Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 4. aprīlis
Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Undīne Adamaite

Lēnām. Ar valsts atļauju

"Sākt strādāt Mobilier national – tas ir kā iestāties klosterī – uz visu dzīvi," stāstot par unikālo gobelēnu aušanas tradīciju saglabāšanu un attīstību Francijā, atzīst Mobilier national manufaktūru producēšanas departamenta direktore Marī Elēna Masē-Bersani

Plenērs koferī un platforma jauniešiem

Neesmu vēl izpētījusi – par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piedāvājumu bērnu izglītības programmā saka Laikmetīgā mākslas centra kim? izpilddirektore Renāte Prancāne. "Lielo muzeju" viņa neizjūt kā konkurentu.

Iespēja saņemt atbalstu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas Kultūra ietvaros ir izsludināts pirmais šī gada pieteikšanās termiņš visos trijos programmas moduļos.

Ardievu, XX gadsimt! Ulda Brauna piemiņai(1)

Trauslais ir stiprāks. Sniegpulkstenītis uz ielas var likt apstāties gaisā ekskavatora kausa tonnām. Cilvēks nav stahanovietis ar komjaunieša nozīmīti pie krūtīm, bet Dieva radība ar pukstošu sirdi krūtīs.

Bez kritikas nogrimsim(6)

Jaunajā Rīgas teātrī 16. janvārī NN naktī pirmoreiz tiks pasniegta Jaunā kritiķa/-es veicināšanas balva. KDi piedāvā tribīni septiņu nominantu profesionālajām pamatpatiesībām

Izrādes Kaija recenzija. Plūmes Viktorija 2017(9)

Elmāra Seņkova Kaija Nacionālā teātra Jaunajā zālē ir ļoti dzīva izrāde. Ir aizraujoši noskatīties abus principiāli atšķirīgos sastāvus un turpināt vēl fantazēt par citiem krusteniskiem variantiem.

Bija palikušas tikai divas dzīvas bitītes

Lestenes baznīca atdzimst. Palicis pats sarežģītākais uzdevums – no tukšas baltas sienas atjaunot savā laikā tālu izslavētās ērģeles un to to teiksmaino, kustīgo prospektu, kas kādreiz baznīcēniem lika noelsties: ak, svētā Lestene!

Rancāne: Visiem patīk Latgali glābt(9)

Par dzīvi pierobežā vai drīzāk – pierobežas sajūtu sevī, kas nav tikai Latgales stāsts, dzejnieci Annu Rancāni iztaujā Undīne Adamaite. Dzejnieces luga Bišumāte un vilkacis nesen uzvesta uz Nacionālā teātra skatuves.

Krekla kroku mūzika

Dzintaros atklāj diriģenta Arvīda Jansona statuju

Apmeklētājus meklējiet uz jumta(1)

Grūti iedomāties cilvēku, kuram varētu nepatikt Portugālē. Vispārzināmajām simpātijām pret klimatu, virtuvi un latviešu gaumē neuzbāzīgajiem portugāļiem pievienoju dažus svaigus kultūrjaunumus.

Kam dzīvot zem Sēnītes jumta?(14)

Tas, ko mēs šodien neuzskatījām par vērtību, rīt var kļūt par vērtību, un otrādi – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju Juri Dambi izvaicā Undīne Adamaite.

Izdzert baiļu biķeri sausu. Āj, āj, āj

Radiokoris Spīķeros mēģina. "Nedziediet ai, ai, bet āj, āj, āj. Kā dūdas, ļoti intensīvi," diriģents Kaspars Putniņš palabo skaņu. Skats pa logu ir pelēkāks par pelēkāko Centrāltirgus balodi, kā jau tas mēdz būt vēlā rudenī Latvijā, kad saule, tā arī īsti neparādījusies, sāk jau rietēt. Veļu laiks.

Multimākslinieks Suta iedvesmo jaunos

"Viņš bija iemiesota pašapziņa, vienmēr neizsmeļamas enerģijas pielādēts, pilns beznoteikumu optimisma, fantastisku plānu un mežonīgu cerību un – vienmēr kāvās ar naudas badu," tā par Sutu ir rakstījis Anšlavs Eglītis.

