Šis konflikts starp jaunuzceltas mājas laimīgo ieguvēju un čaklo būvētāju — pārdevēju nav vienīgais, un paši būvnieki atzīst, ka darbu kvalitāte šobrīd īsti neatbilst augstajai cenai. Pētot šo gadījumu, Dienas Mājoklim nākas secināt, ka paviršība, iespējams, saistīta ne tikai ar lielo pieprasījumu, kas ļauj pārslogotajiem būvniekiem haltūrēt, bet arī ar trūkumiem kvalitātes kontrolē un darbu organizēšanā.
Defekti tuvu 20
Lagzdiņi jaunajā mājā Ozolniekos, Dižozolu ielas ciematā, ievākušies dienu pirms pērnajiem Ziemassvētkiem, ar jaunbūves pārdevēja Stone pārstāvjiem īpašuma pieņemšanas — nodošanas aktā fiksējot 14 defektu. Par dažu citu defektu novēršanu vienojušies mutiski, bet par lielākajiem trūkumiem Dz.Lagzdiņš tobrīd pat nav nojautis. Līdz šim brīdim mājas saimnieks parakstījies par piecu mazāku defektu novēršanu, tomēr pēdējā mēnesī uzņēmuma pārstāvji uz Dz.Lagzdiņa telefonzvaniem atbildot nelabprāt.
Lagzdiņu lielākā problēma ir apkure. Aukstajam laikam sākoties, iedarbināts granulu katls, un mājas iemītnieki pēkšņi konstatējuši, ka liela daļa sodrēju nevis aizplūst skurstenī, bet nosēžas citās telpās, kuras ar katla telpu savieno ventilācijas šahtas. Pēc rūpīgākas novērošanas saimnieks secinājis, ka skurstenis nav līdz galam pabeigts — tam trūkst posma, ar kuru dūmus izvada no ēkas. Pēc vairākkārtējiem zvaniem Stone pārstāvim un atbildes "rīt būsim" meistari ieradušies pēc mēneša un atzinuši defektu, tomēr nav piekrituši versijai, ka sodrējus istabā rada nepabeigtais skurstenis. Vēl pēc mēneša skurstenim uzlikts pagarinājums, jauni sodrēji istabās neparādās, tomēr nokvēpušie logu rāmji un sienas vairākās telpās vairs nav sākotnējā krāsā. Defekts pievienots sarakstam, pagaidām tā labošanai nekas nav darīts.
Finansiāli sāpīgāko trūkumu Dz.Lagzdiņš konstatējis tad, kad gaisa temperatūra Latvijā nokrita zem mīnus 10 grādiem, proti — par ekonomisku dēvētais granulu katls, aprijot tonnu kurināmā nedēļā, tik tikko spējis telpās uzturēt dzīvošanai minimāli piemērotu temperatūru. Pēc vairākkārtējiem Dz.Lagzdiņa lūgumiem un brīdinājuma, ka pats izsauks energoefektivitātes vērtētāju, Stone vadība atsūtījusi savu ekspertu, kurš konstatējis, ka 4—5 vietās no jaunās ēkas sienām, logiem un jumta pastiprināti zūd siltums. Tas vedina domāt, ka jau mājas tapšanas laikā nav ievēroti siltināšanas noteikumi. Dz.Lagzdiņam solīts mēģināt šo problēmu novērst gaidāmajā vasarā, tomēr viņš sevišķu optimismu nelolo: "Ar kredīta palīdzību jau samaksāta visa jaunās mājas pirkuma summa. Redzot, kā trīs mēneši pagājuši tikai ar solījumiem kaut ko labot, baidos, ka beigsies līgumā paredzētais divu gadu garantijas termiņš un man nāksies labot mājas defektus par savu naudu."
Sola ievērot termiņu
Dienas Mājoklis pārliecinājās, ka Stone pārstāvji aktīvi reaģējuši uz Dz.Lagzdiņa 19.martā rakstiski iesniegto pretenziju. 23.martā mājā ieradās piecu cilvēku komisija, kura vēlreiz fiksējusi visas saimnieka pretenzijas un daļai defektu noteica trūkumu novēršanas termiņus. Mājas īpašnieks ar to ir mierā: "Ja vien pašu noteiktais termiņš tiek izpildīts, esmu ar mieru gaidīt."
