Jau gadu viņš darbojas paša izveidotajā labdarības fondā RH3, palīdzot bērniem, kas slimo ar vēzi. Šī gada laikā fonda palīdzību saņēmušas ap 40 ģimeņu – rīkoti pasākumi, nometnes, koncerti bērniem, apmaksāta arī rehabilitācija, taču Raivis teic, ka tas esot tikai sākums, pirmais solis un lielākie darbi vēl tikai priekšā, jo plānu un ieceru netrūkst.
Gribēja būt noderīgs
Ideja veidot labdarības fondu Raivim radās pērnā gada vasarā, kad sapratis, ka ar savu dzīves pieredzi, kas gūta bērnībā, kad septiņu gadu vecumā saslimis ar vēzi, var būt noderīgs kā palīgs un pozitīvs piemērs mazajiem slimniekiem, kuri ar šo slimību cīnās pašreiz. «Tobrīd, kad saslimu, biju izlēmis, ka gribu sākt spēlēt futbolu. Slimības dēļ mans sapnis draudēja izjukt, un man bija divas izvēles – ticēt, ka viss būs labi, izveseļoties un spēlēt vai arī padoties slimībai. Tas, protams, nebija tik apzināti, kā es tagad, atskatoties pagātnē, to formulēju vārdos. Toreiz biju mazs, spītīgs puika, kas domāja: «Nē, es negribu slimot, es gribu būt sportists,»» atklāj Raivis un turpina, «spēlējot futbolu, nevienam nestāstīju, ko esmu piedzīvojis. Kurš klubs ar mani parakstītu līgumu, zinot, ka, tieši sakot, esmu invalīds bez vienas nieres? Niere ir energoapmaiņas orgāns, bet futbols – izturības sports. Gribot negribot man slodze padodas grūtāk.
Esmu skatījies uz to filozofiski. Ja bērnībā izej cauri psiholoģiskām vai fiziskām sāpēm, tas uzsit tādu kā izturības latiņu – pa šo kalnu jau esmu nobraucis! Turpmāk liekas, ka nākamās sāpes jau ir paciešamas, – tas, protams, ir zemapziņā. Grūtības, kas sportojot jāpārvar, man dod stimulu cīņā ar sevi. Arī cīnoties ar slimību, ir līdzīgi. Viena lieta ir medikamenti un liktenis, bet milzīga nozīme ir apņēmībai, ticībai, ka būs labi!»
Līdz idejai par labdarības fonda veidošanu Raivis nonācis šķietami nejauši, tomēr pirmie impulsi parādījušies jau tad, kad galvenā nodarbe bija futbols. Jaunietis atceras, ka reiz komandai bijis treniņš, kura laikā viņš pamanījis, ka stadiona malā viņus vēro kāds puika un viņa draugi. Zēns slimojis ar vēzi, un viņa sapnis bijis sastapt profesionālus futbolistus, jo arī pats gribējis spēlēt. Parunājušies, un Raivis sapratis, ka tajā zēnā viņš saskata sevi bērnībā. «Izstāstīju, kam pats esmu izgājis cauri, iedrošināju, sakot, ja tu esi slims tagad, tas nenozīmē, ka tā būs vienmēr. Jātiecas uz pozitīvu rezultātu, un savus sapņus nevajag atmest. Vēl tagad uzturam kontaktus, nesen Facebook apsveicu puiku dzimšanas dienā,» teic Raivis. Sportists sapratis, ka mazajiem slimniekiem ir svarīgi uzturēt možu prātu un tikšanās ar spēcīgām personībām iedvesmo un kaut uz stundu palīdz novirzīt domas no slimības, un tas jau esot mazs solītis uz izveseļošanos.
Kad Raivis atgriezies Latvijā, gājis uz Bērnu slimnīcas Onkoloģijas nodaļu, runājies ar mediķiem, ar vecākiem, mēģinājis saprast, kā pietrūkst bērniem un ko tieši viņš varētu darīt, lai palīdzētu. Sākumā uzrunājis draugus un paziņas no sportistu vidus, aicinājis apciemot bērnus nodaļā, runāties ar viņiem, stāstīt par profesiju. Palīdzējis arī finansiāli, apmaksājot rehabilitāciju. Ieguldījis savus personīgos līdzekļus. «Katram jaunam projektam sevi jāpierāda. Kādēļ lai kāds pēkšņi dotu naudu tikai idejai bez reālu darbu seguma? Es neesmu lūdzis naudu nevienam lielam uzņēmumam, galvenokārt viss paveikts ar draugu, paziņu rokām un prātiem. Iesaistījušies arī daudzi mūziķi, mākslinieki. Gudri cilvēki devuši padomus, katrs ielicis kādu daļiņu no sevis fonda tapšanā – uzstājoties kādā koncertā, pasākumā vai vadot nodarbības nometnē. Fonds ir vieta, kur tā pozitīvā enerģija satiekas un tālāk tiek novirzīta bērniem,» ir pārliecināts Raivis.
Protams, bez naudas arī neiztikt, un R. Hščanovičs izdomājis, kā pie tās tikt, – rīkojot sportistu inventāra izsoles. 90% fonda līdzekļu esot tieši no izsolēm. Visiem sportistiem ir daudz dažādu lietu – tērpu, suvenīru, balvu –, kas krājas plauktos. Futbolistam radusies ideja palūgt tos sportistiem un pārdot izsolēs. Astoņos mēnešos savākti 14 ar pusi tūkstoši eiro!
Apmaksā rehabilitāciju
Raivis priecīgi stāsta, ka pērnvasar izdevies sarīkot nometni mazajiem slimniekiem un viņu vecākiem Bruknas muižā. Piedalījušies un nodarbības vadījuši tādi sportisti kā Mārtiņš Rubenis, Māris Verpakovskis, aktieris Andris Bulis un vēl daudzi citi sabiedrībā pazīstami un iemīļoti dažādu nozaru profesionāļi.
Taču ne tikai izklaide un emocionālais atbalsts ir tas, ko Raivis sniedz ar fonda starpniecību, jo pamazām tiek apmaksāta arī bērnu rehabilitācija. «Fonda sapnis – lai visiem bērniem, kas saskārušies ar onkoloģiskām saslimšanām, būtu bezmaksas rehabilitācija. Gribam izveidot tādu kā konsultāciju kabinetu, kur vecāki un bērni saņem nodarbības pie fizioterapeita, uztura speciālista un nepieciešamības gadījumā arī pie psihoterapeita. Man ir idejas, projekti un plāni. Taču attieksme pret šo slimību ir valsts mēroga politikas prioritāšu jautājums, jo mēs informētības un resursu pieejamības jomā atpaliekam no lielākās daļas Eiropas valstu,» domā R. Hščanovičs un atzīst, ka fondam uz priekšu jāvirzās pamazām, darot to, kas tieši tagad pa spēkam: «Ja kaut viens bērns izdzīvos, ja kaut vienam būšu devis stimulu kļūt par labāko dakteri, sportistu vai tamlīdzīgi – tas jau būs sasniegums!»
Jau piecpadsmito gadu laikraksts Diena un TV3 rīko akciju Latvijas lepnums. Vairāk par tās norisi lasi akcijai veltītajā sadaļā!