatnīcā uzšķīru šo krājumu un turpat uz vietas izlasīju vairākus dzejoļus, nojautu, ka šo dzejnieku lasīšu visu atlikušo dzīvi, un tā arī ir noticis," atceras dzejniece Liāna Langa.

Pamanīti, novērtēti šajā laikā

Tuvojas brīdis, kad uzzināsim, "kuri ir bijuši gara un miesas ne/notikušo revolūciju precīzākie un pārliecinošākie hronisti" (www.laligaba.lv). 24. aprīlī Dzelzceļa muzejā notiks Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija. Tas ir lielākais un nozīmīgākais profesionālais literatūras izvērtējums Latvijā.

Atmiņas Jūs redz

«Ar Tomasa Transtremera vārdu pirmo reizi sastapos kādā intervijā ar Josifu Brodski, kurš nenoliedza, ka ir no viņa ietekmējies. Ļoti vēlu, tikai 1999. gadā, Jumavā iznāca Tomasa Transtremera dzejoļu izlase Atmiņas mani redz vairāku ievērojamu latviešu dzejnieku un atdzejotāju pārlikumā latviski. Kad grāmatnīcā uzšķīru šo krājumu un turpat uz vietas izlasīju vairākus dzejoļus, nojautu, ka šo dzejnieku lasīšu visu atlikušo dzīvi, un tā arī ir noticis,» atceras dzejniece Liāna Langa.

Pamanīti, novērtēti šajā laikā

Tuvojas brīdis, kad uzzināsim, «kuri ir bijuši gara un miesas ne/notikušo revolūciju precīzākie un pārliecinošākie hronisti» (www.laligaba.lv.). 24. aprīlī Dzelzceļa muzejā notiks Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija. Tas ir lielākais un nozīmīgākais profesionālais literatūras izvērtējums Latvijā.

Heinrihsone: «Ar krāsām varu visu»

«Es neuzdrošinos rakstīt, bet ar krāsām varu visu. (..) Bāzējos sevī, jo nesaprotu, kā var otra atziņās daudz smelties sev. Šajā ziņā man gan sevis nedaudz žēl, īpaši šogad, kad visi runā par Raini un Aspaziju. No viņiem gribētos smelties, bet laikam šinī dzīvē līdz viņiem netikšu,» - galerijā Māksla XO atklās vārdos un domās neatkarīgās mākslinieces Helēnas Heinrihsones izstādi _Dienasgrāmata.

Kinoteātrī Splendid Palace sāk rādīt Force Majeure

Force Majeure patiešām ir iespaidīgs darbs - nenoliedzami, viens no smalkākajiem, estetizētākajiem un negaidītākajiem Eiropas šī gada kino notikumiem - tā portālam arterritory.com pagājušā gada oktobrī rakstījusi kinokritiķe Dita Rietuma. «Vizuāli fascinējošo psihodrāmu» jau varēja noskatīties pērnā gada decembrī, kad vairākas no 27. Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominētajām filmām demonstrēja Rīgas Starptautiskajā kino festivālā.

Surogātpatiesība(68)

Diemžēl šādi "portreti" degradē intervijas jēgu, padarot mākslinieku par neaizsargātu žurnālista objektu un spēļmantiņu

Aspazija. Personīgi. Kā viņa pati dzīvē jutās(27)

Sēžot dekorācijās pie Aspazijas galda, par sievieti, dzejnieci un politiķi Elzu Pliekšāni (1865–1943) sarunājas trīs mūslaiku Aspazijas – dramaturģe Inga Ābele, režisore Māra Ķimele un aktrise Baiba Broka

Ir arī foršāki dzīvnieki par cilvēku

«Tas, ko es šobrīd daru literatūrā, un tas ir vienīgais apzinātais eksperiments, - mēģinu rakstīt mazliet vienkāršāk,» saka rakstniece Ilze Jansone. Tomēr, kā grāmatas atklāšanā norādīja redaktore Gundega Blumberga, jaunības maksimālisms viņai vēl esot. To apzinās arī pati rakstniece. Joprojām patīkot domāt par tēmām, kas tik viegli nedodas rokās. Tikai tagad viņas mērķis ir uzrakstīt tā, lai saprot arī «anonīmais lasītājs», ne tikai tuvāko loks.

Spēks neplūst pa straumi

«Bet es vienmēr saku un teikšu, cik Dievs man ļaus, saviem studentiem - runājiet par to, kas jums tiešām sāp, kas uztrauc, kas šķiet neizmaināms un galīgs. Un tas mainīsies,» ar šādiem vārdiem vakarvakarā, 12. martā, Dienas gada balvas ceremonijā izskanēja kinorežisora Pētera Krilova eseja Kas man ir/nav māksla.