Stone pēcpārdošanas menedžera Mārtiņa Kučera, kas ir arī Dz.Lagzdiņa galvenā kontaktpersona firmā, sarunas ar pārējiem komisijas dalībniekiem rādīja, ka lielā slodze (firma vienlaikus attīsta teju 10 jauno māju projektus) rada pārrāvumus darbu vadīšanā un saziņā starp dažādiem izpildītājiem. Piemēram, māju nododot pasūtītājam, durvis starp iekštelpām saliktas nevis pasūtītās šķērsfinierēta ozolkoka, bet kartona. Kad Dz.Lagzdiņš prasījis pēc paša izraudzītajām un jau apmaksātajām durvīm, pagaidu durvis izņemtas, četrās vietās ieliktas īstās, bet puse ailu vēl aizvien stāv tukšas. Kāds strādnieks privātā sarunā ar mājas saimnieku bildis, ka viņam paredzētās durvis gan ir atvestas, taču apsolītas kādam citam, tāpēc nav nonākušas pie īpašnieka. M.Kučers šo ziņu vērtē kā pārpratumu, taču uz Dienas Mājokļa jautājumiem par konkrētu trūkumu novēršanu lielākoties nosauc kādu citu atbildīgo.
Stone ģenerāldirektors Raitis Avots sarunā gan šai versijai nepiekrīt, uzsverot uzņēmuma veikumu — trīs gados Latvijā nodotas 250 mājas, patlaban firma sākot attīstīt projektus arī Horvātijā, Anglijā un Skandināvijā. Firma savas saistības cenšas strikti pildīt, uzsver R.Avots, solot, ka Lagzdiņu mājā konstatētie trūkumi tiks novērsti paredzētajā laikā. Viņš skaidro, ka mājas iekšdurvju ielikšana kavējoties tāpēc, ka vilcinās to piegādātājs. R.Avots uzsver, ka tik nopietnas pretenzijas firmas praksē gadās reti, norādot, ka šim klientam dotas priekšrocības ieiet vēl nepabeigtajā mājā, kā arī nedaudz atlikta daļa maksājuma. Ģenerāldirektors pats personīgi kontrolējot būvuzraugu darbu. R.Avots uzskata, ka pretenzijas par jauno māju kvalitāti patlaban rada visai nekonkrētie standarti Latvijas likumdošanā.
Eksperta viedoklis
Ilvars Metnieks, Nekustamo īpašumu atīstītāju asociācijas vadītājs
Domstarpības par jauno būvju kvalitāti rodas ne tāpēc, ka projektu attīstītājiem būtu ļaunprātīgi nodomi. Būvniecības nozare Latvijā aug strauji, profesionāļi tikai tagad veidojas, un daudz jauna jāiemācās, lai uzkrātu pieredzi. Līdzīgas problēmas ik pa laikam rodas visiem jauno projektu attīstītājiem, jo patlaban lielais pieprasījums ne vienmēr izpildāms ar esošajiem darbiniekiem. Kamēr darba ņēmēju konkurence nekļūs lielāka, šī problēma nepazudīs. Ļoti svarīgi, kā projektu pārzina būvuzraugs. Protams, vislabāk, ja tas ir neatkarīgs eksperts, tomēr arī strādājot pasūtītājam būvuzraugs par defektiem maksā ar savu reputāciju un turpmākajām darba iespējām.
Sanita Biksiniece, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve
Galvenais ir trūkumus fiksēt rakstiski ar pretenziju vai apsekošanas aktu, no attīstītāja saņemot rakstisku apliecinājumu par to novēršanu konkrētā termiņā, kas saskaņots ar mājas īpašnieku. Saņemot informāciju par darbu neizpildīšanu, PTAC var prasīt paskaidrojumus no firmas un pieņemt saistošu lēmumu, kas tai jāpilda. PTAC kontrolē lēmuma izpildi un norīko ekspertīzi, ja tā nepieciešama, kā arī, ja defekti netiek novērsti, konsultē patērētāju par tālāko rīcību.
Toms Šulmanis, advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un partneri jurists
Projektu attīstītāji parasti cenšas nodrošināt visu konstatēto defektu novēršanu iespējami ātri — kāpēc bojāt reputāciju, pieļaujot, ka klients vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, tiesā vai pie masu medijiem? Problēmas bieži rodas tāpēc, ka kavējas galvenais būvuzņēmējs, ar kuru projekta attīstītājam ir līgums par objekta būvniecību, vai arī galvenā būvuzņēmēja nolīgtie apakšuzņēmēji, kas ir reālie apdares darbu veicēji, vai arī kāda konkrēta produkta piegādātājs. Ja defekti ir rakstiski fiksēti jau garantijas laikā, attīstītājam būtu jānodrošina to novēršana arī pēc garantijas laika.