Citkārt jāraksta gandrīz ne par ko, taču maijs ir tāds mazais oktobris, kad arhitektūras notikumu ir tik daudz, ka starp trim svarīgām lietām pazūd pārējie gada notikumi.
Esmu iesaistījies kampaņā pret Okupācijas (bijušā Strēlnieku) muzeja piebūvi. Viss sākās ar kultūras ministrei adresētās atklātās vēstules parakstīšanu un tagad turpinās ar sapulcēm un debatēm, un prezentācijām. Vēstuli parakstījušo un pret pārbūvi iebildušo argumenti ir atšķirīgi.
Diskusijas par tikumību nebūtu, ja šajā jautājumā valdītu vienprātība, bet visi deķi velk uz savu pusi, lai nosargātu savu "tikumību", t. i., savu izpratni par tikumību un tikumisku audzināšanu skolās.
Baznīcās iegriežos reti – kādas divas reizes gadā, varbūt četras. Parasti reizēs, kad durvis ir vaļā un ir sajūta, ka gribas iet iekšā un piedzīvot augsto griestu un tīrības sajūtu.
Starp grāmatām, kas veltītas Pirmā pasaules kara simtgadei, īpašu starptautisko ievērību guvusi Kristofera Klārka Mēnessērdzīgie: kā Eiropa nonāca līdz karam 1914. gadā (Christopher Clark The Sleepwalkers, Penguin, 2013. Starp citu, arī viņa darbs par Prūsijas vēsturi – Iron Kingdom – lasāms teju kā romāns – iesaku).
Kamēr pavasara skurbulī esošā latviešu tauta metusies uzstādīt jaunus rekordus kūlas dedzināšanā, es taustos pa savu jauno apkārtni, kur pērnā zāle nav pazīstama, kur dzīvojuši cilvēki bez mājām, bez kapiem, bez savas rakstības un vietas vēstures.
Varas maiņa ir bīstams periods jebkuras sabiedrības stabilitātei, jo palielinās nesaskaņu un šķelšanās draudi. Vēsturiskā pieredze, šķiet, uzrāda, ka lielākas izredzes nosargāt sabiedrības vienotību ir tad, ja varas nomaiņa notiek atbilstoši kādiem vairāk vai mazāk kolektīvi atzītiem noteikumiem.
Reiz, braucot autobusā no lidostas, kļuvu liecinieks sarunai par pieminekļiem. Bija maija sākums, un man blakus sēdēja jauna meitene ar lidostā sagaidīto ārzemju viesi – pēc lidojuma apstulbušu jaunu puisi ar mugursomu un ceļvedi rokās.
Mēģinājumi skaidrot, ka izrāde ir par mākslinieka radošajām robežām, atbildību un kārdinājumiem, galu galā – par grēku un tā izpirkšanu, nokaitētajā situācijā skan kā saucēja balss tuksnesī