2014. gada stāsti / Diena / 2014. gada stāsti / Diena

2014. gada stāsti

Latvijas lepnuma stāsts: Cenšas mazināt iespēju nevienlīdzību © DIENA (6)

"Ja redzu, ka cilvēki labi strādā, bet ir problēmas, kuras viņiem naudas trūkuma dēļ grūti risināt, savukārt man ir daudz vieglāk šīs problēmas atrisināt, es viņiem palīdzu. Ja šie cilvēki nebūtu manās acīs izcēlušies ar to, ka viņi labi strādā, es atbalstu nesniegtu. Vispirms ir cilvēki, kuri labi dara savu darbu, es tikai mazliet piepalīdzu," savu dzīves filozofiju izklāsta uzņēmējs Aivars Millers, kurš šogad saņēma Latvijas lepnuma balvu nominācijā Mecenāts.

Latvijas lepnuma stāsts: Iedvesmai vajag optimismu © DIENA (5)

Lai iedvesmotu citus un izpelnītos cieņu citu acīs, ne vienmēr jāizdara liels varoņdarbs, dažreiz pietiek ar mazumiņu - smaidu. Tā noteikti var teikt par Mārtiņu Oliņu, kurš, lai gan kopš 16 gadu vecuma ir ratiņkrēslā, tomēr dzīvē paveicis, iespējams, daudz vairāk nekā citi. Ne jau tāpēc, ka veiksme viņu ir nēsājusi uz rokām, bet tāpēc, ka viņš nav baidījies mēģināt un darīt.

Latvijas lepnuma stāsts: Tik silta pajumte vien Latgalē © DIENA (80)

Savinas Gailumes sēta iznirst ceļa malā no vakara tumsas ezera gluži kā smagi piekrauta laiva. Šajā Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apvidū tālu apkārtnē vairs neredz nevienu uguntiņu, taču te logi mirdz aicinoši spoži, skurstenis kūp, solot siltu mūrīti, kur noaut nosalušās kājas, salikt slapjās zeķes un cimdus un pielikt plaukstu krāsns siltajam sānam. Te ir mājas, kur atrast patvērumu un sasildīties gan lielam, gan mazam.

Latvijas lepnuma stāsts: Nesavtīgi dāvā sirsnību un mīlestību © DIENA (18)

Kad ciemojamies pie pērnā gada Latvijas lepnuma balvas ieguvējas Ineses Feceres, viņa kopā ar četriem pieņemtajiem mazuļiem no vienistabas dzīvoklīša pārcēlusies uz lielāku mītni, un īrētās trīsistabu dzīvesvietas plašās telpas tā vien aicina mazās kājas izskrieties no istabas uz istabu. Taču bērni sasēžas pie galda un, paralēli būvējot Lego pilis un lepni atrādot apgūto rakstītprasmi, dzīvespriecīgi piedalās sarunā.

Latvijas lepnuma stāsts: Ne katrs to uzdrīkstētos © DIENA (10)

"Jēkabs bija tas, kurš sadzirdēja un skrēja palīgā. Tā ir varonības vērta rīcība, jo ne katrs pieaugušais tā rīkotos. Tas bija ļoti, ļoti drosmīgs solis, un Jēkaba nominēšana Latvijas lepnuma titulam ir mana goda jautājums," sarunā ar Dienu atzīst Mareks Griciks. Tieši viņa dēlu, trešās klases skolnieku Kristapu, Jēkabs Kalmanis agrā pavasarī izglāba no noslīkšanas vietējā dīķī.

Latvijas lepnuma stāsts: No pensijas uztur zupas virtuvi trūcīgajiem © DIENA (46)

Zupas virtuves saimniece Ilga Vanuška Gulbenē, Viestura ielā, mūs sagaida vecās dzelzceļnieku mājas pagalmā. Pa šaurām koka trepītēm kāpjam uz mājas otro stāvu – nepilnus 10 kvadrātmetrus šaurajā virtuvītē Ilga ik dienu ēdina pilsētas trūcīgos ļaudis. ''Viņa ir mūsu labais gariņš, pie Ilgas ir kā pie mammas,'' saka zupas virtuvē sastaptā Mārīte Zagorska.

Latvijas lepnuma stāsts: Vēlas palīdzēt bērniem smagajā cīņā ar vēzi © DIENA (8)

Tiem, kas seko līdzi sportam, Raivja Hščanoviča vārds nav svešs. Panākumus pasaules mērogā guvis futbolists, vienīgais latvietis, kurš spēlējis prestižajā Amerikas Futbola līgas komandā Toronto. Patlaban Raivis, kā pats saka, profesionālajam sportam pielicis komatu, tomēr ne punktu, jo, iespējams, futbola laukumā vēl atgriezīsies.

