Savukārt būvniecību uzraugošās amatpersonas saka — būvnormatīvu likumdošana ir sakārtota, gan atzīstot nespēju nopietni kontrolēt par pareizu celtniecību atbildīgo profesionāļu — būvuzraugu — darbu topošajās mājās.
Līdz pat 60 kaitīgu vielu
"Sūdzības par darbinieku veselības problēmām vairāk saņemam no
uzņēmumiem, kuri izmanto jaunas vai rekonstruētas biroju telpas,"
Mājoklim stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides veselības
institūta vadošā pētniece Mārīte Ārija Baķe.
Šo telpu iemītnieki žēlojas par sausu gaisu, elpceļu un acu
kairinājumiem, pārlieku nogurumu. Eksperte uzsver, ka tas saistīts ar
telpu apdarē izmantotajiem materiāliem, kas rada pārmērīgu ogļskābās
gāzes koncentrāciju.
Būvniecībā izmantotie sintētiskie materiāli telpās rada līdz pat 60
neveselīgu vielu garaiņu, un tie mēdz izdalīties divreiz — kādu laiku
pēc materiālu uzklāšanas un tiem sākot novecot. Kaitīgo vielu īpatsvars
būtu jāmazina ventilācijai, tomēr tā bieži ir nepietiekama.
"Gandrīz visos jaunajos mājokļos ir problēmas ar cilvēkam veselīgu
vidi, taču — kādas tās ir un kā ilgstoša uzturēšanās šādās mājās
ietekmē veselību, joprojām nav skaidrs, jo tas mūsu valstī netiek
pietiekami pētīts," Mājoklim atzīst Latvijas Nekustamo īpašumu projektu
attīstītāju asociācijas vadītājs Ilvars Metnieks. Citās valstīs šādi
pētījumi tiek finansēti no valsts budžeta, piebilst M.Ā.Baķe.
Apiet normas?
"Jauno ēku deficīta apstākļos pircēji, sīki nevērtējot, steidza
iegādāties telpas, kādas tik tirgū parādījās. Tirgus kļuva par
visēdāju, un attīstītāju radītos produktus, vienalga, kādi tie bija,
ātri sagremoja," skaidro I.Metnieks. Tas ļāva pildīt tikai minimālās
prasības, necenšoties domāt par labāku un veselībai draudzīgāku
materiālu izmantošanu. Tomēr projektu attīstītāji norāda — valstī
nepastāv stingras jauno ēku kvalitātes prasības. "Vadoties pēc Latvijas
būvniecības noteikumiem, var itin mierīgi uzbūvēt dzīvojamo māju, kurā
cilvēki pēc tam normāli dzīvot nevar," atzīst I.Metnieks.
Tam nepiekrīt Ekonomikas ministrijas
būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts, norādot, ka standarti
ir pietiekami augsti, lai garantētu drošas jaunbūves uzcelšanu un
izmantošanu. "Cits jautājums — cik daudz attīstītāji vai būvnieki laika
gaitā iemācījušies apiet valstī noteiktās prasības, lai taupītu savu
naudu," norāda amatpersona. Latvijā ēku celtniecībā drīkst izmantot
vien tādus būvmateriālus, kuri atbilst Eiropas Savienībā noteiktajām
kvalitātes prasībām, tomēr konstatēti gadījumi, kad, viltojot
dokumentāciju vai neuzrādot patiesos datus, ēkās iebūvēti
mazkvalitatīvi vai nesertificēti materiāli.
Nedomā par ventilāciju
Milzīgā telpu pieprasījuma apstākļos attīstītājiem kļuva aktuāls
jautājums — kā jauno ēku uzcelt ātrāk un lētāk? Uz to ātri reaģēja
būvmateriālu ražošanas industrija, tirgū piedāvājot virkni jaunu
materiālu un tehnoloģiju. "Bieži vien attīstītāji īsti nesaprot, kādas
tehnoloģijas labāk izmantot," saka I.Metnieks. Turklāt jaunumu
popularizēšanai izvērstas agresīvas mārketinga kampaņas, par materiālu
sniedzot tikai pozitīvās ziņas, bet neinformējot par tā lietošanā
iespējamām problēmām un to risināšanu. "Piemēram, plastmasas logi, —
pateicoties reklāmai, tie kļuva par modes lietu. Visi tos ielika, bet
par ventilēšanas sistēmām zināja retais," stāsta I.Metnieks.