Dāvina Melānijas hronikas rekvizītus

Tuvojoties Viestura Kairiša Melānijas hronikas pirmizrādei, kas notiks 1. novembrī, filmas Melānijas hronika veidotāji Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejam dāvinājuši filmas rekvizītus.

Dāvina Melānijas hronikas rekvizītus

Tuvojoties Viestura Kairiša Melānijas hronikas pirmizrādei, kas notiks 1. novembrī, filmas Melānijas hronika veidotāji Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejam dāvinājuši filmas rekvizītus. Kino muzeja krājumos tika nodoti galvenās varones, ko atveido šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo, kostīmi, filmas scenārija kopijas, filmēšanas grupas saraksti, filmēšanas vietu un darba plāni, kā arī filmēšanas kadru plāni, ko zīmējusi filmas māksliniece Ieva Jurjāne.

Operators nevar būt totāli iracionāls

«Operators filmu var arī sabojāt,» ir pārliecināts Andrejs Rudzāts, kurš nominēts Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps par suģestējošo vizualitāti Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas filmā Pelnu sanatorija un Jāņa Putniņa dokumentālajā filmā Degošais. Viņa profesionālā izcelsme saistās ar pirmo Kalvja Zalcmaņa vadīto kinooperatoru kursu Latvijā, kas diplomu Latvijas Kultūras akadēmijā saņēma 1997. gadā.

Lai pēc svētkiem neseko sāpīga atmošanās

Gadskārtējie kino svētki ir klāt. No 6. līdz 12. oktobrim kinoteātrī Splendid Palace Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps būs skatāmas jaunākās un labākās filmas. Iecerētas, ražotas, parādītas Latvijā - pašu garīgajai veselībai un pašapziņai. Ar skatu pasaulē - rezervē, protams, turam arī titrus Made in Latvia.

Lai pēc svētkiem neseko sāpīga atmošanās

Gadskārtējie kino svētki ir klāt. No 6. līdz 12. oktobrim kinoteātrī Splendid Palace Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps būs skatāmas jaunākās un labākās filmas. Iecerētas, ražotas, parādītas Latvijā - pašu garīgajai veselībai un pašapziņai. Ar skatu pasaulē - rezervē, protams, turam arī titrus Made in Latvia.

Milzu spēks samtainā vidē

Tas pats Raups, varbūt tikai forma mazliet cita, Dzejas dienās 16. septembrī Čaka memoriālajā dzīvoklī atklājot jaunāko dzejas krājumu Uguns nedrošs pulss, teica dzejnieks Edvīns Raups. Tas ir viņa septītais 25 gadu laikā tapušais krājums. Raups savu dzeju lasa tā, it kā viņā būtu pārrauts kāds aizsprosts.

Lielā vāze visā pilnībā

Īstenojot Borisa un Ināras Teterevu fonda programmu Māksla publiskā telpā, pusaplī pie Akmens tilta un AB dambja no 26. septembra apskatei pieejama otrā daļa no mākslinieka Ojāra Pētersona lielformāta objekta Lielā vāze. Tas ir viens veselums, kas sadalīts trīs daļās - lielākā no tām atrodas pie Gaismas pils.

Notiek simpozijs Baltijas vācu valodas attīstība(1)

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē 302. telpā Aspazijas bulvārī 5 27. septembrī plkst. 14-17 notiks Eiropas Valodu dienai veltīts simpozijs Baltijas vācu valodas attīstība. 1. daļā paredzēta grāmatas Vācu valoda Baltijā. Anotēta pētniecības bibliogrāfija prezentācija. Simpozijā uzstāsies Manfrēds fon Betihers (DAAD vieslektors Rīgā) - Vācu tautas attīstība Baltijā; Dzintra Lele-Rozentāle (Ventspils Augstskola, Latvijas Universitāte) - Vācu valodas attīstība Baltijā; Ineta Balode (LU) - Baltijas vācu valoda ģermānistikas pētījumos; Rēte Bendere (Tartu Universitāte) - _Oskars Masings un vācbaltiešu vārdnīca.