Latvijas lepnuma stāsts: Pēc minūtes būtu par vēlu © DIENA (25)

Autoceļš Jaunmārupe–Peles ir šaurs un līkumains. Ceļazīmes par to nebrīdina, bet, kā saka zinātāji, tuvējās apkaimes pārgalvīgos autobraucējus neglābtu arī tās. Uz šī ceļa negribas braukt ātrāk par 50 kilometriem stundā, tomēr ne visiem un ne vienmēr tā liekas. Vēlā stundā naktī uz 26. septembri uz šī ceļa notika traģēdija.

Latvijas lepnums: Sapratām, ka bez mums puisēns neizdzīvos © DIENA (28)

«Borjaginu ģimene tik ļoti vēlējās dot mazajam iespēju sajust vecāku patiesās rūpes un ģimenes mīlestību, ka pašaizliedzīgi domāja tikai par bērniņa interesēm, nedomājot, cik smagi būtu pašiem, ja zēns neizdzīvotu. Ieraugot slimnīcā intensīvajā palātā guļošo mazo, sīciņo 23 dienas veco puisēnu, kurš bija pieslēgts neskaitāmām caurulītēm un vadiņiem, viņi saprata, ka vienatnē, bez mīlestības, mūžam mainīgā bērnunama personāla aprūpēts, mazulis nespētu uzveikt savu smago slimību,» tā par Jolantas un Ivana nesavtīgo rīcību pieteikumā Latvijas lepnumam raksta biedrības Zvannieku mājas pārstāvji.

Latvijas lepnuma stāsts: Ratiņtenisā – ar visu sirdi © DIENA (1)

«Mēs iedvesmojam viens otru,» saka Terēza Stenclava, kura gandrīz trīs gadus cilvēkus ar kustību traucējumiem apmāca ratiņtenisā un kopā ar viņiem gūst pozitīvas emocijas gan kortā, gan ārpus tā. «Tas ir izcils solis cilvēka saskarsmē ar cilvēku. Tas pierāda, ka arī ratiņkrēslā var baudīt dzīvi, būt novērtēts, vajadzīgs un atzīts. Katru reizi, redzot viņas paveikto portālā facebook.com, man saviešas asaras acīs par cilvēkiem, kuri prot dot, ne tikai ņemt,» piesakot Terēzu Latvijas lepnumam, raksta Lilita Čebotarenoka.

"Priecājos, ka ir cilvēki, kuri no sirds cenšas palīdzēt citiem, – tā ir farmaceite Dace Belecāne ar savu meitu Valdu. Viņas pēc darba brīvajā laikā apgādā mani ar medikamentiem, iegādāja man ortopēdisko jostu, vadā mani ar savu transportu uz Limbažiem un Rīgu pie dakteriem, arī pārtiku nopērk un ēdienu sagatavo – nežēlo savu naudu.

Rīdzinieces Amandas Kotļevas-Grases darba ikdiena paiet Jauno psiholoģiju centrā – organizējot kursus, seminārus, konsultējot un apmācot uzņēmumus. Taču, strādājot algotu darbu no deviņiem līdz sešiem un audzinot piecgadīgu meiteņu un trīsgadīgu dēlu, jaunā sieviete atrod laiku arī labdarībai. To novērtē arī līdzcilvēki – kolēģe Dita Blūma-Balinska Amandu pieteikusi Latvijas lepnuma balvai.

"Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama – šī tautasdziesma attiecināma uz Mārīti Osi. Viņa ir piemērs gan veciem, gan jauniem, ka jādzīvo ar prieku, nedrīkst čīkstēt. Mārītei viņas 78 gados ir neizsīkstoša enerģija, viņa strādā Rīgas 3.speciālajā pamatskolā, ir folkloras ansambļa Mare vadītāja, brauc ekskursijās, iet pārgājienos – šovasar Horvātijā ar laivu brauca pa krāčainu kalnu upi. Mārīte Ose ir pelnījusi būt Latvijas lepnums," pieteikuma vēstulē raksta viņas kolēģe skolotāja Lelde Jansone.

«Neesmu ideāls cilvēks vai priekšzīmīgs pedagogs, tikai nerakstiet par mani kā par izcilu paraugu citiem,» sarunas sākumā saka matemātiķis Juris Škuškovniks un norāda, ka nopelni mūsu valsts jauniešu sagatavošanā matemātikas olimpiādēm un sacensībām nepieder tikai viņam vienam. Juris liek skaidri saprast, ka izglītotam, inteliģentam un veiksmīgam cilvēkam pašslavināšanās un savu sasniegumu uzsvēršana ir pilnīgi nevajadzīga, jo skaļāk par vārdiem runā paveiktie darbi, turklāt viņa nopelnus ir pamanījuši daudzi citi.

Šodien