Būvmateriālu ražotāja Lode
attīstības direktors Jānis Kļaviņš atbalsta gadsimtos pārbaudītas
vērtības: "Agrāk, būvējot mājas no ķieģeļiem, to elpotspēju nodrošināja
šī materiāla īpašības. Mūsdienās būvētajām ēkām, kuru celtniecībā
izmanto monolītā dzelzsbetona konstrukcijas un akmens vates vai
putuplasta siltinājumu, lieki runāt par mājas elpošanu."
"Biezas ķieģeļu sienas nebūt neatrisina visas energoefektivitātes un
gaisa apmaiņas problēmas," savukārt teic Latvijas Būvnieku asociācijas
prezidents Viktors Puriņš. Pēc viņa domām, izmantojot jaunās
tehnoloģijas, ēkas var celt mierīgi, taču, lai novērstu nepietiekamu
gaisa apmaiņu, tās kvalitatīvi jāsiltina un jāizbūvē laba ventilēšanas
sistēma. "Bieži jaunie celtnieki par ventilāciju pat elementāras lietas
nezina, tādēļ arī tā netiek pienācīgi ierīkota," atzīst būvnieku
pārstāvis.
Kontroles nav
Patlaban atbildīgās valsts iestādes būvniecības prasību ievērošanu spēj
kontrolēt visai formāli. Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds
Jākobsons norāda, ka būvinspektoru trūkst, tāpēc visas jaunbūves
pārbaudīt nav iespējams, un to izmanto negodīgi būvētāji. Par likumīgu
celtniecību būvlaukumā jārūpējas būvuzraugiem, taču arī te attīstītāji
nereti taupa naudu, algojot lētākos, bet ne vienmēr labākos
būvuzraugus. "Protams, gan būvnieku, gan attīstītāju vidū ir huligāni,
taču — kādēļ joprojām nevienam būvuzraugam, kam par šīm lietām
jāatbild, nav atņemts sertifikāts?" vaicā V.Puriņš. Viņaprāt,
būvuzraugus kontrolējošās institūcijas pret pārkāpumiem kļuvušas pārāk
liberālas: "Tas turpināsies tik ilgi, kamēr vainīgie netiks sodīti."
Jāglābjas pašiem
Ja valsts nespēj kontrolēt tirgū notiekošo, būtiskas izmaiņas var
ieviest paši māju un dzīvokļu pircēji vai biroju īrnieki, ja arvien
vairāk sāktu pieprasīt, lai jaunais miteklis ne tikai top lēti un ātri,
bet ir arī kvalitatīvs un veselīgs, norāda tirgus speciālisti.
"Attīstītāji atspoguļo tirgus pieprasījumu — sākumā tika būvētas
skaistas mājas, tagad prasa kvalitatīvas, nu vajadzētu sākt būvēt
veselīgas," saka I.Metnieks.
"Veselībai draudzīgu māju būvniecība Latvijā pagaidām neattīstās tāpēc,
ka tiek uzskatīta par ekskluzīvu. Daudzi cilvēki nodomā — nē, es to
nevaru atļauties," novērojis biedrības Zaļās mājas vadītājs Harijs
Jordāns. Speciālisti ir vienisprātis — tas, cik ātri Latvijā
attīstīsies augstas kvalitātes un ekoloģisko māju būvniecība,
galvenokārt atkarīgs no pircējiem, Ja tie prasīs ēkas, kurās ir
veselīgi dzīvot, attīstītāji tādas arī būvēs. Tirgus dalībnieki
novērojuši, ka mājokļu pircēji pēdējā laikā kļuvuši izvēlīgāki un
sākuši izprast veselīgu ēku nozīmi, tomēr galvenais arguments jauna
mājokļa izvēlē joprojām ir cena.